Latvijas inovācijas manifests
(21 tēze par Latvijas Inovācijas sistēmas un tās pārvaldības attīstību)

Rīgā, 2016. gada 17. oktobrī

Raksturvārdi: inovācija, zinātniskā darbība, inovācijas pārvaldības sistēma, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome

LZA akadēmiķis, Dr.habil.arch. Jānis Krastiņš par nopelniem arhitektūras un pilsētvides pētījumos un nozīmīgu monogrāfiju izdošanu;

LZA goda locekle, LNMM direktore Māra Lāce par ieguldījumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā;

LZA goda loceklis, komponists Pēteris Vasks par izcilu ieguldījumu Latvijas akadēmiskās mūzikas nozarē un spilgtiem starptautiskiem sasniegumiem;

LZA akadēmiķis, RTU rektors, Dr.habil.ing. Leonīds Ribickis par nozīmīgu ieguldījumu izglītības kvalitātes uzlabošanā inženierzinātņu jomā.

Fizikā - Deivids Dž. Tuless (David J. Thouless); otra puse - Dankans Haldeins (F. Duncan M. Haldane) un Džons Maikls Kosterlics (J. Michael Kosterlitz) par topoloģisko fāzes pāreju un vielas topoloģisko fāzu teorētiskajiem atklājumiem.

Ķīmijā - Žans Pjērs Sovažs (Jean-Pierre Sauvage), Freizers Stodarts (J. Fraser Stoddart) un Bernards Feringa (Bernard L. Feringa) par molekulāro mašīnu projektēšanu un sintēzi.

Medicīnā - Jošinori Ohsumi (Yoshinori Ohsumi) par šūnu atjaunošanās procesa jeb autofāgijas mehānismu atklājumiem.

Ierosme diskusijai

Par vienvalodību, daudzvalodību un atvērto zinātni

Ievada vietā

Iemesls šim rakstam bija jau ilgākā laika periodā vērotā, racionāli ne vienmēr izprotamā Latvijas zinātnes pārvaldība. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vizīte Ventspils Augstskolā un iespēja klātienē iepazīties ar Latvijas augstākās izglītības un zinātnes politikas pārvaldītājiem pārliecināja mūs par nepieciešamību mēģināt rosināt publisku diskusiju par zinātnes izpratni Latvijā. Vizītes laikā uzzinājām daudz interesanta par valodniecību, par ko vēlamies labprāt padalīties ar kolēģiem - pētniekiem un augstskolu mācībspēkiem. Uzzinājām, piemēram, ka valodnieku funkcija ir valodas jautājumu popularizācija, ka par pētniecību neatkarīgi no zinātnes nozares var runāt tikai tad, ja tā iekļauta Scopus un/vai Web of Science datu bāzē, ārpus tās pētniecības nav, ka šī atrašanās nosauktajās datu bāzēs ir faktiski vienīgā starptautiskuma pazīme. Kas no tā izriet, ja risinām šo tēmu tālāk: lielākā daļa humanitāro zinātņu pārstāvju ir liekvārži, izdevniecības (Latvijā u.c. valstīs) var pievērsties izklaides žanram, labākajā gadījumā populārzinātniskajai literatūrai, ja vien tās nenolemj iekļūt IZM ieteiktajās datu bāzēs. Ko darīt ar latviešu valodu? Varētu jau pāriet uz angļu valodu, jo pat plaši lietotās franču un vācu valodas pārstāvniecība šajās datu bāzēs ir gaužām niecīga. IZM ierēdne, iespējams, neliela apjukuma dēļ, tikšanās laikā kā argumentu izmantoja pat "tumsonības" jēdzienu. Šis jēdziens tomēr var būt abpusēji griezīgs. Šobrīd daļā sabiedrības ir nostiprinājusies pārliecība, ka IZM ir viena no ministrijām, kur atsevišķu departamentu sniegums stratēģiskā mērogā ir vājš, ar zemiem rezultatīviem rādītājiem, par ko liecina kaut vai konstruktīvu, daudzpusīgu, regulāru diskusiju trūkums ar iesaistītajam pusēm par izglītības un zinātnes virzību Latvijā. Aiz atsevišķu ierēdņu - birokrātu - žargona, kurš apgūts un aprobēts, piemēram, kādā ASV universitātes studiju programmā vai burtiski pārcelts no pasaules informatīvās plūsmas angļu valodā, faktiski tiek veicināta zinātnes noslēgtība, parādība, kas nav sveša Eiropas zinātniskā diskursa pētniekiem.1

Minētā saruna nenoliedzami bija ievērības cienīgs ierēdniecības un nozares pārstāvju saziņas paraugs, taču pievērsīsimies mūsuprāt Latvijas zinātnes telpai būtiskiem jautājumiem cerībā, ka līdz šim galvenokārt kabinetos un šaurā lokā notikušās apspriedes vai risinātās diskusijas varētu turpināties publiskajā telpā.