LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS PREZIDENTA OJĀRA SPĀRĪŠA UZRUNA
PASĀKUMA "2017. GADA NOZĪMĪGĀKIE ZINĀTNES SASNIEGUMI"
ATKLĀŠANĀ 2018. GADA 16. FEBRUĀRĪ

Kā jau daudzus gadus Latvijas Zinātņu akadēmija rīko mūsu valsts zinātnei nozīmīgus svētkus - aizgājušā gada ievērojamāko sasniegumu godināšanas pasākumu. Tas šogad tiek veltīts valsts simtgadei, un, es ceru, ka iegūst arvien lielāku nozīmi pašu zinātnieku vidū, radot viņiem gandarījumu par savu veikumu. Esmu pārliecināts, ka šie svētki aizvien vairāk nozīmē arī mūsu sabiedrībai, kura ar jūsu interviju un mēdiju palīdzību jau kopš jaunā gada pirmajām dienām ar interesi seko līdzi novitātēm kā teorētiskajās tā praktiskajās zinātnēs, humanitārajos un lietišķajos pētījumos. Mūsu mērķis nav tikai lepoties ar pazīstamu zinātnieku sasniegumiem, bet iepazīt aizvien jaunu Latvijā izglītību ieguvušu un savu zinātnieka karjeru veidojošo pētnieku vārdus, izprast, ko Latvijas zinātne ir atklājusi jaunu milzīgajā jaunās informācijas, zināšanu un pasaules pieredzes okeānā un kā šie izgudrojumi, pētījumi un inovācijas spēj stiprināt valsts ekonomiku un aizsardzību, būt saistoši Latvijas uzņēmējdarbībai un interesanti mūsu sadarbības partneriem globālajā pasaulē.

2018. gada 16. februāra pēcpusdienā LU Akadēmiskā centra Dabas mājā Magnum auditorijā pulcējās zinātnieki, zinātnes administrētāji, atbalstītāji un draugi, lai suminātu 2017. gada balvas zinātnē laureātus. Svinīgo apbalvošanas ceremoniju ievadīja LZA prezidenta Ojāra Spārīša uzruna, kurā viņš vēlreiz atgādināja šī pasākuma mērķi - ne vien lepoties ar Latvijā jau atzītu un jaunu zinātnieku sasniegumiem un izzināt, ko Latvijas zinātne ir atklājusi jaunu milzīgajā jaunās informācijas, zināšanu un pasaules pieredzes okeānā, bet arī saprast, kā šie izgudrojumi, pētījumi un inovācijas spēj stiprināt valsts ekonomiku un aizsardzību. Pasākuma goda viesis, eksprezidents Andris Bērziņš izteica gandarījumu, ka šī gada laureātu veikums "ir precīzi tēmēts uz Latviju, uz Latvijas attīstību" un uzsvēra savu pārliecību, ka Latvijas nākotne un drošība ir "nevis raķetēs, bet cilvēku galvās".

Nobeigums. Sākums "ZV" Nr. 3, 12.02.2018.

Sensoru tīklu un signālu apstrādes pielietojumi tautsaimniecībā

Nadežda Kuņicina, Agris Ņikitenko, Andrejs Romanovs, Anatolijs Zabasta, Sergejs Nazarovs, Kaspars Kondratjevs, Alīna Galkina, Ainārs Noviks, Viesturs Šeļmanovs-Plešs, Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts, Latvijas Interneta asociācija

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) ikgadējā pilnsapulcē 2018. gada 9. februārī ieskanējās mūsu valsts simtgades nots vairākos aspektos. Kā uzrunā teica Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, šis ir brīdis, kad jāpārdomā tālākie darbi, kad visām izglītības pakāpēm jāsasniedz kalna virsotne, ne tikai augstākajai izglītībai un zinātnei. Vienprātīgs atbalsts tika pausts Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājas Dr. oec. Laimdotas Straujumas iniciatīvai noteikt 2019. gadu par Latvijas Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas simtgades gadu, tam atbalsi rodot arī 2019. gada valsts budžetā. Bet kopumā Latvijas profesūra ir sākusi attīstīties krietni agrāk nekā pirms simts gadiem - ieskatu profesūras attīstībā Latvijā sniedza pētniece Alīda Zigmunde. Paldies kolēģiem par man izrādīto godu un LAPA ikgadējās balvas piešķiršanu.