Latvijas Republikas Satversmes ievadā (preambulā) Latvija raksturota "kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts". Tādējādi atzīts, ka arī "valsts tiesiskums" apliecina "Latvijas valsts mūsdienu raksturu", "Latvijas valsts konstitucionālās sistēmas vizītkarti", tas ir "morāls aicinājums sabiedrībai" un "inspirācijas avots tiesību piemērotājiem", kas vienlaikus arī uzliek konkrētus pienākumus.1 Tiesiskas valsts izpratnei, pazīmēm utt. ir veltīti ne mazums pētījumi un diskusijas, kuru atklāšana šoreiz nav šīs publikācijas mērķis. Skaidrs ir viens - tiesību zinātne ir neatņemama tiesiskas valsts nepieciešamība. (..)