ALLEA, EUA and Science Europe kopīgais paziņojums, publicēts 2019. gada 10. aprīlī

Zināšanu attīstība, zinātnes atklājumi un tehnoloģiju attīstība nodrošina modernās sabiedrības uzplaukumu. Šāds progress ir iespējams, pateicoties pētniecībai - sākot no dzīvību glābjošām zālēm līdz dziļākai izpratnei par cilvēka uzvedību un mijiedarbību. Fundamentālās un lietišķās zinātnes ietekmē sabiedrības attīstību visā pasaulē. Tomēr pētniecība pārtikušas un ilgtspējīgas nākotnes veidošanā var sniegt savu ieguldījumu tikai tad, ja tiek ievēroti noteikti pamatprincipi. Lai tiktu radītas jaunas zināšanas, pētniekiem ir nepieciešama domas un izziņas brīvība, kā arī iespēja brīvi paust sava darba rezultātus un audzināt nākamo kritisko domātāju paaudzi. Šie principi saplūst vienā galvenajā - akadēmiskajā brīvībā, kas ir jāattiecina uz visu kopienu, kas iesaistīta pētniecībā, apmācību un mācīšanas procesos, un to pamatā ir institucionālā autonomija, kam jāpasargā augstākās izglītības un pētniecības iestādes no politiskas un ekonomiskas iejaukšanās un jānodrošina pašpārvalde akadēmiskajā kopienā. Eiropas valstīs - nacionālās likumdošanas, starptautisko tiesību vai ES Pamattiesību hartas veidā - kā arī citās pasaules valstīs pastāvošās tiesību normas garantē akadēmisko brīvību un institucionālo autonomiju. Lai gan šie juridiskie instrumenti atšķiras pēc darbības jomas un satura, tie ir vienoti savās saistībās aizsargāt šos principus. Tomēr, pretēji šīm saistībām, akadēmiskā brīvība un institucionālā autonomija Eiropā un pasaulē vairs nav tik pašsaprotama, tādējādi radot nopietnas sekas zinātniekiem, zinātnei un sabiedrībai. Eiropas Zinātņu akadēmiju federācija (ALLEA), Eiropas Universitāšu asociācija (EUA) un Zinātne Eiropai (Science Europe), pārstāvot plašu Eiropas pētniecības un augstākās izglītības sistēmas daļu, atkārtoti uzsver, ka akadēmiskajai brīvībai un institucionālajai autonomijai ir būtiska nozīme un vērtība sabiedrībā, kā arī aicina:

2019. gada aprīlī ir noslēdzies pieteikumu iesniegšanas konkurss Latvijas valsts stipendijām studijām un pētniecībai 2019./2020. akadēmiskajam gadam. Šogad Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA) saņemti 332 ārvalstnieku pieteikumi no 33 valstīm, tostarp 243 pieteikumi studijām un 89 - pētniecībai. Šobrīd ir uzsākta pieteikumu administratīva un kvalitātes vērtēšana, kas noslēgsies jūnija sākumā.

Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) piedāvā visu nozaru studentiem, absolventiem, doktorantiem, zinātniekiem un augstskolu pasniedzējiem studiju un pētnieciskā darba stipendijas 2019./2020. akadēmiskajam gadam. 

2019. gada 26. aprīlī plkst. 9.00 Rīgā, Ķīpsalas ielā 6, 117.telpā RTU promocijas padomes P-11 Materiālzinātnes nozarē tekstila un apģērbu tehnoloģijas un koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozarēs atklātajā sēdē

ZANE ZELČA

aizstāvēs promocijas darbu „Kaņepju bāzes kompozītu sortimenta paplašināšana un tehnoloģiju optimizācija" inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.sc.ing. Uldis Spulle (LLU, Latvija), Dr.sc.ing. Remo Merijs-Meri (RTU, Latvija), Dr.sc.ing. Rimvydas Milašius (KTU, Lietuva).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Mūkusalas ielā 3, kā arī elektroniski RTU mājaslapā https://www.rtu.lv/