Š.g. 13. decembrī Briselē piecu Eiropas zinātņu akadēmiju apvienību (ALLEA, FEAM, EASAC, Academia Europaea un Euro-CASE) un Eiropas Komisijas Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektora Dr. Robert-Jan Smits tikšanās noslēgumā tika paziņots par SAPEA (Scientific Advice to Policy by European Academies) projekta uzsākšanu. Ar šo ES programmas Horizon 2020 finansēto projektu, ko plānots īstenot 4 gadu laikā, tiks iedarbināts vienotais Eiropas zinātnisko konsultāciju mehānisms jeb SAM (European Scientific Advice Mechanism), kur savu ieguldījumu neatkarīgas, starpdisciplināras un pierādījumos balstītas zinātniskās ekspertīzes veidā Eiropas Komisijai sniegs dažādu zinātnes nozaru pārstāvji no vairāk nekā 100 Eiropas Zinātņu akadēmijām, tostarp Latvijas Zinātņu akadēmijas kā ALLEA un EASAC apvienību dalībnieces.

Š.g. 14. jūnijā Jeruzalemē tika parakstīta Latvijas-Izraēlas starpvaldību programma par sadarbību izglītībā, zinātnē, kultūrā, jaunatnes lietās un sportā 2016.-2019. gadam. Apspriežot 2013.-2015. gadā paveikto, tika konstatēts, ka kopumā programma ir realizēta, īpaši holokausta izglītības jomā, vienlaikus atzīmējot, ka sadarbības apjomi, it īpaši zinātnes un tehnoloģiju jomā neatbilst Latvijas un Izraēlas potenciālajām iespējām.

26. maijā Latvijas vēstniecībā notika svinīga Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Gruzijas Latviešu biedrību AVE SOL. Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētāja pateicās biedrībai un visiem latviešiem Gruzijā par viņu ieguldījumu Latvijas vārda spodrināšanā Gruzijā un abu valstu, un tautu draudzības saišu stiprināšanā. I. Mūrniece klātesošajiem pastāstīja par Latvijas aktualitātēm politikā, ekonomikā un sadarbībā ar latviešu diasporu ārvalstīs, un pasniedza Saeimas prezidija Atzinības rakstus Latvijas vēstniecei Elitai Gavelei un biedrības AVE SOL priekšsēdētājai Regīnai Jakobidzei.

2016. gada 13. aprīlī Eiropas akadēmiju Zinātnes konsultatīvā padome (EASAC), kurā Latviju pārstāv Latvijas Zinātņu akadēmija, laida klajā ziņojumu „Greenhouse gas footprints of different oil feedstocks (Siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada atšķirīgi naftas izejvielu avoti)".