2.-3. maijā Viļņā, Lietuvas Zinātņu akadēmijā norisināsies 16. Baltijas Intelektuālās sadarbības konference "Gēni: no pagātnes līdz nākotnei". Šī gada konferences galvenā tēma ir biomedicīna, tomēr tiks skartas arī citas nozares. Pirmās dienas ziņojumu tēma ir mūsdienu ģenētikas un genoma izpētes ietekme uz augu selekciju, medicīnisko praksi, kā arī jaunu pētniecības nozaru veidošanās un attīstība. Otrās dienas ziņojumos tiks analizēts, kā jaunākie pētījumi ģenētikā un genomikā maina izpratni par cilvēku populāciju vēsturi.

Ojārs Spārītis

Ar triju Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidentu 1990. gada 28. jūnijā Tallinā parakstīto vienošanos par sadarbību zinātnē sākās šī patstāvīgo, bet nelielo valstu skaidri apjaustā nepieciešamība pēc kooperācijas ikvienā jautājumā - kā politiskajā un militārajā, tā arī izglītības, kultūras, zinātnes un sociālajā sfērā. Doma par Baltijas valstu Antanti ir lolota jau no 1919. gada, kad Helsinkos sanāca neatkarību ieguvušo Baltijas valstu un Somijas ārlietu ministri un vienojās par konferences nepieciešamību Rīgā 1920. gada vasarā. Ar Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica neatlaidību konference 1920. gada 6. augustā sākās Rīgā, bet norisinājās galvenokārt Bulduros, iegūstot Bulduru konferences paralēlo nosaukumu un izstrādājot gan daudzus nozīmīgus starptautiskās sadarbības dokumentus, gan definējot katras valsts ekonomikas, tiesību, politikas un kultūras attīstībai nepieciešamus uzdevumus.

2015. gada 20.-21. aprīlī Rīgā un Jelgavā notiks Eiropas Savienības Baltijas valstu Intelektuālās sadarbības konference, kura pulcēs Baltijas jūras krastos atrodošos Eiropas Savienības valstu zinātņu akadēmiju delegācijas un akadēmiju augsta līmeņa pārstāvjus.

Latvijas Zinātņu akadēmijas, Igaunijas Zinātņu akadēmijas un Lietuvas Zinātņu akadēmijas sadarbība sākās 1990.gadā. Par sadarbības oficiālo sākumu tiek uzskatīts 1990.gada 28.jūnijs, kad triju akadēmiju prezidenti Tallinā parakstīja attiecīgu vienošanos. Tallinas tikšanās formāli bija veltīta Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām, un šāda jautājuma apspriešanas iniciatīva nāca no Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas. Trīs Baltijas valstu akadēmijas un Zviedrijas Zinātņu akadēmija parakstīja protokolu par sadarbību.