Šī gada 11. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās seminārs “Kā uzrakstīt sekmīgu citējamo zinātnisko rakstu”. Semināru atklāja akadēmiķe Baiba Rivža, savukārt prezentāciju par zinātnisko rakstu sagatavošanu nodrošināja akadēmiķis Arnis Treimanis.

B. Rivža uzsvēra, ka Latvija drīz būs vienīgā Baltijas valsts, kurā promocijas darbus varēs aizstāvēt latviski. Igaunijā promocijas darbu rakstīšana un aizstāvēšana pilnībā notiek angļu valodā un arī Lietuvā studentiem, kuri šajā mācību gadā uzsākuši doktorantūras studijas, izvirzīta prasība promocijas darbus aizstāvēt angliski. Lai arī mūsu valstī šāds kritērijs vēl nav stājies spēkā, arī Latvijas studentiem jāvērš uzmanība uz nepieciešamību teicami pielietot valodu zināšanas.

Savukārt A. Treimanis klātesošos iepazīstināja ar citējamu zinātnisku rakstu sagatavošanas un publicēšanas pamatnosacījumiem. Akadēmiķis norādīja, ka rakstu autori, it sevišķi iesācēji, nereti nepievērš uzmanību iespējām apmeklēt apmācības par zinātnisko rakstu sagatavošanu “scientific writing”. Tomēr to apmeklēšana var būt ļoti noderīga, turklāt apmācības var būt veltītas gan angliski runājošiem, gan citu valodu pārstāvošiem zinātniekiem. Vairākās nozarēs ir sagatavotas arī zinātnisko rakstu vadlīnijas, ar kurām vēlams iepazīties pirms zinātnisko rakstu sagatavošanas.

A. Treimanis atgādināja, ka būtisks ir gan raksta kopējais zinātniskais līmenis, gan katra tā atsevišķā daļa (ievads, diskusija, secinājumi). Ne mazāk svarīga ir arī profesionāli pielietota valoda. A. Treimanis minēja vairākus gadījumus, kad zinātniskais raksts ir nosūtīts atpakaļ autoram tikai tādēļ, ka nav sagatavots atbilstoša līmeņa angļu valodā. Lai izvairītos no šādas situācijas, zinātnieki nereti izmanto tulkošanas un valodas uzlabošanas ekspertu pakalpojumus. Izmaksas uz 1 500 – 3 500 apjoma vārdu raksta rediģēšanai ir aptuveni $ 280, tomēr rezultāts bieži atsver izdevumus.

A. Treimanis iepazīstināja ar informāciju par visvairāk citētiem žurnāliem 1999.–2009.g.:

1. Journal of Biological Chemistry 1 652 432 citējumu;

2. Proc. Natl. Acad. Sci. USA 1 376 541 citējumu;

3. Nature 1 242 392 citējumu;

4. Science 1 125 022 citējumu;

5. Physical Review Letters 884 911 citējumu;

6. J. American Chemical Society 881,457 citējumu [Essential Science Indicators, 2010].

Semināra noslēgumā norisinājās aktīva diskusija par zinātnisko datu bāzu pieejamību Latvijā. Diemžēl lielākajai daļai zinātnieku nav pieejas citējamo zinātnisko rakstu datu bāzēm, piemēram, SCOPUS, Thomson Reuters Web of Science, ERIH, pēdējā laikā nav pieejama arī datu bāze ScienceDirect, kuras finansēšanu iepriekš nodrošināja Izglītības un zinātnes ministrija, taču saasinātās ekonomiskās situācijas dēļ līdzekļu piešķiršana datu bāzes abonēšanai pārtrauca. Datu bāzu (piemēram, ScienceDirect) abonēšana, iespējams, tiks finansēta no Akadēmiskā tīkla projekta līdzekļiem, tomēr konkrēts risinājums vēl nav rasts. Šāda situācija nenoliedzami apgrūtina gan zinātniskās izpētes veikšanu, gan citējamu zinātnisko rakstu sagatavošanu. Līdz ar to semināra dalībnieki uzsvēra nepieciešamību rast drīzu risinājumu par pieeju datu bāzu abonēšanai, kas attiecīgi veicinātu zinātnes attīstību Latvijā, lūdzot iesaistīties gan Latvijas Zinātnes padomi, gan citas kompetentas institūcijas.

LMZN zinātniskā sekretāre I. Brence