Lielbritānijas Karaliskā biedrība (Royal Society) ir viens no labāk zināmajiem un reprezentablākajiem dabaszinātnieku dibinājumiem. Tā pastāv kopš 1660. gada un visā pastāvēšanas laikā ir saistīta ar karalisko ģimeni.

Karaliskā biedrība, saskaņā ar tradīciju, plašāk atzīmē tikai katru 50. pastāvēšanas gadu. Šogad tas notika vasarā un briti pagodināja ar ielūgumu arī Latvijas Zinātņu akadēmiju. Svinīgajā sarīkojumā Biedrības prezidents Martins Rīss (Lord Rees of Ludlow) ar atzinību komentēja faktu, ka Viņas Majestāte Karaliene Elizabete II un Viņa Karaliskā Augstība, Edinburgas hercogs Filips tādā sēdē piedalās jau otro reizi; pirmo reizi tas notika 1960. gadā. Bez viņiem un citiem mums mazāk zināmiem karaliskās ģimenes locekļiem pasākumā piedalījās, Biedrības oriģinālajā reģistra grāmatā parakstījās un īsu runu teica 2009. gadā ievēlētais princis Viljams.

Karaliskajā biedrībā ir ap 1400 locekļu no visām Britu Sadraudzības valstīm. Šobrīd starp tiem ir 25 Nobela prēmijas laureāti. Katru gadu tiek ievēlēti 52 jauni locekļi, tajā skaitā 44 “savējie” un 8 ārzemju zinātnieki. Vēl katru gadu ievēl vienu goda locekli. Šī kārtība ir stingri noteikta un nemainīga, taču kandidātu nominēšanas process ir atvieglots kopš 2001. gada, kad tika pieņemts lēmums, ka šī procesa uzsākšanai ir pietiekošs 2 biedrības locekļu ieteikums (agrāk 6). Cik zināms, kandidātiem nav gadu skaita ierobežojuma. Pats konkurss ir iespaidīgs, jo, piemēram, šogad uz brīvajām vakancēm nominētas 637 personas. Svarīgākais kritērijs ir pētījumu ekselence, ko vērtē atbilstoša profila komiteja. Nominācija neievēlēšanas gadījumā ir spēkā 7 gadus, ievēlēšana – uz visu mūžu.

Karalisko biedrību pārvalda padome 21 cilvēku sastāvā, kuras priekšgalā ir prezidents un 6 viceprezidenti. Divi no viceprezidentiem katrs pārstāv dzīvības un “nedzīvības” zinātnes, trešais ir ārlietu sekretārs, ceturtais – mantzinis. Bez tam strādā arī izpilddirektors un vairāki desmiti štata darbinieku. Biedrību finansē valsts un dāvinājumi, pēdējie proporcionāli parasti ir lielāki. Savukārt arī pati Karaliskā biedrība izsludina konkursus un finansē atsevišķus zinātnes grantus dažādās kategorijās.

Sakarā ar jubileju biedrība rīkoja plašus zinātnes popularizēšanas un zināšanu izplatīšanas pasākumus. Liela vērība tiek pievērsta bērnu un jaunatnes auditorijai. Organizēts populārzinātnisku lekciju cikls BBC radio un televīzijas programmās. Ļoti aktīvs zinātnes popularizētājs ir pašreizējais prezidents Martins Rīss, kura specialitāte ir astronomija, kosmoss un saistītās tēmas. Viena no M. Rīsa jaunākajām lekcijām saucas “Vai 21. gadsimts ir pēdējais cilvēces vēsturē” un tajā profesors izsaka lielas bažas par iznīcības ieroču iespējamu nokļūšanu indivīdu rīcībā.

Līdz ar Karaliskās biedrības jubilejas sēdi tās dalībniekiem kopā ar karalisko ģimeni bija iespējams apskatīt zinātnes sasniegumu izstādi, kuru bija paredzēts eksponēt divas nedēļas. Daļa eksponātu un planšetu pēc tam pārnesta uz Londonas Zinātnes muzeju. Tajā bija aptuveni 30 stendu par dažādām tēmām. Līdzīgi “Zinātnieku naktīm”, speciālisti cenšas pievērst publikas uzmanību nopietnām zinātnes tēmām, jauniem atklājumiem ar kādu spilgtāku akcentu un it kā sensacionālu ziņu. Piemēram, viens stends stāstīja par jūras gliemežiem, no kuriem atsevišķi eksemplāri (Arctica islandica) uztur dzīvību vairākus simtus gadu, pat vairāk nekā 500 gadu. To apvalkos var izšķirt daudzās gadskārtas līdzīgi kokam. Esot iespējams spriest par klimata un ūdens temperatūras izmaiņām no viduslaikiem līdz pat mūsdienām. Zinātnieki izsaka minējumus, ka tāds gliemezis ir detalizētas izpētes vērts, lai uzzinātu ilga mūža “noslēpumus”. Citi stendi veltīti bioloģijai (kā kukaiņi atrod mājas), ķīmijai (ūdeņraža uzkrājēji, ūdens molekulu īpašības, biodīzeļa iegūšana no izmantotajām cepameļļām), fizikai (hologrāfijas radari kājnieku mīnu meklēšanai), astronomijai un medicīnai.

Jubilejas gadā izdotas arī jaunas Lielbritānijas pastmarkas, kas veltītas desmit izciliem zinātniekiem, starp kuriem ir Boils, Ņūtons, Franklins, Rezefords un citi, kā arī viena zinātniece – Dr. Hodžkina, kas strādāja kristalogrāfijas jomā. Var secināt, ka ar “gender balance” (dzimumu līdzsvaru) biedrībai pagaidām nesokas ...

Vairāk informācijas par Karalisko biedrību var atrast tīmeklī http://www.royalsociety.org . Lorda Martina Rīsa populārās lekcijas var atrast “Youtube”, BBC, “Google” un citās vietnēs.