Tā šogad bija nosaukta gadskārtējā K. Barona konference, kas š.g. 28. un 29.oktobrī valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Identitātes estētika:literatūra, folklora un māksla – nacionālās identitātes vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli” ietvaros notika Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Konferences pirmajā dienā Māra Vīksna referēja par 2010. gadu Latvijas folkloras krātuves personāliju vēsturē, Sanitas Reinsones ziņojums saucās “Kontekstuālās variācijas un personību personiskuma atspulgi stāstos”, Dace Bula runāja par divu nozaru (ne)sastapšanos: subjektu literatūrā un folklorā, Zigrīda Freije aplūkoja folkloristikas kontekstus senākā laikposma latviešu literatūras vēsturē.

Pēc kafijas pauzes sekoja referāti: Dagmāra Beitnere “Sociālais raksturs un kā notika pagrieziens uz latvietību 19. gs. socioloģisko teoriju skatījumā”, Rita Treija “Peronības suģestija: Kārle Krons un latvieši”, Guntis Pakalns “Pētera Šmita “Latviešu pasakas un teikas” – kas varēja būt savādāk?”, Aldis Pūtelis “Zinātnieks un dzejnieks Jēkabs Lautenbahs”.

Vēlreiz kafijas pauze un: Gatis Ozoliņš “Folklorists un skolotājs Jānis Alberts Jansons”, Toms Ķencis “Arveds Švābe latviešu folkloristikā”, Daina Roze “Jānis Jaunsudrabiņš; folklora, daba un dārzs – kā latviskās identitātes zīmes”.

Ziņojumiem sekoja izdevniecības “Zinātne” jaunākā devuma – Jāņa Alberta Jansona grāmatas “Latviešu masku gājieni” (zin. red. Gatis Ozoliņš) un Māras Vīksnas “Sveicināti Saldū!” atvēršana.

Otro dienu ievadīja Elgas Melnes referāts “Personību forma akadēmiskā tautasdziesmu izdevuma tapšanā”. Tam sekoja Ievas Kalniņas ziņojums “Milda Losberga un folkloristika Latvijas Valsts Universitātē (1952 – 1981)”, Beatrise Reidzāne ar “Folkloristei, sakāmvārdu pētniecei Elzai Kokarei – 90”, lietuviešu pētniece Lidija Kudirkiene ae referātu “Lietuviešu paremiologs Kazis Grigs (1924 – 2002). Kontakti ar Latvijas folkloristiku”.

Dienas otrajā pusē Iveta Dukaļska runāja par muzikantu kā personību lauku kultūrvidē 20. gs. 30. – 50. gados un 21. gs. sākumā, Lilita Aleksejeva aplūkoja subjekta konstruēšanu Jāņa Streiča 70. gadu kino naratīvā, Ieva Garda–Rozenberga referēja par tēmu “Personisko stāstījumu teicējs”, Aigars Lielbārdis runāja par buramvārdu fenomenu (“Erna un buramvārdi”), Juris Urtāns aplūkoja Ernesta Brastiņa saikni ar pilskalnu folkloru un lietuviešu pētniece Gražina Kadžīte iepazīstināja ar leģendāro 20. gs. Lietuvas folkloras vācēju Jurģi Dovidaiti un viņa teicējiem. Stāstījumu papildināja Aļģirda Tarvida dokumentālā filma “Jurģis Dovidaitis. Mantojums” (1998).