LZA nodaļās

4-11-2010

Šī gada 18. oktobrī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (turpmāk – LZA LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (turpmāk – LLMZA) prezidija kopsēde.

Tās laikā aizklātās vēlēšanās tika pausts LMZN pārstāvju atbalsts akadēmiķes Baibas Rivžas ievēlēšanai LMZN priekšsēdētāja amatā.

Sēdes laikā tika noklausīts arī LZA korespondētājlocekļa kandidātes profesores, Dr.oec. Irīnas Pilveres ziņojums. I.Pilvere informēja par galvenajiem savu pētījumu virzieniem, kas ietver ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas un to ietekmi lauksaimniecības nozaru attīstībā un konkurētspējas stiprināšanā Latvijā, sabalansētās attīstības iespējas Latvijas laukos, lai veicinātu daudzveidīgas lauku vides attīstību, dažādu ES fondu un finanšu instrumentu resursu pieejamību, izmantojamību un efektivitāti lauksaimniecības un lauku attīstībā, valsts teritorijas vienmērīgā un līdzsvarotā attīstībā, protekcionisma instrumentu ietekmi primāro un sekundāro sfēru ilgtspējīgā attīstībā, kā arī administratīvā sloga uzņēmējdarbībai pētījumus, priekšlikumu sagatavošanu valsts institūcijām Latvijā, lai nodrošinātu tā samazināšanu vismaz par 25 % līdz 2012.gadam, tai skaitā:

–lauksaimniecības tiešmaksājumos,

–pārtikas drošības normatīvajā regulējumā,

–pašvaldību darbības kompetences jomās.

Īpašu interesi izraisīja pētījumu rezultāti par administratīvā sloga aktualitāti. ES Rīcības programma paredz administratīvā sloga samazināšanai līdz 2012. gadam vismaz 25%, attiecīgi veicinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, samazinot administratīvos šķēršļus produkcijas ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem. I.Pilveres un viņas kolēģu pētījumu rezultāti par situāciju 2008./2009.gadā, analizējot 149 ES un LR normatīvos aktus pārtikas drošības normatīvajā jomā, liecina, ka kopējais administratīvais slogs bija 7,006 milj. EUR gadā. Vidēji uz 1 uzņēmumu tas bija 82 EUR/gadā (no 72 EUR vidēji uz 1 uzņēmumu lauksaimnieciskajā ražošanā līdz 99 EUR uz 1 uzņēmumu transportēšanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā). 83 % no visa sloga veido trīs normatīvie akti.

Administratīvās izmaksas, kas lielākoties veido administratīvo slogu saistāmas ar šādiem pasākumiem – informācijas ziņošana, pierakstu uzturēšana un glabāšana, pārbaužu veikšana, ziņošana par uzņēmuma darbībām, reģistra uzturēšana, sadarbība ar kompetento institūciju inspektoriem, pieteikumu aizpildīšana subsīdijām un dotācijām, pieteikumu aizpildīšana un iesniegšana atļauju saņemšanai, produkcijas marķēšana, sūdzību un apelāciju iesniegšana kompetentajām institūcijām. Nenoliedzams ir fakts, ka nav iespējams atteikties no visām administratīvajām izmaksām, tomēr ir iespējama to optimizēšana. Piemēram, I.Pilveres pētījumu rezultātā ir sagatavoti 102 priekšlikumi, kas kopumā samazinātu administratīvo slogu par 2,73 milj. EUR jeb 39%. Sagaidāms, ka turpmāku pētījumu rezultātā tiks rasti papildus priekšlikumi administratīvā sloga samazināšanai.

LMZN zinātniskā sekretāre I. Brence

Powered by Elxis - Open Source CMS