Biodegvielu ražošanas perspektīvas Latvijā

30-04-2008

LZA Senātā

Biodegvielu ražošanas perspektīvas Latvijā

LZA īstenais loceklis, Dr.habil.chem. Valdis Kampars

Transporta nozare un jo īpaši automobiļu transporta nozare atrodas īpašā situācijā, jo:

• enerģijas patēriņš šajā nozarē aug straujāk nekā citās;
• CO2 emisija turpina palielināties gandrīz tik pat strauji kā enerģijas patēriņš;
• enerģētiskā nodrošinājumā dominē viens avots – nafta.

Neapšaubāmi, ka pietiekami plaša biodegvielu izmantošana nodrošinātu gan CO2 emisijas samazināšanu, gan naftas un tās produktu importa samazināšanu, gan vērā ņemamu tautsaimniecības reorganizāciju.

ES kopumā pievērš ļoti lielu uzmanību biodegvielu īpatsvara palielināšanai.Ir izveidota un sekmīgi darbojas Eiropas biodegvielu tehnoloģijas komisija (European Biofuels Technology Platform), kuras darba grupas patiešām analizē visus jautājumus sākot ar izejvielu ieguvi un degvielu ražošanas tehnoloģijām un beidzot ar biodegvielu attīstību veicinošu likumdošanu. Ir izvirzīti konkrēti mērķi, no kuriem daļa ir kļuvusi par direktīvām un tātad būtu obligāti jāizpilda visām dalībvalstīm (1.tabula).

Biodegvielu īpatsvars transporta degvielā

1.Tabula

GadsBiodegvielu īpatsvars transporta degvielā
20052,0 % Direktīva 2003/30/EK (nav sasniegts)
20105,75 % Direktīva 2003/30/EK (netiks sasniegts)
202010%
203025%

Tā kā izvirzītie mērķi ir ambiciozi un neko tamlīdzīgu līdz šim paveikt nav izdevies, tad pirmais jautājums, kurš rodas, ir jautājums par biomasas resursiem. Biosintēzei tiek tērēts tikai 0,02 – 0,05% no visas uz Zemi krītošās saules enerģijas un, kaut arī šajā veidā uzkrātā enerģija vairākas reizes pārsniedz cilvēces pašreiz patērēto, ir skaidrs, ka atrisināt globālas enerģētikas problēmas ar biomasas palīdzību reāli nebūs iespējams. Biomasa nodrošina dzīvības procesus un ir absolūti skaidrs, ka bioenerģētika un pārtikas rūpniecība konkurēs attiecībā uz izejvielu bāzi. Jautājumi, kuriem nav globāla risinājuma, bieži vien veiksmīgi tiek atrisināti reģionāli. Tādēļ ļoti svarīgi ir analizēt iespējas reģionu un atsevišķu valstu līmenī. Šeit arī jāatzīmē, ka ES nav domājusi izpildīt savus ambiciozos plānus tikai uz savas biomasas bāzes, bet plāno nopietnu biodegvielu un to izejvielu importu. Tātad biodegvielu izmantošana ir arī degvielu importa diversifikācija.

Lai analizētu reģionālās iespējas, ir jāapskata biodegvielu veidi, to ražošanas tehnoloģiju attīstības pakāpe un pieejamie resursi konkrētu degvielu veidu ražošanai.

Biodegvielu veidi izvirzīto ambiciozo mērķu sasniegšanai doti 2.tabulā. Katram veidam ir būtiski atšķirīgi varianti un tāds veids, piemēram, kā “BTL degvielas” ietver daudzus gazifikācijas – Fišera–Tropša sintēzes produktus. Gandrīz katram no minētajiem degvielu veidiem tiek prognozēta lielāka vai mazāka nozīme, pie kam tā mainās laikā, jo to nosaka pieprasījums un tehnoloģiju attīstības pakāpe. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam transportā turpinās dominēt pašreiz dominējošie šķidrie degvielu veidi – benzīns, dīzeļdegviela un aviācijas degviela, pie kam benzīna īpatsvars turpinās samazināties. Vadoties no šīm prognozēm, varētu sagaidīt, ka tās biodegvielas, kuras var izmantot dīzeļa dzinējos, būtu jāražo 4–5 reizes lielākos apjomos, nekā tās biodegvielas, kuras var izmantot benzīna dzinējos.

Galvenie biodegvielu veidi

2.tabula

BioetanolsBio–ETBEBiodimetilēterisBioūdeņradis
BiodīzelisBio–MTBENExBTLAugu eļļa
BiogāzeBiometanolsBTL degvielas

Vadoties no dzinēju konstrukcijas un biodegvielu ražošanas tehnoloģiju attīstības, viennozīmīgi tiek atzīts, ka tuvākajā nākotnē (līdz 2013.gadam) galvenā nozīme būs bioetanolam un biodīzelim. Pašreiz bioetanolu ES ražo galvenokārt no graudiem, bet biodīzeli no rapša vai saulespuķu eļļām. Šo degvielu ražošanas tehnoloģijas ir relatīvi vienkāršas un viegli realizējamas. Tās tiek realizētas arī Latvijā. Minēto degvielu enerģētiskās un ekoloģiskās bilances ir pietiekami atšķirīgas (3. tabula) un biodīzeļa priekšrocības ir acīm redzamas.

Biodegvielu enerģētiskā un ekoloģiskā bilances

3.tabula

BiodegvielasEnerģijas ieguvums attiecībā pret iztērēto, %CO2 emisijas samazināšana uz enerģijas vienību, %
Bioetanols no graudiem25–3012–20
Biodīzelis75–9341–60

Runājot par resursiem, optimistiski tiek pieņemts, ka 1 ha graudaugu var dot 2500 l, bet 1 ha rapšu 1300 l lielu dīzeļdegvielas ekvivalentu un vismaz no platību izmantošanas viedokļa bioetanola ražošanai ir kaut kādas pozitīvas iezīmes. Diemžēl ekonomiskā bilance (pašizmaksa ES ir 5 reizes augstāka nekā Brazīlijā un 2 reizes augstāka nekā ASV) ir visai vāja un šīs nozares tālāka attīstība liekas neskaidra. Tiek gaidīts, ka bioetanola ražošana no lignocelulozes būs tas virziens, kurš degvielu ražošanā iesaistīs mežsaimniecību, ievērojami uzlabos ekonomisko bilanci un radīs priekšnoteikumus bioetanola nozares attīstībai.

2008.gada bioetanola ražošanas jaudas Latvijā (SIA “Jaunpagasts Plus” 15000 t/gadā un SIA “Biodegviela” 5000 t/gadā) ļautu gandrīz sasniegt 5% līmeni no benzīna patēriņa valstī. Liekas, ka būtiski šo apjomu palielināt pašreiz nevajadzētu, bet pēc lignocelulozes pārstrādes tehnoloģiju ieviešanas 10% līmenis būtu viegli sasniedzams.

2008.gada biodīzeļa ražošanas jaudas Latvijā (SIA “Delta Rīga” 15000 t/gadā, SIA Mežrozīte” 18000 t/gadā, SIA “MamasD” 6210 t/gadā, SIA “Oniors” 5400 t/gadā, SIA “Bioventa” 100000 t/gadā) spētu nodrošināt gandrīz 30 % no dīzeļdegvielas patēriņa valstī. Rapšu sējumu platības aizņem gandrīz 100000 ha un vietējās izejvielu potenciāls ir ap 100000 t/gadā, ja visu rapšu produkciju izmantotu biodegvielas ražošanai. Mēs tāpat kā ES varētu runāt par izejvielu eksportu, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka mūsu rīcībā ir ap 360000 ha neizmantotas aramzemes un lauku rajoni ar neskaidrām attīstības perspektīvām. Ir izveidojies samērā pareizs ražošanas jaudu sadalījums un to nodrošināšana ar vietējām izejvielā ir pilnīgi iespējama, tāpat kā pilnīgi iespējama ir ES izvirzīto ambiciozo mērķu sasniegšana.

Pēdējā atjaunošana 30-04-2008
Powered by Elxis - Open Source CMS