Latvijas Zinātņu akadēmijas un LZA Ekonomikas institūta organizētā diskusiju ciklā “Valsts ekonomiskā politika recesijas pārvarēšanai” ceturtajā diskusijā 2010. gada 28. oktobrī.

Referēja:

• Dr.habil.oec. P.Guļāns. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sociāli ekonomiskie aspekti.

• LZA EI pētnieks J. Počs. Nekustamā īpašuma nodokļa kadastrālās vērtības noteikšanas metodoloģiskās problēmas un sekas.

• Dr.oec. .M. Grīnbergs. Nekustamā īpašuma nodokļa, nekustamā īpašuma tirgus un kadastrālās vērtības mijiedarbība Latvijā.

Diskusijā piedalījās: LR Valsts Zemes dienesta, LR Finanšu ministrijas pārstāvji, citi interesenti.

Ziņojumos un diskusijā izteiktas šādas galvenās atziņas:

1. Nekustamā īpašuma nodoklis pēc būtības ir attiecīgi korporāciju un iedzīvotāju ienākuma nodokļa paveids. Tā pienesums valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos ir samērā niecīgs. Tomēr tas var būtiski ietekmēt valsts ilgtspējīgas attīstības procesu, jo:

– ražošanas sfērā tas palielina ražošanas izmaksas, tādējādi vājinot uzņēmumu produkcijas konkurētspēju, mazina investoru ieinteresētību veidot Latvijā ražošanas uzņēmumus un līdz ar to bremzē valsts ekonomikas izaugsmi;

– sociālajā sektorā mazina iedzīvotāju spējas un ieinteresētību sevis nodrošināšanā ar laikmetam atbilstošiem dzīvokļiem, bremzē vidusšķiras veidošanos un rosina iedzīvotāju emigrāciju.

2. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, iedzīvotājiem piederošās zemes un dzīvojamo objektu kadastrālo vērtību nosaka, izmantojot analogo objektu pirkšanas – pārdošanas cenu. Šī metode ir nekritiski pārņemta no lielvalstu prakses, kur, atšķirībā no Latvijas, ir stabila iedzīvotāju sociālā struktūra, plaši izvērsts dzīvojamo objektu tirgus un tā dalībnieku nospiedošais vairākums ir valsts rezidenti. Latvijā minēto objektu pircēji prestižajos reģionos lielākoties ir vietējie jaunbagātnieki un ārvalstnieki. Tā kā pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, tirgus cena būtiski pārsniedz reālo vērtību. Balstoties uz darījumu augsto cenu, mākslīgi tiek palielināta visu attiecīgās teritorijas objektu kadastrālā vērtība un attiecīgi NĪN, kas nav samērojams ar šo objektu īpašnieku ienākumiem. Tas rada apstākļus valsts pamatiedzīvotājiem piederošo nekustamo īpašumu (īpaši ekskluzīvo reģionu zemes nogabalu) pakāpeniskai piespiedu “labprātīgai atsavināšanai” ar visām no tā izrietošām sekām.

3. Latvijas nodokļu sistēma nav pietiekami orientēta uz ilgtspējīgu valsts sociāli ekonomiskās attīstības nodrošināšanu. Tā veidota, pārņemot atsevišķus fragmentus no atsevišķu ES valstu likmēm, ignorējot faktu, ka ES nav vienotas nodokļu sistēmas. Kāda (viena) nodokļa samazināta likme un attiecīgi budžeta ieņēmums tiek kompensēts ar lielāku cita nodokļa likmi. Latvijā nav veikti pētījumi par tādas nodokļu sistēmas izveidi, kas, nodrošinot nepieciešamo finanšu resursu centralizāciju, radītu ieinteresētību uzņēmējiem investēt līdzekļus ražošanas attīstībai un labvēlīgus apstākļus iedzīvotāju nodarbinātībai un dzīves līmeņa palielināšanai.