LZA īsteno locekļu kandidāti

17-11-2010


Hologrāfija un lāzergaismas izraisītie procesi vielā

LZA korespondētājloceklis Andris Ozols

Mana zinātniskā darbība (1972–2010) ir bijusi saistīta ar dažādu lāzerstarojuma telplaicisko formu iedarbības izpēti uz gaismas izraisītajiem procesiem vielā ( sārmu halogenīdu kristālos ar F–centriem, elektrooptiskajos fotorefraktīvajos kristālos, amorfo halkogenīdu pusvadītāju (AHP) un azobenzola savienojumu kārtiņās).Galvenā pētījumu metode – hologrāfisko režģu (HR) spektroskopija.

ZA Fizikas institūtā 1973.gadā esmu uzbūvējis pirmo hologrāfisko iekārtu Latvijā. Kopā ar akadēmiķi Kurtu Švarcu esmu uzrakstījis pirmo monogrāfiju par hologrāfiju, lāzeriem un nelineāro optiku latviešu valodā (K.Švarcs, A.Ozols “Hologrāfija – revolūcija optikā”, Rīga, Zinātne, 1975, 208.lpp.).

Esmu izstrādājis plāno amplitūdas – fāzes režģu teoriju un to eksperimentāli pārbaudījis. Uz šī pamata ir likti priekšā universāli materiālu gaismas jutības raksturlielumi, kas nav atkarīgi no konkrētā materiāla īpatnībām un kas ļauj veikt ieraksta optimizāciju.

Ar hologrāfisko metodi ir konstatēta un izpētīta F–centru difūzija KBr kristālos. Šajos materiālos teorētiski un eksperimentāli ir izpētīta arī dispersijas fotorefrakcija, kā arī nelineārs amplitūdas HR ieraksts. Tas ļāvis apmēram 100 reizes palielināt ieraksta efektivitāti. Iegūtie rezultāti ir attiecināmi uz fotohromajiem materiāliem vispār. Novērtēta fotohromo materiālu robežjūtība.

Atklāts HR pašpastiprināšanās efekts sārmu halogenīdu kristālos un tas ir detalizēti izpētīts visos minētajos materiālos. Izveidots hologrāfisko papildrežģu modelis ar vektordiagrammām, kas izskaidro koherentās pašpastiprināšanās pastāvēšanu un īpatnības dažādos materiālos, kā arī relaksācijas PP iekšējo sadalīto mehānisko spriegumu modelis kvantitatīvai relaksācijas PP aprakstīšanai AHP .Rezultātā ir iegūta informācija par lādiņa un masas pārneses raksturlielumiem, kā arī optimizēts hologrāfiskais ieraksts.

Ir atklāti un izskaidroti divi jauni zemspraugas ieraksta mehānismi a–As2S3 kārtiņās nefokusētas un fokusētas gaismas gadījumā.

Veikti pirmie pikosekunžu lāzerspektroskopijas eksperimenti Latvijā. AHP kārtiņu gadījumā eksperimentāli ir noskaidrota to jutības nemonotona atkarība no gaismas intensitātes un impulsa ilguma. Izvirzīts nelineārās ierosināšanas modelis ar pikosekunžu laika aizturi, kas izskaidro novērotās likumsakarības.

Kopā ar RTU ķīmiķiem pirmo reizi ir īstenots efektīvs virsmas reljefa HR ieraksts spektra sarkanajā daļā (LZA atzinība 2007.gadā) un efektīvs vektorhologrammu ieraksts azobenzola savienojumos.

Manu pētījumu teorētiskā nozīme izpaužas lāzergaismas iedarbības noskaidrotajās likumsakarībās. To praktiskā nozīme ir jaunu pētniecības metodiku izstrādē, jaunu materiālu radīšanā tiešajam hologrāfiskajam informācijas ierakstam un unikālu hologrāfisku optisku elementu (mikrolēcu matricu, gaismas polarizācijas pārveidotāju, dinamisku attēlu pastiprinātāju un viļņu frontes invertoru, nanostruktūru, tajā skaitā fotonisko kristālu, u.c.) izveidei.

Publikāciju skaits – 202, no tām 60 ir raksti SCI žurnālos. Hirša indekss 8.

7 pārskata referāti starptautiskās konferencēs

Manā vadībā ir uzrakstīti 5 promocijas darbi (2 – Somijā), no kuriem aizstāvēti ir 4 (piekto aizstāvēs 2011.g.februārī).

LZP loceklis un Latvijas Optikas biedrības priekšsēdētājs. Esmu arī vairāku profesionālo apvienību, tajā skaitā Amerikas Optikas biedrības biedrs un Eiropas Optikas biedrības biedrs un tās Valdes loceklis.



Bioloģiski aktīvu savienojumu sintēze uz β–laktāma un 2–pirolidinona heterocikla pamata

LZA korespondētājloceklis,
Dr.h.ķīm. Grigorijs Veinbergs
Latvijas Organiskās sintēzes institūts

Ziņojumā tiek prezentēts LZA korespondētājlocekļa Dr. hab. ķīm. G. Veinberga svarīgāko zinātnisko darbu pārskats par bioloģiski aktīvo savienojumu sintēzi uz ?–laktāma un 2–pirolidinona bāzes.

20. gs. 60.–80. gados tika veikta pussintētisko penicilīnu un cefalosporīnu sintēze, to antibakteriālo īpašību izpēte un struktūra–aktivitāte likumsakarību noteikšana, izmantojot datorizētās programmas ORAKUL un TOPLOG.

90. gadu pētījumi tika vērsti uz jaunu pretiekaisuma un pretvēža savienojumu sintēzi, ķīmiski modificējot aizvietotājus penicilīna, cefalosporīna un 2–azetidinona farmakaforos.

Kopš 2004. gadā notiek pētījumi par jaunu enantiotīru psihostimulējošu 2–pirolidinona analogu sintēzi. Kā rezultātā ir izstādātas un patentētas oriģinālas metodes optiski aktīva fenibuta, baklofena, fenotropila un piracetama atvasinājumu iegūšanai.

G. Veinberga pašreizējā zinātniskā aktivitāte saistīta ar LZP pētījuma projekta (Nr. 09.11588, 2010–2012), LZP sadarbības projekta (Nr. 10.0030, 2010–2013) un Valsts pētījumu programmas apakšprogrammas (VPP–6, 2010–2013) vadīšanu.

G. Veinbergs ir 128 zinātnisko publikāciju un 21 patenta līdzautors, 5 disertāciju zinātniskais vadītājs, kā arī vada RTU studentiem lekciju kursu: “Organisko savienojumu struktūras, bioloģiskās aktivitātes kopsakarības.”

G. Veinberga sabiedriski–zinātniskā darbība ietver piedalīšanos OSI Zinātniskās padomes un LZP Dabaszinātņu un matemātikas ekspertu komisijas darbā, veicot priekšsēdētāja pienākumus. Viņš ir RTU promocijas padomes un ASV Ķīmijas biedrības loceklis.



Bērnu mirstības un invaliditātes riska faktoru izpēte

LZA korespond. loc., LU MF profesore,
Dr. habil. med. I. Rumba – Rozenfelde

I Bērnu mirstības izpēte.

Bērnu mirstības indikatori raksturo valsts labklājību, no tiem galvenie, ko izmanto pasaulē, ir zīdaiņu mirstība (mirstība 1. dzīves gadā), bērnu mirstība līdz piecu gadu vecumam, kā arī perinatālā mirstība (perinatālā mirstība ietver dzīvotspējīgu augļu mirstību pirms dzemdībām un to procesā, kā arī jaundzimušo mirstību pirmajā dzīves nedēļā no 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušiem). No pasaules perspektīvas Latvija pieder industriālo valstu reģionam ar zemu bērnu mirstību, tomēr Eiropas reģionā Latvijā bērnu mirstība ir viena no visaugstākajām (atrodas četru sliktāko valstu vidū Eiropas Savienībā), kā arī ir augstākā Baltijas valstīs. Dažādās valstīs šiem faktoriem ir atšķirīga nozīme. Latvijā bērnu mirstību ietekmējošie parametri līdz šim nav pētīti. Jaunās tūkstošgades sākumā Apvienoto Nāciju organizācijas Bērnu fonds (UNICEF) izvirzīja tūkstošgades attīstības mērķus, no kuriem MDG4 (Millenium Development Goal 4) paredz samazināt bērnu mirstību par divām trešdaļām, bet MDG5 uzlabot mātes veselību (t.sk., samazināt mātes mirstību).

Latvijā augstāka nekā citās valstīs Eiropā galvenokārt ir zīdaiņu mirstība uz noteiktu perinatālā perioda stāvokļu, iedzimtu anomāliju un citu cēloņu (t.s. zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms) rēķina. Atbilstoši Latvijā ir augstāka perinatālā un neonatālā mirstība, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm un Eiropas Savienības 27 valstu vidējiem rādītājiem. Pētītas korelācijas starp sociālekonomiskiem rādītājiem un bērnu mirstību. Noskaidrots, ka bērnu mirstība visās grupās (0–4, 5–9, 10–14, 15–19 gadus veci bērni) cieši korelē ar veselības budžeta lielumu uz vienu iedzīvotāju latos. Konstatēta statistiski ticama korelācija starp bērnu mirstību Latvijā un iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās 5–9 gadu un 10–14 gadu vecuma bērnu grupās. Konstatēts, ka pusaudžu mirstība 15–19 gadu vecumā korelē ar veselības budžetu un bezdarbu.

II Multifaktoriālo slimību izpēte.

Riska faktoru identifikācija, kam liela nozīme gan patoģenēzes noskaidrošanā, gan agrīnas diagnostikas papildkritēriju izstrādē, gan apdraudēto kontingentu atlasē, gan terapijas kritēriju izvēlē, tika veikta Latvijā izplatītākajām multifaktoriālajām alerģiskajām un autoimūnajām slimībām. Noskaidrota pārtikas alerģijas izplatība un to ietekmējošie faktori (piem., aizkuņģa dziedzera mazspēja, ģenētiskie faktori).

Noskaidroti biežākās bērnu reimatiskās slimības – juvnenilā idiopātiskā artrīta ģenētiskie un neģenētiskie riska faktori (HLA reģiona gēni, autoimūnas slimības ģimenē), kā arī 1. tipa diabēta riska faktori.

Pētītas Helicobacter pylori izplatība, tās riska faktori un saistība ar citām slimībām.

Šie dati ļauj izmantot plašu riska faktoru klāstu personalizētās medicīnas ieviešanas virzienā.



Tuberkuloze: fakti, problēmas, nākotne

LZA korespondētājlocekle Ludmila Vīksna

Infektoloģija ir viena no tām medicīnas nozarēm, kas strauji attīstījusies pēdējā gadsimta un pēdējo desmitgažu laikā – īpaši mikroorganismu uzbūves un īpašību izpētes ziņā.

Neskatoties uz šiem sasniegumiem, dažas infekcijas slimības, tai skaitā tuberkuloze, joprojām turpina mazkontrolēti izplatīties, ne vienmēr padodas terapijai, nereti rodas problēmas slimības diagnostikā, it īpaši diagnosticējot tās slimības formas, kas nav saistītas ar plaušām.

Pasaulē apmēram 2 miljardi cilvēku ir inficēti ar tuberkulozi, bet 9,3 miljoni slimi, no kuriem 500 tūkstošiem ir multirezistentās, pret etioloģisko terapiju, formas. Katru gadu no šīs slimības pasaulē nomirst vismaz 1,5 miljoni cilvēku.

Latvijā, saslimstības ziņā, dati nav apmierinoši, jo slimo 37 cilvēki no 100000. Ļoti straujš saslimušo skaita pieaugums bija 1991.–1999.gadā, kad tas sasniedza 74 gadījumus uz 100000. Tomēr joprojām valstī nav sasniegts 1990.gada līmenis, kad slimoja tikai 29 no 100000 iedzīvotājiem. No sabiedrības veselības viedokļa raugoties, svarīgi zināt, ka katra tuberkulozes baktērijas izdaloša persona inficē 10–15 cilvēkus gadā.

Latvijā ir vislielākais multirezistentās tuberkulozes un ekstensīvi rezistentās tuberkulozes reģistrēto gadījumu skaits Eiropā un mēs esam starp 27 “sliktākajām”, šajā nozīmē valstīm pasaulē.

Par to, ka tuberkulozes problēma ir ļoti aktuāla, liecina tas, ka Pasaules Veselības organizācijas Eiropas birojs par galveno aktualitāti 2011.–2015.gadam ir izvirzījis multirezistentas tuberkulozes problēmas risināšanu.

Rezistentu pret specifisko terapiju mikroorganismu izveidošanās ir tuberkulozes baktēriju, cilvēka organisma un ārējās vides apstākļu mijiedarbības rezultāts. Tādēļ ir ļoti svarīgi noskaidrot, izpētīt un mēģināt novērst tos apstākļus, kas rada vai veicina tuberkulozes mikobaktēriju nejūtību jeb precīzāk izturību pret etioloģisko, t.i., antibakteriālo terapiju. Tik pat svarīgi ir radīt jaunus medikamentus, kas ļautu iznīcināt tuberkulozes ierosinātājus, kavētu to vairošanos un citādi traucētu šī bīstamā mikroba dzīvības funkcijas.

Ir zināms, ka Latvijas klimatiskie apstākļi veicina tuberkulozes attīstību, bet pašlaik, kad ir nestabili sociāli ekonomiskie apstākļi, kas daudzos gadījumos rada labvēlīgus apstākļus infekcijas izplatībai, zinātniekiem aktīvāk jāpievēršas tuberkulozes izplatības ierobežošanas noteicošo faktu un apstākļu izpētei Latvijā.

Latvijā zinātniskā pētniecība tuberkulozes jomā vienmēr ir bijusi aktīva, tomēr galvenokārt tā ir bijusi citu valstu vai zāļu kompāniju iniciēta. Tā pašlaik specializētajā Latvijas klīnikā tiek īstenoti vairāk kā 10 pētījumi, RSU vairāki doktoranti pēta ar tuberkulozi saistītas problēmas un ir plānots zinātniskās pētniecības darbs “Ekstensīvi rezistenta tuberkuloze (XR–TB) Latvijā: izplatība, mikro– un makroorganisma mijiedarbības bioķīmiskās un molekulāri ģenētiskās determinantes, šīs mijiedarbības sociālās, klīniskās un epidemioloģiskās konsekvences”.

Liels panākums, tuberkulozes zinātniskās izpētes kontekstā, ir Latvijas pētnieku iesaistīšanās ES 7.ietvara projektā TB PAN NET.

Aicinu Latvijas vadošos zinātniekus un zinātnes organizatorus atbalstīt ar tuberkulozes problēmu saistītos pētījumus.

Pēdējā atjaunošana 17-11-2010
Powered by Elxis - Open Source CMS