Pilnā sparā rit gatavošanās jau trešajam Pasaules latviešu zinātnieku kongresam. Pirmais kongress noritēja pirms divdesmit gadiem, 1991. gada 12.–17. jūlija, vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskās atzīšanas. Uz šo kongresu ieradās liels skaits ārzemju latviešu zinātnieku un kongresam bija liela nozīme Latvijas zinātnes saiknes ar pasaules zinātni izveidē. Pēc desmit gadu pārtraukuma, 2001. gada 14.–15. augustā, notika arī II Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Un tagad, kad pagājuši ir atkal tieši desmit gadi, ir pienācis laiks III Pasaules latviešu zinātnieku kongresam, kurš šoreiz veltīts tēmai “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”. Apvienojumā ar Letonikas IV kongresu, pasaules latviešu zinātnieki pulcēsies kongresā Rīgā, 2011. gada 24.–26. oktobrī.

Lai arī kongress top pieticīgos finansiālos apstākļos, tas solās būt ne mazāk vērienīgs kā iepriekšējie. Dalībai kongresā ir pieteiktas jau 34 dažādu zinātņu nozaru sekcijas. Lielāku aktivitāti izrādījuši sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji, taču kongresā būs arī sekcijas, veltītas dabaszinātnēm un inženierzinātnēm. Vairākas sekcijas veltītas vēsturei, valodniecības jautājumiem, latviešu literatūrai. Atsevišķas sekcijas aplūkos teātri, reliģiozitāti Latvijā, politisko identitāti, kā arī nacionālās identitātes dažādos aspektus.

Vispārējās līnijās zināma arī kongresa norise. Kongresu ierasti atklās plenārsēde, kurā izskanēs gan apsveikumi, svinīgas uzrunas, gan arī ziņojumi. Kongresa dalībniekus plenārsēdē sveiks Latvijas Valsts prezidents, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga un citi. Kongresa pirmā diena noslēgsies Rundāles pilī, kur pils saimnieks I. Lancmanis iepazīstinās viesus ar pili un tajā paveikto kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas darbu. Otrā kongresa diena pilnībā veltīta darbam sekcijās, kurš turpināsies vēl arī trešās dienas priekšpusdienā. Sekciju darba rezultātus īsu ziņojumu veidā visiem kongresa dalībniekiem būs iespējams noklausīties 26. oktobra pēcpusdienā, kongresa noslēguma plenārsēdē. Kongresa darbs sekcijās jau pirms atklāšanas plenārsēdes iecerēts Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā. Sekciju un plenārsēžu materiālus paredzēts publicēt.

Kongresa sagatavošanas gaitā būtu jāpievērš īpaša uzmanība to latviešu zinātnieku iesaistīšanai šajā forumā, kuri savus pētījumus veic ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Austrālijā un daudzās citās pasaules valstīs. Šis ir arī laiks, kad būtu nepieciešams dibināt jaunus kontaktus ar ārzemēs strādājošiem latviešu kolēģiem, aicinot viņus dalīties savās zināšanās un pieredzē.

Tālavs Jundzis
Apvienotā Kongresa orgkomitejas
priekšsēdētājs