Čehijas Republikas vēstnieks Tomāšs Pštross apmeklē Latvijas Zinātņu akadēmiju

17-11-2010
zv/zv410-3.JPG 
A.Dravenieces foto
9. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā viesojās Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā PhD.Tomāšs Pštross.

Pēc izglītības Tomāšs Pštross ir pilsētvides socioloģijas speciālists.

Līdz ar daudziem citiem inteliģentiem parakstot manifestu “Harta 77”, kā arī piedaloties cilvēktiesību kustības aktivitātēs, viņš parakstīja spriedumu arī savai toreizējai karjerai un “pārkvalificējās” par kurinātāju Prāgas metro būvniecības tīklā. To nomainīja pētnieka darbs Lauksaimniecības institūtā, kur Tomāšs Pštross nodarbojās ar kolektivizētās Čehijas un Slovākijas lauksaimniecības ekstensīvās saimniekošanas sociālajiem aspektiem. 

Pēc Čehijas un Slovākijas atdalīšanās sākās T. Pštrosa darbs ārējo attiecību jomā – vispirms Čehijas Republikas Prezidenta kancelejā, pēc tam Ārlietu ministrijā un Kultūras ministrijā. Četrus gadus (1994 – 1998) Tomāšs Pštross bija Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Norvēģijas Karalistē un Īslandes Republikā.

2003.–2005. gadā T. Pštross strādāja Ārlietu ministrijā Cilvēktiesību departamentā. No 2005. līdz 2006. gadam vadīja Čehijas delegāciju Starptautiskajā holokausta koordinācijas komitejā. 2006. gadā viņš kļuva par Čehijas Republikas Ārlietu ministrijas īpašo vēstnieku valdības projektam “Dokumentācijas apkopošana par tiem aktīvajiem nacistu režīma pretiniekiem, kurus pēc II Pasaules kara diskriminēja Čehoslovākijas amatpersonas”.

Kopš 2007. gada Tomāšs Pštross ir Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā.

Saistošā sarunā ar akadēmijas vadību un zinātniekiem, kuri ilgstoši sadarbojas ar līdzīga rakstura zinātniskajām institūcijām Čehijā, vēstnieks uzzināja, ka kopš 1994. gada ir spēkā LZA zinātniskās sadarbības līgums ar Čehijas Zinātņu akadēmiju un jau 16 gadus notiek gan abpusējas pētnieku vizītes, gan arī informācijas apmaiņa. Pēdējos gados abas akadēmijas pārsvarā atbalstījušas sociālo un humanitāro zinātņu pētnieku, kā arī mikrobiologu sadarbību. Tā, piemēram, Čehijas Zinātņu akadēmijas (ČZA) Mūsdienu vēstures institūts, ČZA Filozofijas institūts un LU Filozofijas un socioloģijas institūts (FSI) regulāri rīko kopīgas tikšanās un seminārus. Minētie trīs institūti 2006. gadā parakstījuši arī tiešas sadarbības līgumu. 2010. gada oktobrī uz ČZA Mūsdienu vēstures institūtu devās LU FSI delegācija 7 cilvēku sastāvā, lai piedalītos 2. starptautiskajā konferencē “Nacionālās minoritātes un identitāte”.

Daudzus gadus pētniecības vizītēs Latviju apmeklē un ražīgi strādā čehu vēsturnieks Lubošs Švecs, kurš pētījis Latvijas–Čehijas attiecības no 1918. līdz 1939. gadam un 2001. gadā publicējis monogrāfiju. Pētniecības darbs turpinās. Projekta “Perestroika, the Baltic Republics and Czechoslovakia 1988–1991” ietvaros L. Švecs iepazinies ar Latvijas Tautas frontes materiāliem.

Ilgstoši notiek Latvijas Universitātes un Prāgas Kārļa universitātes pētnieku sadarbība valodniecības jomā.

Prāgas Kārļa universitātes literatūrzinātnieks profesors Dr. philol. Radegasts Paroleks par latviešu literatūras pētījumiem, tai skaitā monogrāfijām “Baltijas literatūras salīdzinošā apcere” un “Latviešu literatūra”, 1994. gadā ievēlēts par LZA ārzemju locekli. Viņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Latvijas Universitātes goda doktors. Ar viņa gādību Prāgas Kārļa universitātē izvērsts Baltijas literatūru pētniecības darbs un izauguši jauni latviešu literatūras speciālisti. Šobrīd viņa darbu turpina pazīstamais čehu–latviešu literāro sakaru pārzinātājs un veicinātājs, tulkotājs Pāvels Štolls, kurš atdzejojis vairāku latviešu dzejnieku (Liāna Langa, Juris Kronbergs, Kārlis Vērdiņš) darbus un piedalījies latviešu dzejas un stāstu antoloģijas sastādīšanā un izdošanā. Par šiem nopelniem Pāvels Štolls apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2010. gada oktobrī Rīgā Baltistikas kongresa noslēguma plenārsēdē viņam pasniedza LR Ministru kabineta atzinības rakstu par ieguldījumu latviešu valodas mācīšanā un popularizēšanā.

Tomāšs Pštross atzina, ka arī Čehijā, tāpat kā Latvijā, humanitārās un sociālās zinātnes finansējuma ziņā jūtas apdalītas, jo priekšroka tiek dota inovatīvajām zinātnēm Pirms dažiem gadiem sākās diskusija, kā efektīvāk izmantot zinātni tautsaimniecības vajadzībām, un virsroku pār sabiedriskajām zinātnēm guva tehnoloģiskie virzieni. Diskusija brīžam robežojās ar demagoģiju un joprojām ir atvērta.

Vēstnieks interesējās par Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru un ieteica vēl dažus virzienus, kur Latvijas un Čehijas zinātnieku sadarbība būtu vēlama un auglīga. Piemēram, Čehijā pēdējā laikā ir radušās problēmas ar slaveno Šumavas mežu veselības stāvokli, savukārt valsts ziemeļrietumos mežus bojā gaisa rūpnieciskais piesārņojums.

Tikšanās noslēgumā Tomāšs Pštross parakstījās LZA Viesu grāmatā (attēlā).

Informāciju sagatavoja LZA
Starptautisko attiecību nodaļa

Pēdējā atjaunošana 17-11-2010
Powered by Elxis - Open Source CMS