(akadēmiķa Jāņa Stradiņa runa Rīgas balvas pasniegšanas ceremonijā Rīgā, Mazajā ģildē, 2010.g. 25. novembrī)

Zigmunds Skujiņš ir latviešu prozas grands, dzīvs klasiķis, cauri un cauri rīdzinieks, dzimis Āgenskalnā, dzīvojis Iļģuciemā, Maskavas priekšpilsētā, Sarkandaugavā un beidzot Rīgas centrā, izcils Rīgas pazinējs, vērotājs un vērtētājs, varētu sacīt, 20. gadsimta Rīgas un rīdzinieku enciklopēdija. Deviņi no Skujiņa romāniem, daudzu viņa stāstu sižeti risinās Rīgā. Rīga Skujiņam nav tikai norises vieta, tā ir arī literārs tēls pati par sevi. Skujiņš ir joprojām populārs rakstnieks, daudz tulkots, Rīgas pilsētu darījis ievērības un cieņas vērtu pasaulē. Pēdējos gados Zigmunds ir izdevis savu Kopotu rakstu 10 sējumus, no kuriem 5. sējums veltīts tieši Rīgai. Skujiņu var saukt arī par kultūrvēsturnieku, kurš cīnījies par savu pilsētu, par tās kultūrvides identitāti, par Rīgas vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un eleganta vizuālā tēla veidošanu, rakstījis par Rīgas tikumiem un netikumiem. Sūtam klātneesošajam prozas vecmeistaram vissirsnīgākos sveicienus, novēlam, lai atrisinātos viņa dzīves problēmas.

Akadēmiķis Ivars Kalviņš ir viens no izcilākajiem mūsdienu Rīgas zinātniekiem, atzīts speciālists organiskajā un medicīnas ķīmijā, daudzu ārstniecisku preparātu izgudrotājs, viņš ir Organiskās sintēzes institūta direktors, kas ir lielākais un varbūt pasaulē visatpazīstamākais pētniecības centrs Rīgā. Profesors Kalviņš ir populārs kā šībrīža veiksmīgākās Rīgas intelektuālās eksportpreces – kardioprotektora mildronāts autors, ko ražo un eksportē firma “Grindeks”. Preparāts ir populārs Krievijā un citās Austrumeiropas valstīs, darījis atpazīstamu Rīgas ķīmiķu skolu. Taču tas nav vienīgais Kalviņa izgudrojums – viņš ir 170 starptautisku patentu autors sadarbībā ar daudzu valstu farmaceitiskajām kompānijām. 2005.g. Ivars Kalviņš ir apbalvots ar ANO – Ženēvā World Intellectual Property Organization (WIPO) zelta medaļu, bet 2009. gadā līdzīgu medaļu guvis arī OSI kā inovatīva iestāde. Tādā kārtā Latvija godam sagaida Starptautisko Ķīmijas gadu, par kādu ANO izsludinājusi 2011. gadu. Turklāt pērn pēc Ivara Kalviņa ierosmes dibināta Latvijas Inovatoru apvienība, un viņš ir tās valdes priekšsēdētājs. Apbalvojot Kalviņu mēs vērtējam Rīgu kā inovatīvu pilsētu.

Un beidzot, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs līdzās muzejiem Londonā un Vašingtonā ir viens no trim pasaulē ievērojamākajiem medicīnas muzejiem, unikāla institūcija starp­tautiskā mērogā. Muzeja krājumā ir 202 tūkstoši vienību, ik gadus to apmeklē 40–60 tūkstoši cilvēki, lielā mērā dažādu tautību skolnieki un studenti, kura izglītojošo programmu klāstu papildina pētniecība gan medicīnas vēsturē, gan klīniskajās disciplīnās. Tas ir viens no ievērojamākajiem zinātnes popularizācijas centriem Rīgā, īpaši medicīnas un farmācijas nozarē, iesaistīts “Zinātnes nakts”, “Muzeju nakts” pasākumos, visdažādākos Rīgas projektos (“Live Riga”, Riga Card, ekskursiju cikls “Dzīve un nāve senajā Rīgā”). Medicīna ir universāla un internacionāla. Taču tieši Rīga var lepoties, ka tajā, pašā pilsētas centrā, atrodas šāds muzejs, kas pilsētu dara bagātāku, pievilcīgāku un saturiski piesātinātāku arī zinātnē. Nesen muzejs organizēja Eiropas medicīnas muzeju 13. kongresu (pirmo Austrumeiropā) ar 19 valstu līdzdalību, muzejs izdod Eiropas un Krievijas medicīnas vēsturnieku aprindās pazīstamu zinātnisku rakstu krājumu “Acta Medico – Historica Rigensia”. Īpaši jāatzīmē, ka muzejs glabā unikālas liecības arī par medicīnas pagātni Krievijā, tādas, kādas nav savāktas pašā Krievijā un kas īpaši piesaista ārzemniekus. Sadarbībā ar Kosmonautikas muzeju Maskavā iekārtota kosmosa bioloģijai un medicīnai veltīta ekspozīcija ar kosmosā ceļojušo izbāzto sunīti. Krievijas kultūras dienu ietvaros notika izstāde “Vēsture apvieno. Krievijas un Latvijas medicīnas krustpunkti 19.–20.g.s.”. Tieši šodien, 25. novembrī sagadīšanās pēc ir izcilā mediķa Nikolaja Pirogova 200. dzimšanas diena un pēc muzeja ierosmes atklāta piemiņas plāksne Pirogovam bij. Rīgas kara hospitāļa teritorijā, kur Pirogovs sācis savu ķirurga karjeru 1835. gadā. Šie un daudzi citi fakti liecina par MVM internacionālo ievirzi un nozīmību, to veidoja Muzeja pamatlicējs profesors Pauls Stradiņš un tā ilggadējais vadītājs Dr. Kārlis Arons, kurš diemžēl nepieredzēja šodienu. Šis ir trešais Rīgas muzejs (pēc Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Brīvdabas muzeja), kas saņem Rīgas balvu, turklāt uz intensīvas un starptautiski atzītas zinātniskas darbības fona.

Nominācijā “Attīstība” Rīgas balva tiek piešķirta Biznesa augstskolai Turība par Rīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un topošo speciālistu sekmīgu iesaistīšanu starptautiskās izglītības sistēmas un biznesa apritē. Apbalvojumu saņem augstskolas rektors Antons Kiščenko.