Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde Jelgavā

11-12-2010

8. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmija posās uz Jelgavu, lai vēsturiskajā Pētera akadēmijas ēkā, tagadējā Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā kopsēdē atzīmētu LZA vecvecmāmiņas (tā pieminēta arī akadēmijas karogā) – Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 195 gadu jubileju. Ģederta Eliasa zālē starp meistara klusajām dabām, ainavām un plikņiem, lielo Ķīnas vāžu uzmanīti (Ģ. Eliasa mantojums!), Jelgavas pilsētas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, LZA un muzeja vadības pārstāvji cits citu un pārējos klātesošos sveica Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības bez piecām minūtēm (gadiem) lielā jubilejā. Tai par godu Jelgavas pils vārtu ejā tiks novietota piemiņas plāksne, jo biedrības dzimšanas dienu pēc tiesas un taisnības varētu uzskatīt arī par Lauksaimniecības universitātes dzimšanas dienu. Katrs taču cenšamies sameklēt pēc iespējas agrākus senčus, lai dzimtas koks iznāktu kuplāks!

Akadēmiķim Jānim Stradiņam tika pasniegta Jelgavas pilsētas Goda zīme, ko viņš pilnībā attaisnoja ar spožu referātu par Jelgavas universitātes 109 dienām. (Vismaz 1800. gada 25. decembri, kad visaugstais Krievijas cars Pāvils I deva Senātam rīkojumu pārveidot Jelgavas akadēmiju par universitāti, var droši uzskatīt par LLU dzimšanas dienu!) No Tērbatas tika aicināti tur jau nominētie profesori. Universitātes svinīgajai atklāšanai būtu jānotiek 1801. gada 29. jūnijā – Pāvila I dzimšanas dienā, un šodien var tikai minēt, kā būtu, ja būtu. Bet bija tā, ka naktī uz 12. martu galma sazvērnieki Pāvilu I nogalināja, un zinību dieviete Minerva, spārnus pār Jelgavu novicinājusi, aizlaidās atpakaļ uz Tērbatu. Tā caram neizdevās sariebt nelaiķei mātei Katrīnai II, ar kuru bija uz nažiem viņas pārāk liberālo ideju dēļ, tuvināt Baltijas universitāti mīļotajai Prūsijai ar tās militāro garu un dresūru un pie viena izdarīt reveransu revolūcijas plosītās Francijas trimdas karalim Luijam XVIII, kurš ar savu galmu bija patvēries Jelgavas pilī, tādējādi padarot Jelgavu par Francijas galvaspilsētu. (Krievija bija viena no nedaudzajām valstīm, kas atzina Francijas karali.)

Plašu referātu “Apgaismības laikmeta brīvmūrniecība Latvijā (1750-1822), īpaši Kurzemē un Zemgalē, un tās saistība ar Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības nodibināšanu” nolasīja LZA kor. loc. Dr. med. Valdis Pīrāgs, neaprobežojoties tikai ar uzrādīto laikposmu, bet atklājot, ka ar dažādām modifikācijām un piederību tā kopš tā laika pastāvējusi praktiski ar nelieliem pārtraukumiem un turpina pastāvēt. Jelgava atradās pa ceļam starp Vāciju un Pēterburgu un brīvmūrniecības ideju izplatīšanos veicināja akadēmiskie mācībspēki un apgaismības ideju skartais muižniecības zieds.

Saistoši referāti bija Mg. art. Edvardai Šmitei (“Artefaktu krāšana, saglabāšana un izpēte kā viens no Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbības virzieniem”), Šauļu universitātes docētājai Dr. philol. Regīnai Kvašītei (“Jons Jablonskis un Jelgava” – par izcilā lietuviešu valodnieka gaitām Jelgavā), Dr. paed. Mihailam Gorskim (“T. Grothusa uzskati mūsdienu zinātnes skatījumā”), Dr. geol. Ivaram Zupiņam (“E.K. Eihvalds paleontoloģijas pirmsākumos un mūsdienās”). Klausītājus mūsdienu plašsaziņas līdzekļu kaislībās ieveda Dr. phil. Ainārs Dimants (“Eiropas Žurnālistikas observatorijas redzējums: no “Latviešu avīzēm” uz “Latvijas Avīzi”. Žurnālistu profesionālā un nacionālā identitāte Latvijā”).

Kopsēdes dalībniekiem par smieklīgi mazu naudiņu bija iespējams iegādāties gluži siltu grāmatiņu “Mirbaha vēstules par Kurzemes hercogu Jēkabu”, kas pirmo un vienīgo reizi nākusi klajā 1899. gadā 14 gadus vecās dzejnieces Elzas Stērstes tulkojumā. Jaunais “Mirbaha vēstuļu” izdevums rediģēts minimāli, saglabājot tālaika izteiksmes veidu un nepretendē uz absolūtu vēsturisko patiesību, bet ir interesants literārs ekskurss Kurzemes hercogistes vēsturē.

Uz valsts svētkiem Jelgava kļuva bagātāka ar lielisku ekskursiju objektu - Sv. Trīsvienības baznīcas, vienas no pirmajām luteriskās draudzes mūra baznīcām Eiropā, kur pirmais dievkalpojums notika 1575. gadā, zvanu torni. 66 gadus vientuļais tornis atgādināja par kara postījumiem, līdzīgi Berlīnes “caurajam zobam”. Bez smailes, kas to padarīja par Jelgavas visaugstāko objektu. Pēckara drupu spridzināšanas trakumā izdzīvojis, tikai pateicoties savam izcilam (lasi – augstam) stāvoklim, jo kalpoja militārās topogrāfijas vajadzībām. Latviešu bāleliņi bija gatavi to nograut, lai nebojā skatu. Ilgus gadus pabijis bez rūpīga saimnieka, tas ar Eiropas līdzfinansējumu pārtapis par Jelgavas reģionālo tūrisma centru, par kura vēsturiskās ekspozīcijas piepildījumu rūpējas Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs savas enerģiskās direktores Gitas Grases vadībā. Pēc akadēmiķa Ojāra Spārīša aizrautīgā stāstījuma par baznīcas celtniecību un torņa rekonstrukciju (projektēja SIA “Arhitektūras izpētes grupa” arhitekts Arturs Lapiņš, arheoloģisko izpēti veica Mārtiņš Lūsēns, apstādījumus projektējusi ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis) katrs pats varēja ar pirkstu pieskārienu interaktīvajā ekspozīcijā izstaigāt baznīcu, kāda tā bijusi pirms bojāejas. Savukārt caur stikloto jumtu un augšstāvu Jelgava atklājas uz visām debespusēm no 10. stāva augstuma, pēc vēlēšanās pievelkot tuvāk kādu iepatikušos objektu. Tā pirms dažiem gadiem jūsmojām par Ventspils pils muzeja ekspozīciju. Nu tehniskās iespējas gājušas vēl tālāk un Jelgava var lepoties ar pašu modernāko ekspozīciju.

Atstājuši hercogu Jēkabu vientulīgi sēžot tumšajā muzejā, Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēdes dalībnieki devās atpakaļceļā, gandarīti par lieliski noorganizēto un saturiski piepildīto dienu. Paldies jelgavniekiem!

Z. Kipere

Powered by Elxis - Open Source CMS