Uldis Viesturs
(14. 06. 1936. – 19. 12. 2010.)

2010.gada 19. decembrī pēc ilgas un grūtas slimības mūžībā aizgāja Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis, Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes profesors, zinātnieks un izgudrotājs Uldis Viesturs.

Akadēmiķis Uldis Viesturs dzimis 1936. gada 14. jūnijā Zvārdē. 1940.gadā vecāki pārcēlās uz Ogres raj. Suntažiem. Beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu un 1960. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas tehnoloģijas fakultāti, par savu mūža aicinājumu U. Viesturs izvēlējās bioinženieriju – robeždisciplīnu starp inženierzinātnēm un biotehnoloģiju. Darba gaitas jaunais speciālists uzsāka jau studiju gados: inženieris, konstruktors, laboratorijas vadītājs. 1964. gadā viņš pārnāca darbā uz LPSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtu. Vadīja konstruktoru biroju, bet vēlāk, no 1969. līdz 1986. gadam – jaundibināto Bioinženierijas laboratoriju. Šeit Uldis Viesturs izveidoja savu bioinženierijas skolu, kura, sazarojusies un pilnveidojusies, turpina attīstīties arī šodien un ir ieguvusi starptautisku atpazīstamību.

Akadēmiķa Viestura mūža tēma zinātnē bija bioreaktoru konstruēšana un bioprocesu vadība. Dalība lizīna ražošanas tehnoloģijas izstrādē un laboratorijas mēroga fermentācijas stenda izveide bija pirmais viņa laboratorijas uzdevums. Tāpēc Ulda Viestura vārds ir nesaraujami saistīts ar lizīna ražošanu Līvānos, ar savulaik inovatīvo bioreaktoru izveidi, ar lizīna ražošanas tehnoloģiju ieviešanu visā toreizējā padomju telpā un daudzviet ārpus “dzelzs priekškara”. Ne mazāk svarīgi ir citi laboratorijas sasniegumi – pētījumi par lignocelulozes materiālu konversiju, lai iegūtu fermentus un mikrobiālo biomasu, attīstot ne tikai dziļumfermentācijas procesus miceliālo kultūru kultivēšanā, bet arī veidojot pamatus cietfāzes fermentācijai. Izstrādes par vides turbulenci un maisīšanas sistēmām bioreaktoros ieguva starptautisku skanējumu, tās turpinās vēl šodien.

Liktenis bija lēmis, ka astoņdesmito gadu beigās Uldim Viesturam izlolotā laboratorija bija jāpamet un līdz deviņdesmito gadu vidum jāuzņemas ZA Koksnes ķīmijas institūta vadība. Uldis Viesturs turpināja attīstīt bioinženierijas virzienu, kuplinot institūta zinātnisko tematiku. Pēc tam sekoja atgriešanās, nu jau Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtā, kuru viņš vadīja no 1997. līdz 2006. gadam, vienlaikus kā klausītāju iecienīts mācību spēks pasniegdams biotehnoloģiju un bioinženieriju LU Bioloģijas fakultātes un LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studentiem. Profesora vadībā aizstāvētas 17 disertācijas. Izgudrotāja darbība augsti novērtēta, piešķirot LPSR Nopelniem bagātā izgudrotāja goda nosaukumu, viņš ir divu LPSR Valsts prēmiju laureāts. Par ieguldījumu biotehnoloģisko procesu izstrādāšanā un ieviešanā 1999.gadā U.Viesturs saņēma jaundibināto LZA un A/S Aldaris balvu .

Ulda Viestura darba spējas, enerģija un daudzpusība bija apbrīnojamas. Kopš ievēlēšanas par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli (1987.g.) viņš bija līdzdalīgs visās akadēmijas aktivitātēs un pārvaldē: LZA viceprezidents, Prezidija, Senāta un Valdes loceklis, LZA mantzinis, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētāja vietnieks. Ilgus gadus viņš bija Latvijas Zinātnes padomes loceklis un nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs. Dažkārt pauzdams atšķirīgu viedokli būtiskos ar zinātnes attīstību un akadēmijas darbību saistītos jautājumos, akadēmiķis vienmēr uzsvēra nepieciešamību zinātnisko pētījumu nozīmību saistīt un vērtēt arī ar devumu mūsu valsts tautsaimniecībai, stiprināt Latvijas zinātnieku sadarbību ar lēmējinstitūciju pārstāvjiem, iedrošināt jaunatni vadības, ne vien izpildītāju darbam. Tie ir novēlējumi, kuru dzelžaino loģiku argumentējusi pati dzīve.

Akadēmiķis Uldis Viesturs, sevi netaupot, dega darbā. Viņa zaudējums ir smags trieciens Latvijas zinātnei. Palikuši viņa skolnieki, zinātniskie darbi – septiņas monogrāfijas un vairāk nekā 500 rakstu. Palikuši daudzie patenti un autor­apliecības. Paliek sapnis par Latvijas uzplaukumu, radot inovācijām draudzīgu vidi un priekšnosacījumus radošam zinātnieku darbam. Taču pats galvenais – Uldis Viesturs mums atstājis savas izcila zinātnieka un izgudrotāja dzīves piemēru. Paldies par to!