Zinātnes Vēstnesis
- 2011.g. 10.janvāris
Biobibliogrāfijas
“Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors Arnis Treimanis” atvēršanas svētki
| 2010. gada 6. decembrī Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas telpās norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, Karaliskās zviedru inženierzinātņu akadēmijas ārzemju locekļa Dr. habil. sc. ing., Dr. chem., profesora Arņa Treimaņa biobibliogrāfijas atvēršanas svētki. Biobibliogrāfijā iekļauts A. Treimaņa stāstījums par viņa dzīves un darba gājumu, publicēto, rediģēto, recenzēto darbu, izsniegto autorapliecību, kā arī recenzēto promocijas darbu, to kopsavilkumu un interviju ar A. Treimani bibliogrāfiskie apraksti.
|
A. Treimanis mācības uzsāka Rīgas 74. pamatskolā, turklāt, ņemot vērā viņa lasīšanas un rakstīšanas prasmes – uzreiz otrajā klasē. Pēc skolas absolvēšanas (pašreizējā Pumpuru vidusskola) A. Treimanis iestājās LVU (vēlāk RPI) Ķīmijas fakultātē. Studiju laikā viens no akadēmiķa Arņa Treimaņa vaļaspriekiem bija valodas. Jau vidusskolā A. Treimanis bija apguvis esperanto un reformēto esperanto – ido valodu, savukārt studiju laikā tika padziļinātas gan angļu valodas zināšanas, gan apgūti franču un itāļu valodas pamati.
Darba gaitas Arnis Treimanis uzsāka Latvijas Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūta papīra un celulozes izpētes laboratorijā, kur tās turpinājās arī pēc augstskolas absolvēšanas, un šī ir bijusi viņa darbavieta praktiski visas dzīves garumā (tagadējais LV Koksnes ķīmijas institūts), izņemot dažus gadus, kas tika pavadīti Valsts meža dienestā. Kopš Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas izveidošanas 2005. gadā A. Treimanis paralēli zinātniskajam darbam ir veicis arī nodaļas priekšsēdētāja vietnieka un 2006. – 2010. gadā arī priekšsēdētāja pienākumus. 1998.gadā viņš ievēlēts par LLU Meža fakultātes profesoru un vada nodarbības par koksnes ķīmiju un pārstrādes tehnoloģijām.
Arnis Treimanis aizsācis un attīstījis pētījumus par papīru veidojošo šķiedru, kā arī koksnes ķīmisko sastāvu un mikrostruktūru. A. Treimanis bijis iesaistīts Latvijas Meža un saistīto nozaru Nacionālās programmas izstrādē, savukārt patlaban piedalās pētījumos par vērtību ķēdi “mežs – koksne – šķiedras”. A. Treimanis ir Eiropas Komisijas Perspektīvo tehnoloģiju institūta vides jautājumu darba grupas loceklis, piedalās ES zinātniskajos projektos, it sevišķi COST akcijās E20, E41, E50. Viņš šobrīd ir vienīgais Latvijas pārstāvis, kas koordinē COST akciju. Tas ir 22 valstu projekts E54 par papīru veidojošo šķiedru izpēti, izmantojot mikrorobotroniku un citas jaunas metodes. Arnis Treimanis ir arī zinātniskā žurnāla “Cellulose Chemistry and Technology” un zinātniski tehniskā izdevuma “Pulp and Paper Industry” redkolēģiju loceklis, kā arī vairāku starptautisko konferenču orgkomiteju loceklis.
Akadēmiķis Arnis Treimanis publicējis aptuveni 300 zinātniskos darbus un 100 populāri zinātniskos un tehniskos rakstus, kā arī sarakstījis vairākus mācību materiālus studentiem. A. Treimanis ir septiņu izgudrojumu autors un līdzautors, ieguvis arī vienu Latvijas un vienu Krievijas patentu.
Akadēmiķis saņēmis ari daudzus pagodinājumus – Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un LV Koksnes ķīmijas institūta goda rakstus, LR Izglītības un zinātnes ministru atzinības rakstus un daudzas citas atzinības. A. Treimanis arī bijis nominēts Markuss Valenberga (Marcus Wallenberg) starptautiskajai prēmijai zinātnē. Savukārt akadēmiķa Treimaņa vadītā zinātniskā kolektīva veikums papīru veidojošo šķiedru mikrostruktūras izpētē iekļuva Latvijas zinātnes 2007. gada sasniegumu sarakstā.
Arni Treimani darba gaitās sirsnīgi atbalsta viņa ģimene – sieva Rita, bērni Kristīne, Pēteris un Zane, kā arī septiņi mazbērni.
I.Brence