2010.gada 10.decembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē norisinājās Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (turpmāk – LLMZA) kopsapulce.

Tās sākumā LLMZA prezidente akadēmiķe Baiba Rivža iepazīstināja klātesošos ar LLMZA galvenajiem darbības rādītājiem, kā arī nākotnes izaicinājumiem. Tā, piemēram, viena no jomām, ko padziļināti paredzēts pētīt LLMZA, ir pārtikas drošība. Arī LLMZA kopsapulces zinātniskie referāti tika veltīti aktuālai jomai, kas skar ikvienu indivīdu – kartupeļiem un to izmantošanas iespējām.

LLMZA kopsapulcē ar referātu uzstājās LLMZA, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta un Zemkopības zinātniskā institūta organizētā Jāņa Lielmaņa balvas konkursa laureāti - Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta Kartupeļu selekcijas grupas vārdā ziņojumu sniedza Dr. agr. Ilze Skrabule. Viņa vērsa uzmanību, ka kartupeļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir astotais augstākais pasaule (114 kg uz vienu iedzīvotāju gadā, savukārt pirmajā vietā ir Baltkrievija, kur viens iedzīvotājs gadā vidēji patērē 181 kg kartupeļu). I.Skrabule arī iepazīstināja klātesošos ar jaunākajām Latvijā reģistrētajām kartupeļu šķirnēm – Imantu, Mandagu, Prelmu un Gundegu, raksturojot to īpatnības.

Savukārt Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs-2010” grupas “Zinātne lauku attīstībai” trešās vietas ieguvēja Dr. sc. ing. Īrisa Mūrniece LLMZA kopsapulces dalībniekiem prezentēja sava promocijas darba “Latvijā selekcionēto šķirņu kartupeļu integrētais novērtējums” galvenos pētījumu rezultātus. Ī.Mūrnieces pētījumā tika veikts piecu Latvijā selekcionēto šķirņu kartupeļu integrētais novērtējums, nosakot to piemērotību dažādiem cepšanas veidiem. Ī.Mūrniece secinājusi, ka kartupeļu cepšana būtiski ietekmē (p < 0,05) ķīmiskā sastāva izmaiņas, kuras ir atkarīgas no kartupeļu šķirnes, ražas gada un cepšanas veida un laika – pirms vai pēc to uzglabāšanas. Atsevišķu kartupeļu sastāva rādītāju izmaiņām ir kopīgas tendences: kartupeļos, kas cepti cepeškrāsnī, uz pannas un fritīrā, fruktozes un saharozes izmaiņas ir atkarīgas no ražas gada; akrilamīda sastāvs ir atkarīgs no kartupeļu šķirnes un to uzglabāšanas; C vitamīna, glikozes satura un enerģētiskās vērtības izmaiņas – no kartupeļu uzglabāšanas. Kartupeļu mikrostruktūra vislabāk saglabājas ‘Braslas’, ‘Lenoras’ un ‘Imantas’ šķirnes kartupeļos, kas cepti cepeškrāsnī un uz pannas, un ‘Braslas’, ‘Lenoras’, ‘Zīles’ un ‘Madaras’ šķirnes kartupeļos, kas cepti fritīrā. Pētījumā veiktais kartupeļu integrētais novērtējums liecina, ka ‘Braslas’ šķirnes kartupeļi ir vispiemērotākie visiem pētījumā lietotajiem cepšanas veidiem, bet ‘Zīles’ šķirnes kartupeļi ir piemēroti tikai cepšanai fritīrā.

LLMZA kopsapulcē aizklātā balošanā tika ievēlēti jaunie LLMZA īstenie locekļi – Dr. biol. Biruta Bankina, Dr. oec. Aina Dobele, Dr. sc. ing. Vita Šterna, Dr. sc. ing. Semjons Ivanovs un Dr. silv. Dagnis Dubrovskis. Savukārt par LLMZA goda locekļiem kopsapulces dalībnieki ievēlēja – Dr. biol. Inu Belicku, Dr. agr. Andri Bērziņu, Dr. agr. Venerandu Stramkali un Dr. agr. Māru Skrīveli.

LLMZA diskusijas daļā ar savu darbu iepazīstināja Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji. Savukārt Latvijas Agronomu biedrība par ilggadēju un sekmīgu darbu agronomijas jomā piešķīra Atzinības rakstu LLMZA īstenajam loceklim Dr. habil. sc. ing. Artūram Mārtiņam Priedītem.

LLMZA zinātniskā sekretāre Ieva Brence