DEBATES

Labvakar! Ir ļoti liels gods šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas rudens pilnsapulcē atklāt diskusiju. Ar lielu baudu klausoties Lielās medaļas laureāta akadēmiķa Mārča Auziņa akadēmisko lekciju, es tomēr, būdama pedagoģe, saskatīju līdzības makropasaulē un mikropasaulē. Mēs varam mācīties gan no kvantu fizikas, gan no pedagoģijas, ka nav un nevar būt viena patiesība un ka jābūt pietiekami elastīgiem, sadzirdot vienam otru.

Un vēl no profesora Ferbera teiktā es sapratu, ka profesors Auziņš lasa lekcijas par fizikas paradoksiem. Bet paradoksi ir ne tikai fizikā, paradoksi ir arī dzīvē. Dzīves paradokss ir tāds, ka, lai gan man pietiekami ilgi tika uzticēts godpilnais un smagais pienākums būt par izglītības un zinātnes ministri, no 2007.gada decembra līdz 2010.gada novembrim, šajā laikā notikušas piecas LZA pilnsapulces, man ne reizi neatradās laiks uzkāpt uz šīs tribīnes un runāt kā ministrei. Paradokss ir tāds, ka šodien man jānolasa pašreizējā izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka sacītais. Protams, ja drīkst atzīties, arī ar savu pienesumu, jo periods, par kuru runājam, ir tas periods, kurā mēs intensīvi strādājām. Rudens pilnsapulce ir tā, kurā ir laiks apkopot un vērtēt pavasarī un vasarā padarītos darbus. Ja šodien Akadēmijas prezidents uzsvēra politisko atbildību, tad jāsaka, ka par pavasara un vasaras periodu politiskā atbildība ir man jāuzņemas pilnā mērā. Bet sākumā atļaujiet jūs visus sveikt ministra R.Broka vārdā.

Kas tad ir tie galvenie darbi, kas paveikti gan 2009., gan 2010.gadā, ar kādu perspektīvu mēs varam raudzīties nākotnē? Manuprāt, nozīmīgākais 2010.gadā ir tas, ka ir pārskatītas un apstiprinātas jaunas prioritāro zinātņu jomas, kur jau iezīmējas starpdisciplinaritāte, kas tika atzīmēta struktūrfondu kontekstā. Sekmīgi uzsākta piecu valsts pētījumu programmu īstenošana. Būtiskākais finanšu avots šodien, kad valsts finansējums ir nepietiekams, arī privātpersonas un privātie uzņēmumi nesteidz finansēt zinātnes izstrādes, ir struktūrfondi. Atļaujos atgādināt tos stūrakmeņus, ko mums uzdod Eiropas dokumenti : Eiropas Savienība 2020. Stūrakmens ir viens – tā ir izaugsme. Izaugsmei ir nepieciešama izglītība un zinātne. Rādot grafikus ar līdzekļu piešķīrumiem, mēs redzēsim, ka lielākais finansējums no struktūrfondiem, gan sociālā fonda, gan ERAF ir augstākajai izglītībai un zinātnei. Tas ir tikai normāli un pareizi. Klausoties Auziņa lekciju, es domāju, ka interpretējot skaitļus, ka ministrija kā pārvaldes institūcija varbūt būtu tā makropasaule, un LZA un zinātniskie institūti tā mikropasaule, tāpēc interpretācijas var atšķirties, skatoties uz vieniem un tiem pašiem skaitļiem. Tātad kopējais piešķīrums no sociālā fonda augstākajai izglītībai ir 51 miljons un zinātnei 40 miljoni Ls. Sociālo fondu galvenokārt izmantojam cilvēkresursu kapacitātes paaugstināšanai – atbalstām maģistru un doktorantu programmas, un Ekmaņa kungs jau minēja, ka doktora disertāciju skaits palielinās. Ir nozīmīgi šodien uzsvērt, ka jau 1500 doktorantiem ir piešķirtas ESF stipendijas, kas nereti ir lielākas par profesora algu. Atdeve tiek gaidīta pietiekami būtiska. Līdzīgi ir ar aktivitātēm “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”, kur ar 40 miljonu latu piesaisti mēs cenšamies panākt vēl 1000 zinātnei piesaistīto pilna darba laika ekvivalenta strādājošo zinātnisko darbinieku. Arī tas ir būtisks ieguldījums intereses palielināšanai par zinātnisko darbu un zinātnieku skaita palielināšanai. Visbeidzot - studiju programmu satura uzlabošanas un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana. Nav šaubu, ka sociālā fonda investīcijas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos sniedz ļoti būtisku atbalstu zinātniskā personāla saglabāšanai un jauno zinātnieku piesaistei. Savukārt ERAF līdzekļi dod būtisku ieguldījumu zinātnisko institūciju konkurētspējā un ilgtspējīgas darbības nodrošināšanā. ERAF piešķīrumā zinātnei ir 185 miljoni un augstākajai izglītībai 102 miljoni Ls. Galvenais, lai mēs protam šos miljonus, tūkstošus līdz 1 latam izmantot pietiekami efektīvi.

Kam tad domāts ERAF? Ekmaņa kungs jau nedaudz raksturoja – visas šīs aktivitātes (izņemot pēdējo) ir jau darbībā: atbalsts zinātnei un pētniecībai 38 miljoni, ir atbalstīti 114 praktiskas ievirzes zinātniski pētnieciskie projekti, šis finansējums ir īstenots. Katrā ziņā, šī summa ir pieejama un no mums pašiem ir atkarīgs, cik precīzi mēs protam savu darbu veikt un, diemžēl, arī kā mēs protam atskaitīties un sadalīt attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, jo birokrātija diktē mums savus uzdevumus, kurus mums ir jāizpilda, ja līdzekļus vēlamies iegūt.

Otra aktivitāte, kas arī jau sākusi īstenoties, ir starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās, gandrīz 5 miljoni latu. Arī jau ir atbalstīti 20 starptautiskās sadarbības projekti. Trešā aktivitāte – zinātnes infrastruktūras attīstība. Gan Ekmaņa kungs, gan Grēna kungs vairākkārt bija Ministru kabinetā un Finanšu ministrijā, lai pamatotu, kādās proporcijās līdzekļi būtu piešķirami fundamentālajiem un komercializētajiem pētījumiem. Konsensusu atradām, jo jāvirzās uz priekšu bija, tātad no 131 miljona zinātnes infrastruktūrai 56 miljoni ir pirmajā kārtā fundamentāliem pētījumiem un pārējais finansējums pētījumiem ar komerciālu raksturu, kuriem arī beidzot ir apstiprināti kritēriji.

Vēl nedaudz par ERAF – tas ir tā saucamais akadēmiskā tīkla projekts, ir apstiprināts viens projekts 10,5 miljonu apjomā, kas dos ieguldījumu iesaistīto institūciju infrastruktūras uzlabošanā – kabeļtīklu, informācijas apmaiņas īstenošanai un nodrošināšanai. Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšanai 100,6 miljoni, visi līgumi ir parakstīti jau pavasarī, sagaidām, ka rezultāti būs pozitīvāki nekā Akadēmijas prezidents to noraksturoja, ka katrs iegūs savu ēku, kur tad būs sadarbība un starpdisciplinaritāte. Mans uzstādījums, kad biju ministre – jo precīzāk atradīsim sadarbības iespējas starp augstskolām paši, jo mazāk sāpīgi būs kādi voluntāri risinājumi “no augšas”. Pašiem ir jāliek galvas kopā un jādomā, cik laboratoriju, cik pētnieciskās bāzes nepieciešams tai vai citai zinātnes nozarei vai starpdisciplināriem pētījumiem. Ir arī jauna programma, tikko apstiprināti MK noteikumi – koledžu studiju programmu attīstīšana aviācijas nozarē. Ļoti jācer, ka aviācijas nozarē līdz Air Baltic darbību, zinātniekiem būs kur pielietot savas izstrādnes.

Zinātniskās infrastruktūras attīstībai pirmās kārtas projektiem ir pieejami 56 348 117 LVL (ERAF), tie ir aparatūras un tehnoloģiju aprīkojuma piegādei un ēku rekonstrukcijai un renovācijai un jaunu ēku būvniecībai.

Vismaz gadu vai nedaudz ilgāk IZM visdažādāko iemeslu dēļ par darbības stūrakmeni izvirzīja resursu konsolidāciju un efektīvu to izmantošanu. Pagātnes pozīcijas vārdā gribu pateikt ļoti lielu paldies visiem zinātnisko institūciju vadītājiem, kuri lika savas domas, pieredzi, atziņas kopā, lai spētu vienoties par valsts nozīmes pētniecības centru izveidi.

Būs deviņi valsts nozīmes pētniecības centri ar trīs apakšcentriem, ir pārstāvētas visas nozīmīgākās zinātnes nozares un šāda resursu konsolidācija noteikti palīdzēs iegūt labākus resursus. Šo centru izveide būs pietiekami sarežģīta, bet pirmais posms – šo valsts nozīmes pētniecības centru noteikšana, kvalitātes kritēriju izstrāde ir pabeigta. Pašlaik intensīvi tiek strādāts pie stratēģijām, uz kuru pamata tiks rakstīti projekti, lai pretendētu uz 56 miljoniem latu. Tālākais process ir stratēģiju izvērtēšana, saskaņošana un projektu rakstīšana. Labuma guvēji ir šajās institūcijās iesaistītie zinātniskie institūti. Būs 9 projekti, pie kuriem strādās zinātnieki. Mums, zinātniekiem, šobrīd ir jānodarbojas ar stratēģiju izstrādi un projektu sagatavošanu, jo termiņi ir saspringti. Runājot par nākamā gada aktivitātēm, būtiskākais pašlaik ir darbs pie 2011.gada budžeta un šī budžeta pieņemšana tā, lai zinātnisko institūciju darbība tiktu finansēta vismaz 2010.gada līmenī. Tādēļ arī ministra vārdā aicinu LZA, LZP un visu Latvijas zinātnieku sabiedrību aktīvi iesaistīties diskusijās un paust kopēju viedokli. Nevis diskusijās kā pretenzijās, bet lai parādītu, kādu pienesumu mēs varam dot fundamentālai zinātnei, tautsaimniecībai, un kāda var būt zinātnes izšķirošā loma valsts attīstības kontekstā. Mums vajadzēs atbildīgi rūpēties par resursu efektīvu izmantošanu un sabiedrības informēšanu par ieguvumiem.