Cicerona balvu piešķir par pozitīvu tendenču rosināšanu politikā un citās publiskajās darbības jomās. Tā šogad divpadsmito reizi ir sabiedrības cieņas balva – sacīja akadēmiķis Jānis Stradiņš, 15. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā godinot laureātus. To piešķir plaša sabiedrība: studenti, žurnālisti, zinātnieki, interneta respondenti, LU un LZA. Mēs gribam akcentēt demokrātijas vēsturi – kā tā attīstījusies divdesmit gados. Neraugoties uz negācijām, mēģinām rast atbildi – vai neatkarība jau automātiski nozīmē demokrātiju? Cik lielā mērā sabiedrība gatava demokrātijai?

Vilšanās un skepse nav sabiedrības virzītājspēks. 1991. gada 4. maijā pieņēma Neatkarības deklarāciju. Šogad godinām pie tās šūpuļa stāvējušos. Dainis Īvāns ir Trešās Atmodas simbols. Par izcilu oratora talantu, godīgu darbību plus 1986. gada cīņu par Daugavu. Viktors Avotiņš 1988. gadā izvirzīja Tautas frontes ideju. Un šodien pauž savu pilsonisko apziņu kā izcils un godprātīgs Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālists. Municipālās politikas jomā Uldis Sesks bauda cieņu Liepājā kā pilsētas mērs. Liepāja sekmīgi mēģina pārvarēt saimnieciskās krīzes sekas, tur ir augsta kultūra un saprātīgs lokālpatriotisms. Reklāmas nozarē balvu ieguva Eiženija Aldermane un Diāna Čivle par projektu “Staro Rīga”, par akciju, kas deva prieku cilvēkiem. Vācijas kancleres Dr. Angelas Merkeles devums tiek augsti vērtēts pašreizējā Eiropā. Vācija un Francija ir Eiropas Savienības balsta konstrukcijas un mugurkauls. Vācija ir pārvarējusi Hitlera laikmetu, 20 gados saliedējusi divas Vācijas daļas. A. Merkele nākusi no bijušās VDR un labi saprot mūsu problēmas. Vācu kultūras mantojums Latvijā ir neaizmirstams. Ir cerība, ka Vācijas un Latvijas attiecības tikai nostiprināsies. Mūsu vēsture ir pārvarēta. Kā Cicerona vēlējumā – tikumība, taisnīgums ir labas valsts pārvaldes nosacījums.

Mērfija balvu izpelnījās tendence veikt pētījumus bez faktoloģiska pamatojuma. Kā sacīja LZA korespondētājloceklis Aivars Tabuns, ar pašreizējo zinātnes finansējumu mums nav cerību saņemt Nobela prēmiju. Zinātnieki aktīvi piedalās priekšvēlēšanu kampaņās. Tāpēc Cicerona antibalvu izpelnījusies šī kopējā tendence veikt pseidosocioloģiskas tautas aptaujas partiju interesēs.

LU profesors Abrams Kleckins: Šogad godināmie žurnālisti ir spoži profesionāļi. Neatkarības atjaunošanas gados – īsti cilvēki, pilsoņi. Dainis Īvāns izturēja naida/mīlestības spiedienu un slodzi. Man uz mūžu atmiņā palicis 1988. gada 2. jūnijs, kad pēc Radošo savienību plenuma Viktors Avotiņš teica – sāksim veidot Tautas fronti. Pie viņa sanāca grupas, deva dažādus padomus. Mēs varētu šodien mācīties paši no sevis pirms divdesmit gadiem, ka jāuzņemas atbildība, negaidot, kad citi spriedīs mūsu vietā. Dainis Īvāns un Viktors Avotiņš – cilvēki, kas precīzi juta laiku.

Dainis Īvāns: Cicerona biogrāfija pamudina uz personiskumu. Ir saglabājušās viņa vēstules, bez kurām nejustu cilvēka raksturu. Vajadzēja paiet divdesmit gadiem kopš Atmodas un neatkarības, kad sapratu – mani nesaviļņo masu sarīkojumi, nepatīk stingras stājas varoņi. Uzticos tam, kas vilcinās. Liktenis man bija licis bieži uzrunāt/pārliecināt daudz cilvēku. Šķiet, kāds diktēja īstos vārdus. Vai notiktu savādāk, ja es būtu runājis savādāk? Vai tagadējie politiķi gādātu par tautas labumu? Vai manu publicista pieredzi novērtētu kāds žurnāls? Ak laiki, ak tikumi – atkārtoti Cicerona vārdi ir spēcīgāki par ieročiem. Esmu grēkojis – kādreiz teicis labus vārdus par Ļeņinu, Brežņevu. Bijis “pie siles”. Vairs neesmu. Laika raksturs mainīsies ne vienreiz vien. Vārdu iespaidā. Uztveru šo balvu kā atzinību Atmodas vārdu kopējam spēkam, to novērtējot. Ir vērts palikt mūsu valstī. Mums pietiks vārdu jaunai Atmodai.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks: Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta. Esmu tur dzimis, audzis un kalpoju savai pilsētai. Kā lielā puzlē kopā veidojas un attīstās pilsēta, reģions. Mums ir divreiz vairāk rūpniecības produkcijas nekā Latvijā uz vienu iedzīvotāju. Pie mums notiek lielākais festivāls, mūsu himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir vizualizēti. Tāpat kā mums, arī Latvijai ir jānosprauž attīstības mērķi. Beidzot.

Viktors Avotiņš: Cicerona balvu uzņemu ar pateicību. Žurnālists ir sabiedrības sargsuns, ne ķēdes suns. Balva ir kā brīdinājums no pašpietiekamības, jo profesionāls žurnālists paliek “aiz fakta”, “aiz tēmas”. Politika sevi definē kā masu spēli. Atmodas laikā tautas labums bija augstākais likums. Šobrīd vietējie varas centri nepozicionē sevi tautas labuma kategorijā.

Jautājums par demokrātiju, pieredzi tās izmantošanā un pielietošanā ir neizdiskutējams. Gatavu metožu/instrukciju nav. Lieliski, ja atbildīgos brīžos sabiedrībā parādās personības, kurām var ticēt un uzticēties.