LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS JAUNIEVĒLĒTO LOCEKĻU ĪSAS BIOGRĀFIJAS

20-01-2011


LZA Rudens pilnsapulce 2010.gada 25.novembrī

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS JAUNIEVĒLĒTO LOCEKĻU ĪSAS BIOGRĀFIJAS

Turpinājums. Sākumu skat. ZV Nr.1 2011.g. 10.janvārī


KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātnes:

Bioloģija

Kaspars TĀRS – dz. 1971.g., PhD (Dr.biol.) (1999), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: proteīnu rentgenstruktūranalīze,

Publicētie darbi: 26 publikācijas prestižos starptautiski citējamos žurnālos. H indekss – 10

Zinātniskie projekti: 1 starptautiska proj. dalībnieks, 2 Ljas projektu vadītājs.

Pedagoģiskais darbs: 1 doktorants, 1 maģistra darba vadītājs.

Ģeogrāfija

Zaiga KRIŠJĀNE – dz. 1963. Dr.geogr.(1998). LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras profesore, katedras vadītāja.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Latvijas iedzīvotāju ģeogrāfiskā mobilitāte; apdzīvojuma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana.

Publicētie darbi: 1 monogr., 2 mācību grāmatas, 32 žurnālu raksti (t.sk. 20 starpt.), 38 konf.tēzes.. Pavisam 89.

Zinātniskie projekti: 4 starptautisku proj. Ljas grupas vadītāja, 9 Ljas projektu vadītāja.

Pedagoģiskais darbs: Ģeogrāfijas doktorantūras studiju programmas direktore, Ģeogrāfijas studiju programmas locekle.

Sabiedriskā darbība: Ljas Ģeogrāfijas biedrības prezidente, Ljas pārstāve Starptautiskajā Ģeogrāfijas savienībā, LU Ģeogrāfijas Promocijas padomes locekle. LZP eksperte ģeogrāfijā un vides zinātnē.

Ķīmija Edgars ĀBELEdz. 1962. Dr.habil.chem. (1999), Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Moderno katalīzes metožu grupas vadītājs.  

Zinātnisko pētījumu virziens: starpfāžu katalīzes (SFK) eksperimentālie un teorētiskie aspekti; jaunu bikatalītisko sistēmu izstrāde un to praktiskais pielietojums; pārejas metālu kompleksu katalīzes pielietojums organiskajā sintēzē.  

Publicētie darbi: Nodaļas 4 ārzemju monogrāfijās, 109 žurnālu raksti (79 – starptautiski citējamos žurnālos), 65 konferenču tēzes, 4 LR patentu pieteikumi. Pavisam – 182

Zinātniskie projekti: 2 Latvijas projektu vadītājs.

Medicīna Aivars LEJNIEKSdz. 1957., Dr.med. (1989), RSU profesors, Iekšķīgo slimību katedras vadītājs; Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas bloka vadītājs.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Sirds asinsvadu slimību riska faktori un to atklāšana un iespējamā novēršana; metabolais sindroms, prediabēts, cukura diabēts; arteriālā hipertensija; kalcija vielmaiņa, vitamīns D, osteoporoze, kaulu, muskuļu un saistaudu patoloģija; vīrusu nozīme un ietekme internajā medicīnā.

8 aizstāvētu promocijas darbu vadītājs, 7 doktoranti.

Publicētie darbi: 2 māc.grāmatas, 49 raksti žurnālos ( t.sk. 11 starpt.), 13 vadlīnijas, ~ 100 konferenču tēzes. 34 populārzinātniski raksti. pavisam – 199

Zinātniskie projekti: 1 starptautiska projekta izpildītājs, 10 Latvijas projektu vadītājs (4) vai izpildītājs. Dalība 22 klīniskajos pētījumos.

Pedagoģiskā darbība: Lekciju kursi RSU ; vieslektors starp­tautiskos un Ljas zinātniskos semināros.

Organizatoriskā darbība: valsts Galvenais speciālists (Internā medicīna), Latvijas Internistu biedrības, Hipertensijas b–bas priekšsēdētājs, Veselības ministrijas Stratēģiskās padomes loc., Ljas Ārstu b–bas valdes un Sertifikācijas komisijas loceklis, Ljas Endokrinologu asociācijas valdes loceklis un Sertifikācijas komisijas vadītājs. 5 starptautisku organizāciju biedrs, u.c. Vairāku starptautisku kongresu orgkomiteju loceklis.


Humanitārās un sociālās zinātnes

Literatūrzinātne

Māra GRUDULE – dz. 1. 03. 1963., Dr philol. (1995), LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedras profesore (2008), LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Pētījumu virzieni: latviešu literatūras vēsture līdz 19.gs., vācbaltu literatūra. Pētnieciskie projekti: Latviešu literatūras teorijas vēsture (vācbaltu dimensija), Latviešu literatūra un reliģija, Latviešu literatūras vēstures pamatprobblēmu izpēte, Kultūra un vara (progr. Letonica), Baltijas literatūru salīdzinošā izpēte, Vācu kultūra Latvijā 19./20.gs. mijā, latviešu rakstnieku daiļrades monogrāfiska izpēte. Dalība starptautiskajos projektos: The History of Baltic Written Culture, Common Roots of Latvian and Estonian Literary Language (Igaunija), Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs (Norvēģija). LZP nozares eksperte, LU Humanitāro zin.fakultātes Latv. lit. teorijas un vēstures kat. vad., LU Doktorantūras pad. locekle, LU Literatūrzin. prof. padomes loc., Lekciju kursi: latv. lit. vēsturē no pirmsākumiem līdz 19.gs. II p., vācbaltiešu lit., lasītas lekcijas ārvalstu universitātēs. 4 monogrāfisku pētījumu, >40 zin. publikāciju autore, referāti > 20 starpt. konferencēs. Doktora, bc., mg. darbu vad.


Lauksaimniecības zinātnes

Irina PILVEREdz. 03.03.1956., Dr.oec. (2001), Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne, profesore.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Reģionālās attīstības un pārvaldes iespējas; Protekcionisma politika un instrumenti; ES Kopējās lauksaimniecības politikas attīstība un ietekme uz nozari Latvijā; Pilsētu un lauku mijiedarbības ekonomiskie aspekti; Piena nozares attīstības iespējas Baltijas valstīs; Administratīvais slogs uzņēmējdarbībai un tā samazināšanas iespējas.

11 promocijas darbu vadītāja, 1 aizstāvēts promocijas darbs.

Publicētie darbi: 51, tai skaitā 9 grāmatas vai to daļas, 38 publikācijas starptautiski citējamos izdevumos, 4 publikācijas recenzētos izdevumos. 22 publikācijas periodikā un interneta vietnēs.

Zinātniskie projekti: 12 starptautisku projektu un19 vietēja mēroga projektu vadītāja vai izpildītāja

Atzinības, balvas:

– LLMZA Atzinības raksts par promocijas darba vadīšanu (2010);

– LLU Studentu pašpārvaldes atzinība konkursā “Gada balva 2009” nominācijā gada dekāns (2010);

– LLMZA, LLU, Hipotēku bankas Atzinības raksts par Maģistra darba vadīšanu (2008);

– LLU rektora pateicība (2008);

– Zemkopības ministrijas atzinības raksts (2008);

– LLU rektora Pateicība par dalību mācību grāmatu un mācību līdzekļu konkursā (2007);

– 3.vieta LLU mācību grāmatu un mācību līdzekļu konkursā kopā ar autoru kolektīvu (2006);

– Lauku atbalsta dienesta Atzinības raksts (2006).
 

ĀRZEMJU LOCEKĻI

Alvis BRĀZMA – dz. 26.06.1959., PhD (Maskavas Valsts universitāte, 1988), (2000), Eiropas Bioinformātikas institūta (Kembridža no 1996.g.) laboratorijas vadītājs.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Bioinformātika un medicīnas informātika.

Publicētie darbi: 1 monogrāfija, 10 grāmatu nodaļas, 76 žurnālu raksti starptautiski citējamos žurnālos.

Pedagoģiskais darbs: 5 doktoru un 2 doktorantu vadītājs. Lekcijas lasītas: LU, Lielbritānijā, Helsinkos, Sardīnijā, Berlīnē,

Zinātniskie projekti: 20 ES projektu vadītājs un izpildītājs.

Organizatoriskais darbs: Atbildīgais par 2 starptautiskiem bioinformātikas resursiem, EMBL–EB Strategic Management koordinators, “Bioinformatics journal” redaktora palīgs, Zinātnes konsultatīvās padomes biedrs, Starptautiskās konferences “European Computational Biology ” (2001–2005) koordinācijas komitejas biedrs.

http://tv.delfi.lv/video/6NnFv18u/

http://www.ebi.ac.uk/Information/Staff/person_maintx.php?s_person_id=181

Oskars FEJS (Oscar Faix) – dz. 15.06.1942, Dr.sc.ing. (1987), Dr.h.c. (2001), Hamburgas Universitātes profesors , J.H. fon Tīna Koksnes tehnoloģiju un bioloģijas institūta direktors, žurnāla “Holzforschung” galvenais redaktors (viens no prestižākajiem žurnāliem meža nozares jomā, iznāk angļu valodā).

Zinātnisko pētījumu virzieni: Lignīna ķīmijas un biomasas termolīzes joma.  

Publicētie darbi: 200, tai skaitā liela daļa SCI publikāciju

Zinātniskie projekti: Vairāki desmiti, tai skaitā starptautiskā vidē – Zviedrijā, Somijā, Ungārijā, Brazīlijā, Portugālē, Austrijā, Latvijā.

Atzinības, balvas:

– Starptautiskās Koksnes zinātņu akadēmijas loceklis.

– Ieguvis Doctor Honoris Causa titulu Rietumungārijas Universitātē Sopronā.

– International Symposium on Wood and Pulping Chemistry zinātniski konsultatīvās padomes loceklis.

– Daudzu augstskolu un zinātnisko institūtu ārzemju padomdevēju padomju loceklis.

Aleksandrs ŠĻUGERS dz. 28.06.1954.,Dr.habil.phys.(1993), profesors un Teorijas nodaļas vadītājs Universitātes Koledžā Londonā , UK. No 1988. līdz 1997. gadam LU Ķīmijas fakultātē katedras vadītājs un Ķīmiskās fizikas institūta direktors.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Cietvielu kvantu ķīmija. Defektu veidošanas procesu pētīšana dielektriķos, ieskaitot virsmas defektus, plānās kārtiņas un nano–struktūras. No sārmu metālu halogenīdiem līdz oksīdiem (MgO, HfO2, SiO2 u.c.).

Publicētie darbi: Citēšanas indekss 5300, H–indekss 38. 2 monogrāfijas, 7 grāmatu nodaļas, ~250 žurnālu raksti starptautiski citējamos žurnālos.

Pedagoģiskais darbs: vadījis 10 Latvijas doktorantus.

Organizatoriskais darbs: Sadarbība ar Latviju: 1988.g. nodibināja LU Ķīmiskās fizikas institūtu. Kopā ar J.Kotominu ir izveidojis jauno cietvielu kvantu–ķīmijas virzienu Latvijā. Pēc pārcelšanās uz Londonu Aleksandrs ielūdza četrus kolēģus no Latvijas piedalīties sadarbības projektos ar Lielbritānijas puses finansējumu. Viņš ir jauna (2010) CFI Regpot projekta partneris.

Ralejs TEPFERS dz. 28.12.1933. Dzimis Rēzeknē, LZA goda doktors (1996), Čalmeras universitātes (Zviedrija) emeritētais profesors, Honora member for life Fédération internationale du béton (fib) (2002), Dr. (1966)

Zinātnisko pētījumu virzieni: Saisti starp betonu un stiegrām, betona nogurdināšana un šķiedru kompozīti kā stiegrojums un pastiprinājums betona konstrukcijām, fibrobetons.

Publicētie darbi: 292

Pedagoģiskais darbs: Lekcijas Zviedrijā, Dānijā, Somijā, ASV, Itālijā, Japānā, Latvijā.

Zinātniskie projekti:Betona kolonas pastiprinātas, aptinot ar CFRP (oglekļa šķiedru kompozīta ) kārtām”, kopīgs ar LU PMI. ES projekti.

Organizatoriskais darbs: Zviedrijas Betona savienībā, Latvijas Betona savienībā, Ziemeļzemju Betona Federācijā un CEB ( Comité Euro–Internationale du Béton), kura pārveidota par fib (Fédération internationale du béton) un tanī “Advisory Committee, Commissions and Task Groups””(Priekšsēdis divās TG). Zviedrijas nacionālais delegāts CEB. Darbojies “RILEM Committee concerning fatigue of concrete”. Biedrs ACI (American Concrete Institute) un darbojies tā Com.440. Piedalījies projektu izvērtēšanā National Science Foundation (NSF) Vašingtonā ASV. Sniedzis novērtējumus par profesoru kandidātiem ASV un Anglijā.

Sadarbība ar Latviju: sākot ar 1991. gadu kā eksperts, organizējot konferences, izkārtojis līdzekļus Latvijas zinātnieku dalībai konferencēs ārzemēs, sponsorējis stipendijas doktorantiem, veicinājis Latvijas Betona Savienības dibināšanu, atbalstījis ar sūtītām publikācijām RTU bibliotēku un Rēzeknes augstskolas bibliotēku un taml.
 

GODA LOCEKĻI

Arta DUMPEdz. 26. 05. 1933., tēlniece, dzejniece. B. LMA Latvijas Tēlniecības nodaļu (1960). Radoši strādā kopš 1957. gada. Mākslinieku Savienības biedre (1962). Strādā monumentālajā, stājtēlniecībā, dekoratīvajā tēlniecībā. Piedalās Latvijas un ārzemju izstādēs. 2007. gadā tēlnieces zīmējumu izstāde bija skatāma arī LZA. Monumentālās tēlniecības darbi: piemineklis J. Čakstem, Brāļu kapi Lestenē, pieminekļi diriģentiem J. Cimzem un A. Zīlem, Brāļu kapi Valkā un Balvos, piemineklis Tukumā, pieminekļi 2. Meža kapos A. Slapiņam, G. Zvaigznem, V. Vilciņai, G. Piesim, piemineklis A. Klintij, u.d.c. Atklāti pieminekļi “Aspazija” Dubultos un K. Ulmanim Bērzes pag. “Pikšās”. Māksliniece veidojusi portretus: Raiņa un Aspazijas, diriģenta E. Tona, aktrises L. Bērziņas, mākslinieku Dž. Skulmes, I. Blumberga, L. Svempa, sportistu S. Smildziņas, V. Muižnieka, pasaules slavenību R. Tagores, N. Rēriha u.d.c.

Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2005), Piemiņas zīmi par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.g., Latvijas MS medaļu (1989). Tēlnieces veikumam veltīti divi katalogi (1985, 2003).

Namejs ZELTIŅŠ – dz. 12.08.1935., Dr.habil.sc.ing. FEI vadošais pētnieks, RTU asociētais profesors.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Kurināmā un enerģētikas komplekss, ekoloģija, enerģētikas efektivitāte, gāzes un siltumapgādes sistēmas.

Publicētie darbi: vairāk ne kā 300 zinātniskos darbus, t.sk. līdzautorībā 10 zinātniskas monogrāfijas.

Pedagoģiskais darbs: viņa vadībā aizstāvētas 4 doktora disertācijas un pašlaik tiek izstrādāta piektā doktora disertācija. RTU Promocijas padomes P–12 eksperts. žurnāla “Enerģija un Pasaule” redakcijas padomes priekšsēdētāja vietnieks zinātniskos jautājumos.

Zinātniskie projekti: Visus neatkarības gadus vadījis LZP un ES projektus, no kuriem jaunākais ir ES līdzfinansētais projekts “Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte par dabasgāzes pazemes krātuves iespējamo izveidi Latvijā, Dobeles rajonā” Nr. 2006–G130/06–TREN/06/–TEN–E–SO7.68968.

Organizatoriskais darbs: Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas Prezidents un Nacionālās enerģētikas konfederācijas Valdes loceklis (2001–).

Balvas: apbalvots ar LZA un AS “Latvenergo” Alfrēda Vītola balvu (2003), LZA, AS “Latvijas Gāze” un LIF 2005. gada balvu, Latvijas aizsardzības fonda “Lāčplēsis” III pakāpes Goda zīmi (2007), II pakāpes Goda zīmi (2009), un I pakāpes Goda zīmi (2010), RTU Transporta un mašīnzinību institūta atzinības rakstu (2009), LZA, SIA “Itera Latvija” un RTU Attīstības fonda balvu 2010 gadā. http://www.lza.lv/scientists/zeltinshn.htm

Pēdējā atjaunošana 20-01-2011
Powered by Elxis - Open Source CMS