LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsēde

10-02-2011


2011.gada 10.janvārī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (turpmāk – LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (turpmāk – LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (turpmāk – LLMZA) prezidija kopsēde. Tās tematika bija veltīta jautājumiem par teritorijas attīstības indeksiem un to pilnveidošanas iespējām. Kopsēdē piedalījās LZA LMZN, LLMZA, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA), Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Statistikas institūta (turpmāk – LSI) pārstāvji.

Pārskatu par teritorijas attīstības indeksiem un to pilnveidošanu pabeigtas administratīvi teritoriālās reformas apstākļos sniedza LZA īstenais loceklis Oļģerts Krastiņš.

Noklausījušies akadēmiķa Oļģerta Krastiņa ziņojumu, iepazinušies ar galvenajām publikācijām un LR Ministru kabineta noteikumiem par teritorijas attīstības indeksiem un to pilnveidošanu pabeigtas administratīvi teritoriālās reformas apstākļos, kopsēdes dalībnieki konstatēja:

1. 2000. – 2010.gadu periodā bijušajā LSI un Centrālās Statistikas pārvaldē (E.Vanags, O.Krastiņš un V.Locāne) ir izstrādāta oriģināla metodika teritoriju attīstības līmeņa kvantitatīvai novērtēšanai. Kopš 2000.gada LSI un vēlāk VRAA regulāri aprēķināja šos indeksus visu līmeņu Latvijas teritorijām.

2. Metodika un savā laikā iegūtie rezultāti ir atspoguļoti trīs monogrāfijās: 1) “Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, prognozes”. – R.: LSI, VRAA, 2005 – 568.lpp.; 2) “Mainoties saglabājies, dažādā Latvija” – R.: CSP, 2008 – 318 lpp.; 3) “Latvijas dažādība skaitļos un vīzijās”. R.: CSP, 2009 – 108.lpp.

Ir publicēti vairāki desmiti rakstu “Latvijas Vēstnesī” un citos izdevumos.

3. Par minēto darbu ir pieņemti vadības lēmumi. Viens no tiem ir 2009.gada 7.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 319 “Noteikumi par teritoriju attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām”.

4. Sakarā ar pabeigto administratīvi teritoriālo reformu, vairākkārt ir samazinājies administratīvi teritoriālo vienību (pašvaldību) skaits. Tas rada nepieciešamību pilnveidot teritoriju attīstības indeksu, īpaši tā informatīvo nodrošinājumu.

Savukārt ar sava promocijas darba galvenajiem rezultātiem iepazīstina Vladislavs Vesperis. Pētījuma rezultātā secināts, ka Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionos pēc attīstības indeksa vērtībām attīstība ir ievērojami pasliktinājusies, ko teritorijas attīstības indeksa vērtības neuzrāda. Rīgas plānošanas reģiona attīstības līmenis pēc attīstības indeksa vērtībām ir uzlabojies vēl pārliecinošāk, nekā to rāda teritorijas attīstības indeksa vērtību dinamika. Kurzemes un Latgales plānošanas reģionos abu indeksu tendence ir ļoti līdzīga, pārējos reģionos tendences ir nelīdzsvarotākas, īpaši Vidzemē. Atšķirības starp Latgales plānošanas reģionu un pārējiem plānošanas reģioniem pēc attīstības indeksa vērtībām ir ievērojami lielākas, kas rada nepieciešamību pēc īpaša atbalsta tieši Latgales plānošanas reģionam.

Pēc ziņojumu noklausīšanās kopsēdes dalībnieki pieņēma lēmumu:

1. Novērtēt teritoriju attīstības indeksa aprēķināšanas metodiku kā oriģinālu pētījumu, kuram ir liela nozīme reģionālās attīstības un statistikas zinātnē, kā arī valsts pārvaldes uzdevumu risināšanā, piemēram, īpaši atbalstāmo teritoriju noteikšanā.

2. Sadarboties ar VARAM teritoriju attīstības indeksa pilnveidojumu izstrādei.

LZA LMZN zinātniskā sekretāre I.Brence

Powered by Elxis - Open Source CMS