Pirmdiena, 14. oktobris
 |
Latvijas Zinātņu akadēmijaLatvian Academy of Sciences |
Scopus–SCImago: Skats uz Latvijas zinātni
Zinātnes Vēstnesis
- 2011.g. 14.marts
11-03-2011
Jānis Kristapsons, Mārtiņš Kozlovskis, Ērika Tjuņina Web of Science un Scopus: līdzīgais un atšķirīgais Lielākai daļai Latvijas zinātnieku 2009. un 2010.gada decembrī bija tiešsaistēpieejama datu bāze Web of Science (WoS) (http://thomsonreuters.com/products_services/science/science_products/a–z/web_of_science), bet 2011.gada februārī – datu bāze Scopus (http://www.scopus.com). Abas datu bāzes ievērojamas ar to, ka ir ne tikai informatīvās, bet arī vērtējošās – parāda, cik nozīmīga ir tā vai cita zinātniskā publikācija. Abas datu bāzes aptver visu zinātnes sistēmu, un kā tādas šobrīd ir vienīgās (citu vērtējošu datu bāzu, kas aptver visu zinātni – nav). Web of Science pirmsākumi ir pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad leģendārais Eižens Garfilds ASV izveidoja Science Citation Index. Savukārt Scopus izveidoja pasaules mēroga zinātniskās literatūras izdevniecība Elsevier, kura atrodas Eiropā (Holandē), un samērā nesen – 2004.gadā. Veidojot Scopus Elsevier balstās uz spāņu informācijas zinātnieku grupas idejām un izstrādēm. Scopus sistēmas veidotāji novērsa divus WoSgalvenos trūkumus: nepietiekamu avotu daudzumu un ietekmes faktora IF nepilnības. WoSbalstās uz apmēram 10 tūkst. žurnāliem, Scopus – uz vairāk kā 18 tūkst. Apmēram 8 tūkst. žurnālu ir kopīgi abām sistēmām. WoSlīdz 2005.gadam ietvēra tikai 5 žurnālus no Baltijas – Igaunijas Oil Shale, Latvijas Chemistry of Heterocyclic Compounds, Mechanics of Composite Materials, MagnetohydrodynamicsAutomatic Control and Computer Sciences. Scopus ietver 52 Baltijas žurnālus – 12 Igaunijas, 8 Latvijas, 32 Lietuvas. No Latvijas Scopus ietverti tie 4 žurnāli, kas minēti WoSgadījumā, un vēl: Baltic Journal of Coleopterology, Transport and Telecommunication, Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, Proceedings of the Latvian Academy of Sciences Section B. Zīmīgi, ka iesāktajā konkurences cīņā arī WoSpalielināja aptverto žurnālu skaitu apmēram par 1000, tai skaitā arī ar žurnāliem no Igaunijas un Lietuvas.Žurnālu vērtēšanai (ranžēšanai) WoSizmanto IF, kuru rēķina izdalot žurnāla saņemto citātu skaitu ar žurnālā publicēto rakstu skaitu. Scopus, savukārt,izmanto SJR (SCImago Journal Rank), kur citējumam no avota ar augstāku SJR vērtību ir lielāks svars, nekā citējumam no avota ar zemāku SJR vērtību. Ieviests arī otrs rādītājs – SNIP – normētā ietekme uz rakstu. SNIP aprēķinam analizē rakstu citētās literatūras sarakstus. Rezultātā rādītāji SJR un SNIP pilnīgāk raksturo žurnālu zinātnisko vērtību. Ja IF atkarīgs no nozares, tad šie rādītāji – nē, un tos var izmantot dažādas tematikas žurnālu salīdzināšanai. Par WoSun Scopus lietošanu ir jāmaksā. Bet ar Scopus cieši saistīta ir bezmaksas datu bāze SCImago (http://www.scimagojr.com), kura satur summāros rādītājus, kas raksturo žurnālus, valstis un zinātņu nozares. Ar Scopus saistīta arī cita izdevniecības Elsevier izveidotā bezmaksas zinātniskā meklēšanas sistēma Scirus (http://www.scirus.com). Analītiķi, kas salīdzina WoSun Scopus izmantošanu, atzīmē, ka informācijas meklēšanai WoSpamatā izmanto zinātnieku elite, bet Scopus – ne tikai elite. LZA Zinātnes un tehnoloģijas pētniecības centrs izveidojis savas datu bāzes par Baltijas valstu zinātni un zinātniekiem, izmantojot arī WoSun Scopus datus (skat. arī mūsu rakstu “Web of Science: Skats uz Latvijas zinātni”, Zinātnes Vēstnesis, 2009, nr.20). Scopus un SCImago izmantošana dažādiem salīdzinājumiem SCImago nesen publicēja pārskatu, kas satur pasaules zinātnisko organizāciju ranžējumu, veiktu pēc publikāciju skaita 2008.gadā datubāzē Scopus. Mēs no tā izrakstījām sarakstā ietvertās Baltijas valstu universitātes (1.tabula), citas zinātniskās organizācijas no Baltijas tajā nav ietvertas. Latvija pārstāvēta tikai ar vienu universitāti, bet Lietuva – ar četrām. Lietuvas “pārākums” izskaidrojams ar to, ka Scopus ietver 32 Lietuvas žurnālus, kuri tad dod lielo publikāciju skaitu. Bet savukārt publikāciju kvalitāte Lietuvas universitātēm ir zemāka, salīdzinot ar Tartu un Latvijas universitāti. Publikāciju kvalitāte tiek mērīta kā daļa no attiecīgās organizācijas publikācijām, kas publicētas žurnālos, kuri ieņem vietu augstākajā ceturtdaļā (25%) savā kategorijā žurnālu ranžējumā pēc Scopus bāzē izmantojamā indikatora SJR. Lai salīdzinātu valstis, iestādes un zinātņu nozares mēs izmantojām publikāciju skaitu un Hirša indeksu (2. un 3.tabula). Kā zināms, Hirša indekss tiek lietots kopš 2005.gada. Zinātniekam ir h–indekss, ja h no viņa N zinātniskajām publikācijām ir citētas vismaz h reizes un pārējās (N–h) publikācijas ir citētas mazāk nekā h reizes. Līdzīgi var definēt Hirša indeksu valsts, iestādes vai zinātņu nozares gadījumā. Latvijā visaugstākie rādītāji ir Cietvielu fizikas institūtam, īpaši pēdējos gados, un šie rādītāji praktiski sakrīt visu trīs Baltijas valstu fizikas institūtiem. Diemžēl zinātņu nozaru gadījumā Latvijas rādītāji ir sliktāki, nekā kaimiņvalstīm, un mūsu zinātņu nozaru līderiem tā cēloņus vajadzētu analizēt. Izmantojot Scopus datus mēs izveidojām Latvijas zinātnieku sarakstus, sakārtojot tos pa nozarēm pēc Hirša indeksa. Šo sarakstu sastādīšanā ir vairākas grūtības. Vispirms, dažāda sava uzvārda rakstība. Otrkārt, ir vairāki zinātnieki, kas ilgāku laiku strādājuši ārzemju centros un nav uzskatījuši par vajadzīgu savās publikācijās uzrādīt savu piederību Latvijas zinātniskajai organizācijai (īpaši tad, kad viņi ir vienkārši paņemti par līdzautoriem). Desmit zinātnieki ar lielāko Hirša indeksa vērtību parādīti 4.tabulā. Nobeigumā jāsaka, ka konkurences cīņa starp WoSun Scopus ne tuvu nav beigusies. Katrai sistēmai ir savas priekšrocības. Skaidrs, ka no konkurences ieguvēji būs lietotāji. 1.tabula. Baltijas valstu universitātes SCImago pasaules zinātnisko organizāciju ranžējumā
Avots: SIR World Report 2010: Global Ranking (http://www.scimagoir.com/)
Avots: Scopus Piezīme: Iestāžu dati iegūti no datubāzes Scopus atbilstoši datiem tajā 01.03.2011. Valstu dati iegūti no datubāzes SCImago, kura šobrīd aptver gadus 1996 – 2009.
Avots: Scopus un SCImago Piezīme: Pavisam Scopus bāzē izmanto dalījumu 27 lielās zinātņu nozarēs, katra no tām tiek sadalīta 10–15 apakšnozarēs. WoS un Scopus nozaru klasifikācijai izmanto žurnālu piederību tai vai citai nozarei. 4.tabula. Desmit Latvijas zinātnieki ar lielāko Hirša indeksa vērtību
Avots: Scopus Piezīme: Hirša indekss rēķināts no 1996.gada. Pēdējā atjaunošana 11-03-2011
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||