Divi lielākie notikumi LZA dzīvē, kā katru gadu, bija Pavasara un Rudens pilnsapulces.

LZA Pavasara pilnsapulce notika 8.aprīlī un tās dienas kārtībā bija gan tādas tradicionālas lietas, kā LZA ģenerālsekretāra V.Kampara pārskats par LZA darbību 2009.gadā un LZA Uzraudzības padomes priekšsēdētāja P. Zvidriņa ziņojums, gan tādi visus interesējoši jautājumi, kā Latvijas ekonomikas un zinātnes attīstības iespējas. Zinātnes attīstības iespējas un tās finansējums tika analizētas LZA prezidenta J.Ekmaņa runā, atklājot pilnsapulci. Šīs runas galvenās tēzes bija sekojošas:

• 2009.gada 1.decembrī LR Saeimā tika pieņemts 2010.gada budžets, kas ietvēra kārtējo valsts finansējuma samazinājumu zinātnei un augstākajai izglītībai, un mēs ar bažām gaidām tālāko valsts finansējuma samazinājumu;

• grozījumi “Zinātniskās darbības likumā” ietver gan pozitīvus elementus, gan zinātnes un zinātnieku nozīmes nenovērtēšanu;

• konstatējamas būtiskas atkāpes no plānotā Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai;

• turpinās intelektuālā potenciāla zaudēšana brīvā tirgus apstākļos;

• inovācijas un zinātniskais atbalsts ražošanai realizējas nepietiekami efektīvi.

Lielu interesi un aktīvas diskusijas izraisīja Ilmāra Rimšēviča referāts “Latvijas ekonomiskā situācija un nākotnes izredzes” . Nozīmīgi vērtējumi un ierosinājumi tika izteikti debatēs.

LZA Rudens pilnsapulce notika 25. novembrī un tradicionāli sākās ar LZA prezidenta J.Ekmaņa ievadvārdiem. Pilnsapulces centrālie notikumi bija 2010. gada LZA Lielās medaļas pasniegšana akadēmiķim Mārcim Auziņam, viņa akadēmiskā lekcija “Par kvantu fiziku un ne tikai ...” un jaunu LZA locekļu vēlēšanas.

2010. gada Rudens pilnsapulcē tika ievēlēti jauni LZA locekļi: Andris Ozols (fizika), Nikolajs Sjakste (bioloģija), Pēteris Šipkovs (enerģētika), Grigorijs Veinbergs (ķīmija);

– jauni korespondētājlocekļi: Juris Purāns (fizika), Guntis Bārzdiņš (informātika), Kaspars Tārs (bioloģija), Edgars Ābele (ķīmija), Aivars Lejnieks (medicīna), Zaiga Krišjāne (ģeogrāfija), Māra Grudule (literatūrzinātne), Irina Pilvere (ekonomika)

– jauni goda locekļi: Arta Dumpe, Namejs Zeltiņš un

– jauni ārzemju locekļi: Alvis Brāzma, Oskars Fejs, Aleksandrs Šļugers, Ralejs Tepfers.

LZA pilnsapulce pieņēma paziņojumu, kurā vērsa uzmanību uz nopietnām zinātnes un tautsaimniecības attīstības problēmām Latvijā.

LZA sastāvs uz 15.03.2011. apkopots tabulā 1.

Tabula 1

Akadēmijas nākotne neapšaubāmi ir saistīta ar to cik veiksmīgi šodien notiek doktora grādu aizstāvēšana visās zinātņu nozarēs, un tā ir ļoti ieinteresēta, lai jauno zinātnieku sagatavošanas process uzlabotos. Kā redzams no 1.attēla, tad šo procesu attēlojošās līknes ir iepriecinošas un rāda, ka ERAF līdzekļi izpaužas reālā zinātņu doktora skaita pieaugumā.

Attēls 1. Aizstāvēto doktora disertāciju skaits pēdējos gados

Ne mazāk svarīga nozīme LZA darbībā ir rūpes par emeritēto zinātnieku stāvokli un to aktivitāšu nodrošināšanu. Valsts emeritēto zinātnieku padome strādāja R.Valtera vadībā un 2010. gada beigās finansējumu saņēma 272 zinātnieki (kopējais finansējums 2010.gadā bija 502000 Ls). Finansējuma trūkuma dēļ jauni granti netika piešķirti (2008. gadā tika piešķirti 34 granti). Emeritēto zinātnieku sabiedriskās aktivitātes organizēja biedrība “Emeritus”.

Valsts budžeta mērķa finansējums LZA 2010. gadā bija 726226 Ls, no kura 502000 Ls tika iztērēti emeritēto zinātnieku grantiem, bet 100972 Ls darbinieku un ekspertu apmaksai (2008. gadā darbinieku un ekspertu apmaksai tika tērēti 234 500 Ls). LZA Fonds strādāja akadēmiķa J.Bērziņa vadībā. Pārskata periodā fonds ziedojumus netika saņēmis.

LZA funkcijas 2010.gadā turpināja paplašināties. LZA darbojās kā nacionālas nozīmes zinātnes centrs, kurš veicina Latvijas zinātnes un augstākās izglītības attīstību un atpazīstamību, ES zinātnes programmu, projektu un ierosmju ieviešanu, zinātnes popularizēšanu, nodrošina MK doto uzdevumu un IZM deleģēto funkciju izpildi. LZA pārstāvji strādājuši daudzās darba grupās, padomēs un komisijās.

Atsevišķu darbības virzienu uzskaitījums:

• Ekspertu grupa intelektuālā īpašuma jomā 

• Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniegumu vērtēšanas komisija

• Valsts un pašvaldību institūciju amatu kataloga izstrādes darba grupa

• Valsts pētījumu programmu vērtēšanas komisija 

• Latvijas un Baltkrievijas divpusējās sadarbības projektu vērtēšanas komisija 

• IZM starpinstitūciju darba grupa, kas izstrādā Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomes darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem 

• Valsts kosmosa tehnoloģiju attīstības darba grupa

• Valsts emeritēto zinātnieku padome 

• Nacionālās standartizācijas padome;

• Augstākā izglītības padome

• Genoma izpētes padome

2010.gadā notika 10 Senāta sēdes, kurās tika reglamentēta akadēmijas pārvaldīšanas kārtība, piešķirti apbalvojumi un goda doktora grādi, izvirzīti pretendenti balvām un nosaukumiem, kā arī tika uzklausīti 14 ziņojumi, tajā skaitā:

B.Rivža. ”Augstākā izglītība, zinātne un uzņēmējdarbība – pamats tautas labklājībai;

A.Barševskis. “Bioloģiskā daudzveidība Latvijā – Daugavpils Universitātes pētījumi”;

V.Hausmanis, M.Grudule, E.Eglāja-Kristsone. “Baltijas valstu salīdzināmā literatūra”;

Ē.Mugurēvičs. “Pāvesta legāta Franciska no Moliano 1312.gada izmeklēšanas protokols par Krusta kariem Livonijā”;

P. Šipkovs. “Energoresursu racionālas un efektīvas izmantošanas sistēmpētījumi, ievērojot atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas Latvijā”.

Notika regulāras Prezidija un Valdes sēdes. Prezidija sēdēs galvenā uzmanība bija pievērsta Latvijas zinātnes finansējumam, augstskolu, zinātnieku un zinātnisko institūtu stāvoklim, to statusu un attiecīgiem grozījumiem likumdošanā. Valdes pārraudzībā bija LZA pilnsapulču, Senāta un Prezidija lēmumu izpilde, kā arī operatīvā darba plānošana LZA darbības nodrošināšanai.

Daudzi interesanti jautājumi tika apspriesti un analizēti LZA un LZA nodaļu sēdēs, piemēram:

Latvijas kultūrainava pagātnē un mūsdienu skatījumā;

LZA izbraukuma sēde LU Matemātikas un informātikas institūtā;

Daugavas ekosistēma un tās ilgtspējīga attīstība;

Zinātnes popularizēšana sabiedrībā;

LZA izbraukuma sēde Jaunpiebalgā;

Tautas veselības nākotne Latvijā – problēmas un konsekvences.

Notika regulāras FIZIKAS UN TEHNISKO ZINĀTŅU NODAĻAS,

ĶĪMIJAS, BIOLOĢIJAS UN MEDICĪNAS ZINĀTŅU NODAĻAS,

HUMANITĀRO UN SOCIĀLO ZINĀTŅU NODAĻAS un

LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽA ZINĀTŅU NODAĻAS sēdes.

Aktīvi strādāja ar LZA saistītās organizācijas:

LZA Terminoloģijas komisija

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisija

Valsts emeritēto zinātnieku padome

LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs

LZA Sertifikācijas centrs

LZA Zinātnes un tehnoloģijas pētniecības centrs

LZA Eiropas programmu centrs

Latvijas Zinātņu vēstures asociācija

LZP, LZA un LZS laikraksts “Zinātnes Vēstnesis”

LZA Vēstis

Sēlijas asociācija

Apgāds “Zinātne”, SIA

LZA izvērtēja un apkopoja svarīgākos zinātnes sasniegumus 2010.gadā. Teorētiskajos pētījumos:

Veikti fundamentāli kvantu fizikas pētījumi par optiski polarizētiem atomiem un rezultāti apkopoti monogrāfijā Marcis Auzinsh, Dmitry Budker, Simon Rochester. Optically Polarized Atoms: Understanding light-atom interactions. Oxford University Press, 2010, 380 pp. (akadēmiķis Mārcis Auziņš, Latvijas Universitāte sadarbībā ar Kalifornijas universitāti Berklijā)

• Noskaidrota enzīma (gamma-butirobetaīna hidroksilāzes) trīsdimensionālā struktūra, kas ļaus izstrādāt jaunas kardioprotektīvas darbības zāļu vielas (LZA kor. loc. Kaspars Tārs, Dr. Andris Zeltiņš, Dr. Ainārs Leončiks, Dr. Andris Kazāks, Jānis Rūmnieks, Svetlana Koteloviča, Jeļena Šaripo, LZA kor. loc. Maija Dambrova, Dr. Edgars Liepiņš, Jānis Kūka, akadēmiķis Edvards Liepiņš, Kristaps Jaudzems, profesors Artūrs Vīksna, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitāte)

• Izveidota valodnieku enciklopēdija Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas, kurā iekļauts vairāk nekā 500 Latvijas un citu valstu lingvistu biogrāfiju, ar valodniecību un kultūrvēsturi saistīto notikumu hronoloģija no 13.gs. līdz 2009.gadam (Dr. Andrejs Bankavs, akadēmiķe Ilga Jansone, LU Latviešu valodas institūts)

• Atklāts jauns efekts elektronu mijiedarbībā ar augstfrekvences elektromagnētiskajiem viļņiem žirotrona rezonatorā un izstrādāta teorija, kas atļauj uzlabot to darbību kodolsintēzes reaktoros (akadēmiķis Oļģerts Dumbrājs, LZA kor.loc. Andrejs Reinfelds, Latvijas Universitāte sadarbībā ar Merilendas Universitāti)

• Pirmoreiz no latīņu valodas tulkots un ieviests zinātniskajā apritē viens no nozīmīgākajiem viduslaiku vēstures avotiem – Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols. Tas atklāj unikālas ziņas par 14. gs. politiku un cīņām Baltijas zemēs un Livonijā ( akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs, LU Latvijas vēstures institūts).

Pirmo reizi veikta sekmīga cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī zīdainim ar smagu sirdskaiti. (vadītāji profesors Aris Lācis un LZA kor.loc. Andrejs Ērglis, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrs un Šūnu transplantācijas centrs)

• Izveidots lielākais Eiropas daudzvalodu terminoloģijas portāls EuroTermBank, kas nodrošina vienotu piekļuvi daudznozaru un daudzvalodu, t. sk. arī latviešu, terminoloģijai internetā (Dr. Andrejs Vasiļjevs, Raivis Skadiņš, Dr. Tatjana Gornostaja, LZA kor.loc. Juris Borzovs, akadēmiķe Valentīna Skujiņa, SIA Tilde, Latvijas Universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija)

• Izstrādāts jauns autonomas barošanas robots ar distances vadību zemūdens objektu fotografēšanai un izpētei (LZA kor.loc. Jānis Vība, Dr.habil. Semjons Cifanskis, Vladimirs Jakušēvičs, Dr. Bruno Grasmanis, Dr. Igors Tipāns, Guntis Kuļikovskis, Rīgas Tehniskā Universitāte Eiropas Savienības projekta ietvaros)

• Izstrādāta jauna metode litija dzelzs fosfāta plāno slāņu pārklājumu iegūšanai baterijām un akumulatoriem portatīvajās elektroierīcēs un mikroelektronikā (Dr. Jānis Kleperis, Dr. Gunārs Bajārs, Jānis Šmits, Gints Kučinskis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts)

• Izveidota šobrīd pilnīgākā Latvijas dendrofloras datu bāze un sastādīts Latvijas kokaugu atlants, kas paver jaunas iespējas veikt pētījumus par bioloģiskās daudzveidības procesiem Latvijā (Dr.habil. Māris Laiviņš, Maija Bice, Ilmārs Krampis, Dr. Dzintra Knape, Dr. Dagnija Šmite, Dr.Viesturs Šulcs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ģeobotānikas laboratorija)

2010. gadā LZA parakstīja jaunus sadarbības protokolus ar Azerbaidžānas Zinātņu akadēmiju un sadarbības protokolu par L`ORÉAL Latvijas stipendiju “Sievietēm Zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu.

Līdz 2010. gada 15. martam LZA bija parakstījusi 27 zinātniskās sadarbības dokumentus ar citu valstu Zinātņu akadēmijām. Noslēgto līgumu ietvaros 2010. gadā LZA uzņēma 52 zinātniekus, savukārt 43 Latvijas zinātnieki strādāja ārvalstu zinātniskajās institūcijās.

• 8.martā notika Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas rīkotā apaļā galda diskusija “Enerģētikas bāzes jaudu attīstība: Latvija, Baltija”;

• 26. martā notika LZA un LZA Ekonomikas institūta rīkotais 3. seminārs ”Cilvēkresursu atjaunošanās un izaugsmes izredzes Latvijā”;

• 12. februārī LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas pilnsapulcē noklausījās un apsprieda 2 referātus par tēmu “Hroniskā noguruma sindroms”; 

• 23. septembrī notika LZA sēde “Tautas veselības nākotne Latvijā – problēmas un konsekvences”;

• 22. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar 4. maija Deklarācijas klubu rīkoja konferenci – diskusiju “Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (1989. 31. maijs – 1990. gada 4. maijs): starp ideāliem un īstenību”;

• 23.aprīlī LZA kategoriski iebilst pret jebkādu Daugavas ekosistēmas iespējamo pārveidi, lai izmantotu Daugavas gultni kā rūpniecisku transporta kanālu uz Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju.

• XVI Starptautiskā konference “Kompozīto materiālu mehānika”. (Rīgā,24.05 – 28. 05.2010)

• 5. Eiropas Koksnes modifikācijas konference (The 5 European Conference of Wood Modification ECWM5). (Rīgā, 19.09 – 21.09.2010)

• XI Starptautiskais baltistu kongress “Baltu valodu pagātne, tagadne un nākotne”. (Rīgā, 27.09–30.09.2010)

• Starptautiskā konference “Baltic Dynamics 2010” (Rīgā, 15.09–17.09.2010)

• Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas” (Rīgā, 16. 03.2010.)

• XII Baltijas Intelektuālās sadarbības konference (Viļņā, 4.11.-5.11.2010.)

• U.Viesturs, I.Simeonov, T.Pencheva, J.Vanags, M.Petrov. Y.Pavlov, O.Roeva, T.Ilkova, M.Vishkins, I.Hristozov. Contemporary approaches to Modelling , Optimisation and Control of Biotechnological Processes. Sofia, 2010. 240 pp.

• Environment and sustainable development. Eds. Kļaviņš M., Filho W.L., Zaļoksnis J. Riga: University of Latvia, 2010. 300. pp.

• Senā Jelgava. Sast. Elita Grosmane. LMA Mākslas vēstures institūts. R.: Neputns, 2010. 336 lpp.

• Socioloģija Latvijā. Sast. un zin. redaktors Tālis Tisenkopfs. R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 533 lpp.

• Franciskus de Moliano. Conscriptionis testium 1312. Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols 1312. gadā . No latīņu valodas tulkojis, priekšvārdu un komentārus sarakstījis Ēvalds Mugurēvičs. Latvijas Vēstures institūta apgāds. R. : 2010. 455 lpp.

• Andris Caune, Ieva Ose. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas – 16. gs. sākums. Enciklopēdija. Latvijas vēstures institūta apgāds. R.: 2010. 512 lpp.

• Viktors Hausmanis. Latviešu teātris Austrālijā. R.: Zinātne, 2010. 672 lpp.

• Arheoloģija un etnogrāfija. XXIV laidiens. Zinātne, R. : 2010. 244 lpp.

• Sveicināti Saldū. Novadu folklora. Saldus novada folklora Māras Vīksnas atlasē un sakārtojumā. Zinātne, R. : 2010. 589 lpp.

• Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (1989. gada 31. maijs – 1990. gada 4. maijs). Starp ideāliem un īstenību.

• Tālavs Jundzis. Latvijas valsts atjaunošanas parlamentārais ceļš (1989–1993) R. : BSPC, 2010, 116 lpp.

• Latvijas viduslaiku pilis. VI. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm. Sastādījusi Ieva Ose. R.: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. 439 lpp.: il. + 16 lpp. krās. il.

LZA sastāvā esošie zinātnieki un mākslinieki saņēma nozīmīgus apbalvojumus (tabula 2).

Tabula 2

Rīgas balvu saņēma Ivars Kalviņš, Zigmunds Skujiņš.

Daudzu zinātnes nozaru pārstāvjiem tika piešķirtas LZA Vārdabalvas (tabula 3), kā arī dažādu organizāciju un kopējās balvas (tabula 4).

Tabula 3

Tabula 4

Tika godināta izcilu Latvijas zinātnieku piemiņa. 4. oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē notika profesores Emīlijas Gudrinieces deviņdesmitajai dzimšanas dienai veltīti piemiņas lasījumi. Izdots profesorei veltītais apceru un atmiņu krājums, kurā daļēji ietvertas arī profesores dienasgrāmatas;

7. maijā Hospitāļu ielā 22 atklāta piemiņas plāksne ar bareljefā veidotu profesora Dr. iur., Dr.h.c. Dītriha Andreja Lēbera portretu.

Par Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (Zalcburga, Austrija) īstenajiem locekļiem ievēlēti LZA goda doktori Romāns Lācis un Imants Lancmanis;

Baltijas asamblejas gada balva zinātnē: akadēmiķim Jānim Stradiņam;

Baltijas zinātņu akadēmijas medaļas: Pjetro Umberto Dini un Edvīnam Lukševičam;

Ordenis “Par ieguldījumu Lietuvas labā”:

– akadēmiķim Jānim Stradiņam;

– akadēmiķei Dacei Markus;

– LZA kor. loc. Annai Stafeckai;

Krievijas Goda ordenis:

– LZA goda loceklim Raimondam Paulam;

Medaļa “Uzvaras dienas 65. gadadienai” (Krievija):

– akadēmiķim Vilim Samsonam.

Konrāda Volfa balva:

– LZA goda loceklim, režisoram Alvim Hermanim.

Atzinība neapšaubāmi ir saistīta ar lielu sabiedriskā darba apjomu, ko veic LZA locekļi strādādami dažādās komisijās un padomēs:

Stratēģiskās analīzes komisijā pie LR Valsts prezidenta – M.Auziņš;

Latvijas vēsturnieku komisijā pie LR Valsts prezidenta – A.Caune, I.Feldmanis, A.Stranga;

Valsts valodas komisijā pie LR Valsts prezidenta — A.Veisbergs, I.Druviete, I.Jansone, D.Markus, B. Metuzāle-Kangere, V.Skujiņa, J.Valdmanis;

Valsts heraldikas komisijā— I.Lancmanis, A.Blinkena;

LR MK Informācijas sabiedrības nacionālajā padomē – J.Ekmanis, D.Markus, B.Rivža, un A.Siliņš;

Augstākās izglītības padomē – J.Ekmanis, J.Vētra, D.Markus;

Latvijas zinātnes padomē – B.Andersons, M.Auziņš, E.Birģele, E.Grēns, J.Jansons, B.Kalnačs, L.Ribickis, A.Siliņš, J.Vētra, V.Pīrāgs;

LZA Terminoloģijas komisiju vada V.Skujiņa;

Valsts emeritēto zinātnieku padomi un Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju vada R. Valters.

• ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) – Nacionālajā komisijā Latvijā.

• Starptautiskajā zinātnisko apvienību padomē (International Council for Science, ICSU)

• Starptautiskajā Humanitāro zinātņu akadēmiju apvienībā (Union Academique Internationale, UAI).

• Starptautiskajā zinātnes fondā (International Foundation for Science, IFS).

• Eiropas zinātņu akadēmiju federācijā (European Federation of National Academies of Sciences and Humanities, ALLEA), kura apvieno 53 zinātņu akadēmijas 40 Eiropas valstīs.

• Eiropas akadēmiju Zinātnes konsultatīvajā padomē (European Academies Science Advisory Council, EASAC).

• Eiropas Medicīnas zinātņu akadēmiju federācijā (FEAM)

• Centrālās Eiropas un Austrumeiropas zinātņu akadēmiju tīklā (CEEN)

Daudz tika darīts zinātnes un LZA popularizēšanai sabiedrībā, par ko jāpateicas arī masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, jo sevišķi: Oskaram Gertam, Arno Jundzem, Zaigai Kiperei, Voldemāram Hermanim, Dacei Kokarevičai, Dacei Terzenai, Lindai Kusiņai, Violetai Brenčevai, Andrim Bērziņam, Ilzei Naglei, Laurai Dzērvei, Gundegai Skagalei, Oksanai Antoņenko, Andim Janovam, Judītei Čunkai.

Liela nozīme LZA dzīves un aktivitāšu atspoguļošanai ir Gada grāmatai, par kuras savlaicīgu sagatavošanu pateicību pelnījuši tās sagatavotāji: Baiba Ādamsone, Anita Draveniece, Alma Edžiņa, Jānis Kristapsons (vadītājs), Sofja Negrejeva, Ilga Tālberga, Ērika Tjūņina, Ieva Jansone, Elmārs Lange.

1.Latvijas zinātnes finansējums no valsts budžeta iekšzemes kopprodukta procentos ir 2-3 reizes zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Tā kā tas turpina samazināties, tad valsts inovatīva un konkurētspējīga attīstība kļūst arvien mazāk varbūtīga, bet zinātnes attīstība ir būtiski atkarīga no ES Struktūrfondu racionālas, savlaicīgas un pareizas izmantošanas, iekļaušanās starptautiskos pētījumos un inovatīvu risinājumu izstrādāšanas Latvijas tautsaimniecībai sadarbībā ar uzņēmējiem. Zinātnieku un uzņēmēju sadarbība, spēja koncentrēt līdzekļus ātrai un efektīvai konkrētu problēmu risināšanai un konkrētu produktu izstrādei faktiski noteiks gan tautsaimniecības, gan zinātnes attīstības iespējas. Tuvākajā periodā svarīga nozīme būs precīzai un savlaicīgai Valsts nozīmes pētniecības un Kompetences centru un Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana programmu realizācijai.

2. ES Struktūrfondu apguve, kas varētu kompensēt radušos finansējuma trūkumu, realizējas pārāk lēni, pārāk birokrātiski un haotiski, ienesot neplānotas disproporcijas starp zinātnes nozarēm, institūcijām un darbiniekiem. 2010.gadā apgūto līdzekļu apjoms ir sasniedzis ap 10% no plānotā. Gan ES Struktūrfondu apguves, gan zinātnes un tautsaimniecības attīstības plānošanā lielāka loma būtu jāatvēl zinātnieku izstrādātām koncepcijām, vienlaicīgi palielinot šo koncepciju izstrādātāju atbildību par pieņemto lēmumu sekām. Būtu lietderīgi pēc zināma perioda no jauna izvērtēt, piemēram, ekoloģisko apsvērumu diktēto atteikšanos no lielu projektu realizācijas Latvijā.

3. ES politika – katra dalībvalsts rada maksimāli labus apstākļus zinātnes attīstībai, bet zinātnieki izvēlas savam radošajam darbam piemērotāko vietu – ir saprotama, tomēr neglābjami noved pie to valstu atpalicības, kuras nespēj šos labos apstākļus radīt. Talantīgu jaunu zinātnieku aizplūšana joprojām ir pats nopietnākais drauds Latvijas zinātnei un tautsaimniecībai.

4. Pateicoties daudzveidīgām zinātnes popularizēšanas aktivitātēm, sabiedrības, bet it īpaši jaunatnes, interese par zinātni turpina palielināties, kaut arī joprojām nav pietiekama. ESF atbalsts savukārt ir palielinājis interesi par augstāko izglītību un ir radījis nebijušu zinātņu doktoru skaita palielināšanos Latvijā. To tālākas radošās darbības nodrošināšanai nepieciešami rūpīgi plānoti un laikā saskaņoti resursi. Simtiem jauno zinātnieku saņem ES stipendijas vai strādā Cilvēkresursu piesaistes zinātnei programmās, kas ir ļoti labas īslaicīga atbalsta programmas zinātniskā potenciāla veidošanai, tomēr nav skaidrs, kā radītais zinātniskais potenciāls Latvijā krītoša finansējuma apstākļos varēs izpausties kā zinātnes un tautsaimniecības uzplaukumu nodrošinošs elements.

5. Esošo resursu pilnīgāku izmantošanu būtiski apgrūtina finansējuma saņemšanas un atskaišu sistēmas nepamatota sarežģīšana un vadošo zinātnieku iesaistīšana viņiem neraksturīgu birokrātisku funkciju īstenošanā: citos avotos pieejamas formālās informācijas pārveidošanai atšķirīgos formātos, pētniecības darba arvien precīzākai plānošanai daudzus gadus uz priekšu ar attiecīgu iepirkumu procedūru nodrošināšanu un citām faktiski bezjēdzīgām darbībām, kas nerada nekādus līdzekļu ietaupījumus, bet būtiski traucē pētniecisko darbību. Pareiza līdzekļu apgūšana attiecībā pret projekta iesniegšanas brīdī sastādīto plānu, nevis zinātniskie rezultāti, kļūst par projektu galveno mērķi. Sagaidīt inovatīvus rezultātus šādos apstākļos ir maz varbūtīgi.

6. Neskatoties uz zinātnes attīstības problēmām, LZA darbība 2010.gadā turpināja paplašināties. Iesaistoties likumu un normatīvo aktu veidošanā, LZA iestājas un iestāsies par likumdošanas vienkāršošanu, birokrātisko procedūru un dokumentu skaita samazināšanu un maksimāli lietderīga un savlaicīga ES finansējuma izmantošanu Latvijas sabiedrības attīstībai vitāli nepieciešamajiem mērķiem.