LZA Uzraudzības padomes ziņojums LZA pilnsapulcei par LZA darbību 2010.gadā

8-05-2011


Atbilstoši LZA Hartai un Statūtiem Uzraudzības padome sagatavojusi vērtējumu par Akadēmijas darbību aizvadītajā gadā. Uzraudzības padomē pašreizējā sastāvā, ko ievēlēja Akadēmijas Pilnsapulcē 2008.gada 13.aprīlī, strādā 7 akadēmiķi (Jānis Guntis Bērziņš, Gunārs Duburs, Arnis Kalniņš, Daina Kārkliņa, Edvīns Vanags, Nikolajs Vederņikovs un priekšsēdētājs Pēteris Zvidriņš). Padomes locekļi pārstāv visas Akadēmijas nodaļas.

Akadēmijas institūciju darbs
un zinātnes politikas veidošana

Aizvadītais gads raksturojās ar sociālās, ekonomiskās un finansiālās krīzes attīstību valstī, kas ietekmēja LZA darbību. Turpināja sarukt valsts finansējums tautsaimniecības attīstībai un zinātnei. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka Saeimā tika skatīti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas pieņemti 2010.g. martā. Zinātnes attīstību jūtami sekmē ES Struktūrfondu apguve, kas būtiski ietekmēja jauno zinātnieku sagatavošanu.

Saskaņā ar LZA Hartu un Statūtiem Zinātņu akadēmija atskaites gadā izpildīja galvenās pamatfunkcijas. ZA Senāts 10 sēdēs (2008. gadā 11, 2009.g. 9) blakus organizatoriskajiem pasākumiem pievērsa uzmanību zinātniskajiem jautājumiem, apspriežot zinātnes situāciju valstī, zinātnes prioritātes un finansējumu, starptautiskās sadarbības projektus un programmas, jaunās valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” uzsākšanu, apzinot Akadēmijas un tās institūciju tālākās attīstības problēmas, jaunievēlamo LZA locekļu kandidatūras, LZA vārdbalvu piešķiršanu u.c. Noturētas 2 pilnsapulces un 9 LZA sēdes. LZA sēdes organizētas par Latvijas kultūrainavas pārmaiņām, zinātnes popularizēšanu sabiedrībā, par tautas veselības nākotni valstī un par Daugavas ekosistēmu valstī.

Ļoti daudzveidīgs bija ZA nodaļu darbs. Visas nodaļas turpina pievērst uzmanību jautājumiem ar plašāku zinātnisku, tautsaimniecisku, tehnoloģisku un veselības aizsardzības nozīmi. Organizētas vairāk nekā 20 nodaļu sēdes (vai saieti). Apsveicami vērtējama jau agrāk iedibinātā prakse organizēt dažādas izbraukuma sēdes kopā ar Latvijas augstskolām, citām pētniecības organizācijām un pašvaldībām. 2010.gada novembrī Jelgavā vēsturiskajā Pētera akadēmijas ēkā tika organizēta Akadēmijas priekšteces – Kurzemes literatūras un mākslas biedrības 195.gadadienai veltīta izbraukuma sēde. Izbraukuma sēžu un semināru ciklu tradicionāli īstenoja Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa, tās organizēja arī citas nodaļas, akcentējot zinātnieku un ražotāju praktisko sadarbību un organizējot netradicionāla rakstura pasākumus. Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa organizēja mākslinieku izstādes, atceres pēcpusdienas. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka joprojām Akadēmijā maz jūtama Ārzemju locekļu nodaļas darbība. Apsverams ir jautājums par to, lai Akadēmijas nodaļas vairāk kontaktētos ar Akadēmijas ārzemju locekļiem, informējot par nodaļu aktivitātēm.

Plaši izvērsta LZA zinātnisko sasniegumu atzīmēšana. Izvērsta LZA un citu pētniecisko un komerciālo organizāciju prēmiju sistēma. LZA turpināja apkopot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaucot nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2010. gadā. Vēl gan izteiktāk būtu jāveltī uzmanība lietišķajiem Latvijas tautsaimniecības interesēm orientētajiem pētījumiem, jāapzina formas, kā uzskatāmāk parādīt un popularizēt jomas, kurās Latvijas zinātne spējusi dot valstij un latviešu tautai paliekošas vērtības. Pēdējos gados zinātnei pievērsās jauni, spējīgi speciālisti, izceļams arī LZA atbalsts studentu un jauno zinātnieku pētnieciskajam darbam. Valstī uzsākta doktorantu skolu darbība. To darbā ir iesaistīti arī LZA locekļi, taču to dalība varētu būt plašāka. Jūtami palielinājies izstrādāto un aizstāvēto promociju skaits, ieskaitot bijušo doktorantu darbus. Tomēr zināmas bažas izraisa jauno zinātnieku emigrācija un reemigrācijas programmas iztrūkums.

Saskaņā ar LZA Hartu (4.pantu), viens no Akadēmijas uzdevumiem ir aktīvi piedalīties Latvijas zinātnes politikas veidošanā un operatīvi konsultēt Saeimu un valdību zinātnes jautājumos. Atskaites periodā LZA vadība šiem jautājumiem pievērsa lielu vērību. Turpinās lietišķi kontakti ar LR Ministru kabinetu un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. Tomēr Uzraudzības padome konstatē, ka 2010. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, pieauga ar zinātnisko projektu finansēšanu saistīto birokrātisko procedūru un dokumentu skaits, kā rezultātā tika apgrūtināts arī LZA vadības darbs un zinātnisko pētījumu izpilde. Nepietiekami izvērsta ir zinātnieku un uzņēmēju sadarbība.

Uzraudzības padome konstatē, ka LZA Prezidijs un Valde strādāja atbilstoši Statūtu prasībām. Prezidijs uz sēdēm sanāca gandrīz katru nedēļu, bet Valde – reizi divās nedēļās. LZA Prezidija locekļi iekļāvās LZP darbā un iesaistījās zinātnes likumdošanas un it īpaši finansējuma jautājumu apspriešanā LR Saeimā, valdībā un atsevišķās ministrijās.


LZA finansiālā situācija un saimnieciskā darbība.

Saskaņā ar LZA Statūtu 6.6 punktu Uzraudzības padome veic LZA īpašuma pārvaldīšanas un līdzekļu izvietojuma kontroli.

Akadēmijas finanšu pārskata revīziju par 2010.gadu ir veikusi SIA ”ASTROP”. Revidenta ziņojumā par 2010.gada pārskatu atzīts, ka Finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Latvijas Zinātņu akadēmijas finansiālo stāvokli 2010.gada 31.decembrī, tās darbības rezultātiem, naudas plūsmu un pašu kapitāla izmaiņām 2010.gadā. Ņemot vērā augšminēto, Uzraudzības padomei nav nepieciešams veikt auditu.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība daļēji tiek finansēta no valsts budžeta. Pagājušajā gadā tika noslēgti 2 līgumi ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju par noteiktu pasākumu veikšanu 2010.gadā.

Pārējā akadēmijas darbības finansējuma izdevumu nozīmīga daļa tika nosegta ar ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, tas ir, no Lietu pārvaldes saimnieciskās darbības ieņēmumu daļas pārsnieguma pār izdevumiem. Atskaites gadā Lietu pārvaldes finansējums Akadēmijas pamatfunkciju darbības finansējuma nodrošinājumā bija 96 590 lati jeb 63,9 % no budžeta finansējuma. Salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis saimniecisko ieņēmumu īpatsvars Akadēmijas pamatfunkciju darbības finansējuma nodrošināšanā. Kopējie Lietu pārvaldes ieņēmumi 2010.gadā bija 473 323 lati (bez PVN), kas bija par 18,6 % mazāk nekā 2009.gadā.

Lietu pārvaldes ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem veidojas no aakadēmijas valdījumā esošo īpašumu (kas ir 3,4 miljoni latu) apsaimniekošanas, galvenokārt no telekomunikāciju tehnisko iekārtu izvietošanas ēkas torņa daļā un servisa pakalpojumu sniegšanas to darbības nodrošināšanai, kā arī no telpu un autostāvvietu laukuma nomas un konferenču organizēšanas.

Lietu pārvaldes ieņēmumu samazinājums 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, ir saistīts ar pieprasījuma samazināšanos uz biroja telpu nomu, telekomunikāciju antenu nomnieku skaita samazinājumu un tas ir rezultāts valsts saimnieciskās un finanšu darbības krīzei. No kopējām Augstceltnē izīrējamām platībām – 3940m2 vidēji gadā ir neizīrētas brīvas telpas 350 m2, kas veido 9% no kopējām platībām.

Daļa no brīvajām telpām ir pārveidotas par auditorijām un Augstceltnē tiek organizētas dažādas konferences un mācību kursi. Konferencēm un kursiem sagatavotas 15 telpas ar kopējo vietu skaitu –1322 (no 750 vietām lielā konferenču zālē līdz 10 vietām atsevišķās auditorijās). Ieņēmumi no konferenču organizācijām 2010. gadā bija 65 808 lati jeb par 81% vairāk nekā 2009. gadā.


Valsts emeritētie zinātnieki

Turpina darbu Valsts emeritēto zinātnieku padome. Jaunajā tās sastāvā no 16 locekļiem 9 ir LZA locekļi.

No 2010.gada mūža granta apmērs ir samazinājies no 200 latiem uz 150 latiem mēnesī. Arī 2010.gadā, tāpat kā 2008.g. un 2009.g. finansējuma trūkuma dēļ jauni mūža granti netika piešķirti un finansējums jauniem grantiem nav paredzēts arī šajā gadā. 2010.gadā mūža grantus saņēma 272 zinātnieki jeb 11 mazāk nekā pirms gada.

2009.gadā valsts mērogā nebija atrisināts jautājums par darba apmaksu valsts emeritētajiem zinātniekiem, kuri turpināja strādāt savā zinātnes nozarē, vadot grantus un piedaloties to izpildē. LZA, (t.sk. Uzraudzības padome) vairākkārtīgi izskatīja šo jautājumu un ierosināja mainīt noteikumus. 2010. gada 1.jūlijā stājās spēkā Zinātniskās darbības likuma pārejas noteikumu 15.punkta 121. pants. Līdz ar to vairs nepastāv 1995. gada 7.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.328 “ Nolikums par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu” iepriekš noteiktais ierobežojums attiecībā uz valsts emeritētajiem zinātniekiem aizliegto tiesību saņemt cita veida atlīdzību no zinātniskajai darbībai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Emeritēto zinātnieku sabiedriskās aktivitātes organizē biedrība “Emeritus”, kuru tagad vada akadēmiķis Tālis Millers.


Starptautiskā sadarbība
un sadarbības ar plašsaziņas līdzekļiem

Latvijas Zinātņu akadēmija 2010.gadā organizēja starptautisko sadarbību atbilstoši Hartai un Statūtiem. Uzraudzības padome atzīmē Latvijas zinātnieku plašo starptautisko kontaktu veidošanu, sadarbību ar citām zinātņu akadēmijām, zinātniskajām asociācijām, apvienībām, biedrībām un savienībām, kā arī Latvijas zinātnes pārstāvniecību starptautiskajās zinātniskajās organizācijās. Saskaņā ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas deleģējumu LZA turpināja Eiropas zinātnes un tehnoloģiju programmu un projektu koordinēšanu un īstenošanu valstī. LZA sekmīgi realizēja Latvijas zinātnes pārstāvniecību starpvalstu, starptautiskajās organizācijās un tīklojumos, kā arī turpināja pārstāvēt Latvijas zinātni pasaules un reģionālos zinātņu akadēmiju tīklojumos, ES Zinātniskās un tehniskās pētniecības komitejā.

Uz 2011. gada 1. februāri LZA ir 27 spēkā esoši zinātniskās sadarbības dokumenti ar partnerakadēmijām. 2010. gadā pavisam notikušas 43 Latvijas zinātnieku īstermiņa vizītes un pieņemti 52 ārvalstu zinātnieki, kas gan ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā.

LZA izveidojusies laba sadarbība ar dažādiem laikrakstiem, tomēr kopumā sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem varētu būt efektīvāka. Pieprasīts ir LZA, LZP un LZS laikraksts “Zinātnes Vēstnesis”. Zināmu popularitāti ieguvusi LZA mājaslapa internetā. Pilnveidota “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstu” A daļa, taču šim žurnālam ir maza tirāža un tas nav starptautiski atzītu izdevumu sarakstā. Ar Eiropas programmu centra izveidi paplašinājušies pasākumi zinātnes popularizēšanā, t.sk. Zinātnieku nakts pasākumos. Produktīva ir Terminoloģijas komisijas darbība. Padome rekomendē plašāku mūsu izcilāko zinātnieku līdzdalību zinātnes sasniegumu popularizēšanā un zinātnes prestiža palielināšanā, veicinot jauniešu interesi par zinātni.


Par lēmumu izpildi

Saskaņā ar Akadēmijas Statūtu 5.5. punktu Uzraudzības padome iepazinās ar Senāta, Prezidija un Valdes lēmumiem. Padome konstatē, ka Senāta, Prezidija un Valdes sēdes notiek regulāri. Tā izlases veidā iepazinās arī ar daļu no to lēmumiem un būtisku kritisku piezīmju padomei nav. Iepriekšējā gada LZA Pavasara pilnsapulces izteiktie priekšlikumi tika izskatīti LZA Senātā 2010.gada 27.aprīlī. Uzraudzības padome gan atzīst, ka pieņemto lēmumu izpildei Akadēmijā būtu jāveltī lielāka uzmanība. Tāpat svarīgi sekmēt birokrātijas izpausmju samazinājumu zinātniskā darba organizēšanā un darbu vērtēšanā. Joprojām aktuāls ir jautājums par LZA locekļu sastāva atjaunošanu.

Hartas un Statūtu pārkāpumus Uzraudzības padome nekonstatē.

Ziņojums apstiprināts Uzraudzības padomes sēdē 2010.gada 22.martā

Padomes priekšsēdētājs: akad.Pēteris Zvidriņš

Padomes locekļi: akad. Jānis Guntis Bērziņš

akad. Gunārs Duburs

akad. Arnis Kalniņš­

kor.loc. Daina Kārkliņa

akad. Edvīns Vanags

akad. Nikolajs Vederņikovs


Labojums

Pārskatā par LZA darbību 2010. gadā (“Z.V.” Nr. 5)

LZA vārbalvas:

Artura Balklava balva – Mārtiņam Gillam

Edgara Siliņa balva – Larisai Grigorjevai

Kārļa Ulmaņa balva – Baibai Rivžai

Paula Stradiņa balva – Jānim Gardovskim

Pēdējā atjaunošana 8-05-2011
Powered by Elxis - Open Source CMS