LLU rektors J.Skujāns un LZA prezidents J.Ekmanis paraksta sadarbības līgumu A.Edžiņas foto

Turpinot jau iedibināto tradīciju iepazīties ar zinātni Latvijas novados, 19. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts posās uz Jelgavu, kur to viesmīlīgi uzņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns un kur notika iepazīšanās ar Valsts pētījumu programmas par vietējo resursu ilgtspējīgu izmantošanu “pārtikas sadaļu”.  LZA Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš formulēja izbraukuma sēdes galvenos mērķus: iepazīties uz vietas ar LLU darbību, aplūkot Jelgavu kā Latvijā vecāko izglītības un zinātnes centru jau no 18. gs., kas likteņa ironijas dēļ 1800. gadā gandrīz kļuva un tikpat ātri pārstāja kļūt par universitāti. Šo gadījumu atzīmējot, LLU galvenās ēkas, Jelgavas pils vārtu velvē, godinot augstākās izglītības aizsākumu, pie sienas piestiprināta piemiņas plāksne.

Tāpat vērā ņemama ir kultūrvēsturiskā un arhitektūras pieminekļa Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas zvanu torņa pārtapšana modernā tūrisma objektā. Un, kā jau sākumā minēts, – iepazīšanās ar Valsts pētījumu programmas gaitu. Arī rudenī plānotā 3. Pasaules latviešu zinātnieku kongresa lauksaimniecības sekcijas darbs ritēs Jelgavā.

LLU rektors J. Skujāns iepazīstināja ar mācību un zinātnisko pētījumu gaitu, Universitātes darbības izmaiņām jaunajos sociālekonomiskajos apstākļos un tālākās izaugsmes perspektīvām, kā, piemēra, ES fondu apguvi, Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projektiem, jauna laboratorijas ēku kompleksa celtniecību un vēsturiskās Valdekas pils restaurāciju un pielāgošanu ainavu arhitektūras studiju vajadzībām (abus objektus sēdes dalībnieki vēlāk varēja aplūkot). Starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti tika noslēgts sadarbības līgums, ko parakstīja abas “pirmās personas” – LZA prezidents
J. Ekmanis un LLU rektors J. Skujāns. Tā uz papīra tika fiksēts tas, kas dabā pastāv jau sen – vistiešākā un visciešākā sadarbība, it īpaši ar LZA Lauksaimniecības un meža zinātnes nodaļu. Kā teica J. Ekmanis, sadarbība ir tik dabiska un pamatīga, ka brīnums, kāpēc šāds līgums līdz šim vēl nebija parakstīts.

Valsts pētījumu programmu “Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas” tās vadītājs akadēmiķis Bruno Andersons tēlaini raksturoja šādi: ar pelēkiem zirņiem un speķi māla bļodiņā pa ceļu braucam uz mežu. Tik daudzpusīgas ir programmas pētījumu sfēras – zemes izrakteņi (māla bļodiņa), vietējie pārtikas produkti (zirņi un speķis), ceļi un mežs. LLU asoc. profesore Dr.sc.ing. Rūta Galoburda iepazīstināja ar tām problēmām, kuras Latvijas pārtikas ražotājiem palīdz atrisināt LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieki, un tās ir: bezatkritumu tehnoloģijas un Latvijas pārtikas produkcijas eksportspējas palielināšana. Pārtika Latvijas eksportā aizņem 17,6 % un ierindojas otrajā vietā pēc meža produkcijas eksporta. Latvijas pārtikas ražotāji ir ieinteresēti atrast tādas nišas pasaules tirgū, kur varētu ieiet ar savu produkciju. Tā nekad netiks ražota milzu apjomos par minimālu cenu, tādēļ gaļas un graudu pārstrādātājus interesē iespēja radīt produkciju, kas saglabā sākotnēji vērtīgo un nav piesārņota. Šobrīd pētījumu akcents tiek likts uz āboliem, kartupeļiem, graudaugiem un briežu gaļu.

Diskusijā jautājumu bija daudz – par attieksmi pret ģenētiski modificētiem augiem pārtikā (“Ar prātu saprotu, ka pasaule bez tā neiztiks, bet savam bērnam es to nedotu”), par to, vai Valsts pētījumu programmas ietvaros iegūtos rezultātus var realizēt ražotājiem u.c.

Akadēmiķe B. Rivža krāsaini ilustrētā stāstījumā iepazīstināja ar Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas sēdi, kuras vadmotīvs bija ietverts prezidentes uzrunā “Lielo izaicinājumu laiks”. Pasaulē iedzīvotāju skaits nepārtraukti palielinās, bet platības, kurās ražot pārtiku, pieaug nedaudz. Pārtikas ražošana ir jāintensificē, piemēram, dārzeņus audzēt daudzstāvu zaļumu un dārzeņu torņos, gotiņas pārvērst par nekustīgu, steliņģī iesprostotu bezvārda piena mašīnu, vistas un lašus audzēt fabrikās. Bet arī intensifikācija vēl nav izeja. Neraugoties uz Eiropas netīksmi pret ģenētiski modificētu augu izmantošanu pārtikā, Amerikā, Kanādā un Ķīnā 134 miljonos hektāru aug ģenētiski modificēti augi, galvenokārt rīsi, soja un kukurūza, un pētījumi ar pilnu sparu turpinās.

19. aprīlis LLU bija “Putras diena”, kad “putrologi” (tradicionāla Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studentu iesauka) nākamos studentus un citus interesentus iepazīstināja ar savu specialitāti. Trešajā stāvā tika gatavota vislielākā, 500 kg smagā torte “Skudru pūznis”, kuru čakli montēja studentes ar baltu uzrakstu “Sabiedrības krējums” uz muguras. Tikai birokrātisku piņķeru dēļ tā netika pieteikta Ginesa rekordam.

Vēl atvadu skats uz Jelgavas panorāmu no Sv.Trīsvienības baznīcas torņa augšējās platformas, un Senāta locekļi devās mājās, pavadījuši lielisku, jaunām zināšanām un emocijām bagātu dienu.