14. aprīlī notika Latvijas Zinātnieku savienības Padomes sēde.Tika aplūkoti trīs šobrīd aktuāli temati, kurus Zinātnieku savienības Valde piedāvā nākamajam LZS Kongresam 20. maijā:

topošais augstskolu likums;

intelektuālais īpašums;

III Pasaules latviešu zinātnieku kongress.

Par pašreizējo stāvokli Augstskolu likuma sagatavošanā ziņoja Uldis Grāvītis. Jau pirms 8 gadiem bija skaidrs, ka nepieciešami grozījumi pastāvošajā likumā. Pirms 6 gadiem tapa Augstākās izglītības likuma projekts, kas netika apspriests. Nolemts vēlreiz tajā izdarīt grozījumus, kuri atbilstu šodienas situācijai. Tās varētu būt, piemēram, kopīgas starpaugstskolu programmas, kuras beidzot diplomu izsniegtu viena vai abas augstskolas. Grozījumus pieņēma pirmajā lasījumā, uz otro lasījumu tika iesniegti 138 priekšlikumi, no kuriem palika 104. 13. aprīlī notika Saeimas komisijas pirmā sēde, kurā uz likumprojekta otro lasījumu tika akceptēti 15 priekšlikumi.

Augstskolu likumā Latvijas Zinātnieku padomi interesē tie panti un punkti, kas attiecas uz zinātnisko darbību. Tā, piemēram, strīdīgs ir jautājums par promociju padomju skaitu – vai attiecīgas nozares promociju padomi pieļaut tikai vienā augstskolā vai vairākās. Rita Bebre aizstāvēja vairāku vienas nozares promociju padomju eksistenci, jo, viņasprāt, LU padome nelaidīs cauri citā augstskolā izstrādātu promocijas darbu. Bija arī pretējs viedoklis, proti, ne visas augstskolas spēj nodrošināt pienācīgo promocijas padomes kvalitāti. Tika pieminēts padomjlaiku VAKs (valsts atestācijas komisija), kas vai nu akceptēja, vai noraidīja, viņuprāt, līmenim neatbilstošu disertāciju jau pēc tās aizstāvēšanas. Tika gan teikts, ka arī tagad darbojas Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisija, kas izskata disertāciju atbilstību pirms to pielaišanas pie aizstāvēšanas, bet, kā teica ilggadējs šīs komisijas agrāko sastāvu pārstāvis H.Zenkevičs, reti ir tie gadījumi, kad promocijas darbs tiek noraidīts. Tādos gadījumos nereti sākās augstskolu uzbrukumi komisijai un apelācijas. Sevišķi tas bija saistīts ar pieprasītajām 5 atzītām zinātniskajām publikācijām. Beidzās ar to, ka, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, parādījā punkts, ka zinātniskā darba rezultātiem jābūt nopublicētiem. Un viss! Kā teica H. Zenkevičs, ir pilnīgi viena alga, vai tas ir žurnāls “Zīlīte” vai namu pārvaldes biļetens.

Ivars Kalviņš, atsaucoties uz Latvijas Zinātnes padomes datiem (14. aprīlī notika arī Latvijas Zinātnes padomes sēde), teica, ka Latvijā ir 2093 doktorantu, no kuriem par valsts naudu studē 1689, bet 404 ir maksas doktoranti. Pagājušajā gadā promocijas darbu aizstāvējuši 120. (Tas gan nesaskan ar Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas pārskatu par darbu 2010. gadā, kurā minēts, ka VZK komisija 2010. gadā akceptējusi 234 promocijas darbus, četri atgriezti promocijas padomēm komisijas recenzenta ierosināto labojumu izdarīšanai. – Z.K.) Padome nobalsoja pret un neatbalstīja deputāta Kārļa Šadurska ierosināto labojumu sakarā ar valsts nozīmes pētniecības centriem un ieteica atstāt to esošajā redakcijā. Diemžēl, LZS pašai nav likumdošanas iniciatīvas, tā var tikai izteikt savu viedokli, atbalstot vai neatbalstot deputātu priekšlikumus.

Ivars Kalviņš informēja par izmaiņām intelektuālā īpašuma jautājumā. Zinātniskās darbības likumā bija noteikts, ka pētījumu rezultāti, kas iegūti par valsts budžeta līdzekļiem, pieder valstij un attiecīgās zinātniskās iestādes tos var izmantot, taču tos nevar izmantot cits un nevar arī atsavināt. Tātad, nevar pārdot komersantiem, un valsts praktiski no šiem rezultātiem nekādu labumu negūst. Valsts kā vienīgā izgudrojuma īpašniece arī nefinansē tā patentēšanu, bet institūtiem to darīt nav tiesību. Nu likums ir atvērts un izveidota vesela komisija, I. Kalviņu ieskaitot. I. Kalviņš iepazīstināja ar to, kāda ir pasaules prakse. ASV, piemēram, līdz 1980. gadam eksistēja tāds pat likums, un universitātēs neradās nekādi izgudrojumi. Pēc tam likumu izmainīja, un viss notikās. Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā ir t.s. profesora privilēģijas, kur izgudrojums pieder profesoram vai izgudrotājam. Par valsts naudu var iegūt zināšanas, bet nevar reglamentēt inovatīvo darbību. Profesors iegūst izgudrojumu savā īpašumā, piesaista naudu, uztaisa firmu, un valsts sāk saņemt nodokļus no saražotās produkcijas, kas ir lielāki kā pārdodot izgudrojumu idejas līmenī. Kā teica I. Kalviņš, mūsu ierēdņi vēl nav gatavi norīt to, ka kaut kas pieder arī izgudrotājam. Tagad ir paredzēts, ka: a) valsts zinātniskajam institūtam pieder tiesības uz par valsts budžeta līdzekļiem radītiem izgudrojumiem; b) ja izgudrojums tapis, sadarbojoties vairākām zinātniskām institūcijām, tad ieņēmumi tiek sadalīti un izņēmumus no šī panta nosaka likums; c) izgudrojumu piesaka institūts un 6 mēnešu laikā tiek izlemts, vai institūts to patur vai arī nodod autoram. Valsts zinātniskajam institūtam ir pienākums izmaksāt autoram atlīdzību par rezultātu paturēšanu – tātad, autoratlīdzību no komercializētiem līdzekļiem. Ja savukārt tiesības uz savu izgudrojumu pārņem autors, tad viņa pienākums ir samaksāt institūcijai no līdzekļiem, kas tiks iegūti, komerciāli izmatojot izgudrojumu.

Ar III Pasaules latviešu zinātnieku kongresa sagatavošanas norisi, sekciju darbu, pieteikšanās kārtību u.c. organizatoriskajiem un saturiskajiem jautājumiem var iepazīties “Zinātnes Vēstnesī” Nr.5 un internetā www.plzk.lv.

Latvijas Zinātnieku savienības Padome uzklausīja Valdes iesniegtos priekšlikumus un akceptēja LZS Kongresa darba kārtību.

kas notiks 2011.gada 20.maijā plkst.14:00

LZA Mazajā zālē (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 3.stāvā)

Reģistrācija no plkst.13:00

Darba kārtība:

1. LZS Valdes atskaite

2. Zinātne Latvijā:

   Zinātnieka intelektuālās īpašuma tiesības
   LZS Padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis Ivars Kalviņš

   Par plānojamām izmaiņām Augstskolu likumā
   LZS Padomes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Grāvītis

   III Pasaules latviešu zinātnieku kongress
   LZA akadēmiķis Tālavs Jundzis

3. Debates

4. LZS Padomes vēlēšanas

   Pārrunas pie kafijas tases