Latvijas Zinātnieku savienības VIII kongress

16-06-2011


20. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Latvijas Zinātnieku savienības VIII kongress ar iepriekšizludināto darba kārtību (“ZV” Nr. 6) – Valdes pārskatu par darbu periodā kopš iepriekšējā kongresa, ziņojumiem, debatēm un jaunas Padomes un Valdes vēlēšanām. Pēc kongresa dalībnieku reģistrācijas tika konstatēts, ka no šobrīd esošajiem 344 LZS biedriem kongresā pārstāvēti (personīgi vai ar pilnvarām) 178 biedri, tādēļ kongresu var noturēt.
 

LZS Valdes pārskatu nolasīja tās priekšsēdētājs A. ĀBOLTIŅŠ.

Valdes locekle R. Bebre nolasīja LZS biedres A. BLINKENAS apsveikumu kongresam.

LZA prezidents akadēmiķis J. EKMANIS atzīmēja, ka LZS un LZA ir daudzām ciešām saitēm saistītas. Tām ir kopīgi biedri, kopīgas telpas, kopīga avīze un pat kopīga sekretāre. Šis laiks zinātnē un augstākā izglītībā ir nervozs. Dažādu ietekmju dēļ sabiedrībai ir grūti pieejama objektīva informācija, jāspēj tajā orientēties. Plašais revīzijas process kā rullis velsies pāri visiem zinātniskajiem projektiem un arī zinātniekiem. Vai tur viss notiek tā kā vajag? Šogad un nākamgad gaidāma starptautiskā zinātniskā revīzija, pēc tās var būt radikāli secinājumi no politiķu puses. Jāsavāc pietiekami daudz argumentācijas, lai politiķiem pierādītu, ka zinātnieki ir kaut ko vērti un valstij nepieciešami. Zinātņu akadēmija un Zinātnieku savienība kopā ir zināms spēks, kas kaut ko var teikt Latvijas sabiedrībai.

Radošo savienību padomes priekšsēdētāja I. STRUKA uzskatīja, ka zinātnieku balsij ir jābūt skaļākai. Viņa informēja par padomei izvirzītajiem uzdevumiem. Viens no tiem ir panākt laikraksta “Literatūra un Māksla” atjaunošanu, jo Latvijai nav neviena kultūras izdevuma. Runājot par mākslinieku (piebilda – arī zinātnieku) sociālo aizsardzību, jāpanāk, ka tiek izstrādāts un arī pieņemts likums par mākslinieka sociālo statusu. Igaunijai un Lietuvai šajā ziņā ir veiksmīga pieredze. Mainot nodokļu politiku, ir apdraudēts Kultūrkapitāla stipendiju fonds. Padome strādājot pie ziedojumu fonda programmas mūža stipendiātiem, lai šobrīd labi situētie cilvēki varētu palīdzēt gados veciem māksliniekiem un rakstniekiem. Jāatjauno arī agrākais Kultūrkapitāla fonda funkcionēšanas modelis. Šobrīd Kultūrkapitāla fonds kļuvis par Kultūras ministrijas finansējuma sadales mehānismu. Tāpat kā ar finanšu ministra A. Repšes parakstu tas tika dzēsts no bužeta, tā tas arī ir jāatjauno, teica I. Struka.

I.KALVIŅŠ ziņoja par zinātnieka intelektuālā īpašuma aizsardzības stāvokli un iespējamiem risinājumiem, pie kuriem šobrīd tiek aktīvi strādāts. Iebilstot teiktajam, ka zinātnieku balsis nav bijušas skaļas, viņš teica, ka 43 reizes uzstājies Latvijas radio un televīzijā, publicējis vairāk nekā 20 rakstu zinātnes aizstāvībai.

U.GRĀVĪTIS, runājot par topošo Augstskolu likumu, teica, ka jau pats nosaukums smaržo pēc ļoti veca likuma. Jaunais likums sasniedzis 5 gadu jubileju, bet joprojām stagnē, jo nav pieņemts. Līdz kongresa dienai bija izskatīti 64 izmaiņu priekšlikumi no 104 (sākumā pavisam bija iesniegti 138 priekšlikumi).Kas ir būtiskākais? 60 % no ievēlētā personāla jābūt ar doktora grādu. Vismaz 5 % no akadēmiskā personāla, kas pasniedz, ir jābūt aktīviem viesprofesoriem. To U. Grāvītis nosauca par labi domātu ceļu uz elli. Ārzemju profesoram jāmaksā ārzemju speciālista alga, ko visās programmās nemaz nav iespējams izdarīt. Ja būs jāorientējas uz tādiem viesprofesoriem, kas ir gatavi lasīt lekcijas par mūsu algām, tad labāk lai lasa mūsējie. 25. maijā Saeimas komisijā paredzēts runāt par kopīgiem diplomiem ar ārzemju augstskolām. Vai būs iespējams iegūt divus, piemēram, Latvijas un Francijas, diplomus, vai vienu, bet ar divām štempelēm un parakstiem. Joprojām notiek debates par valodu. Grib sadarbību ar ārzemēm un tajā pašā laikā pastāv ierobežojumi valodas ziņā, kādā drīkst lasīt lekcijas un kārtot eksāmenus. Par zinātniskajām publikācijām – deputāte I. Druviete ierosinājusi labojumu, ka pētījumu materiāli regulāri jāpublicē interneta mājaslapā valsts valodā un vismaz divās Eiropas valodās. ZS uzskata, ka pietiek latviešu un vienā svešvalodā. Problemātiska ir arī gaidāmā zinātnes starptautiskā izvērtēšana – daudzās nozarēs tā pavērs visplašāko ceļu zinātniskajai spiegošanai.

T. JUNDZIS iepazīstināja ar III Pasaules latviešu zinātnieku kongresa norisi 23. – 27. oktobrī. Kongresa mērķi ir :1) apkopot savu veikumu; 2) piesaistīt kolēģus ārzemēs divos virzienos: a) atjaunināt sadarbību kopš iepriekšējā kongresa, b) meklēt jaunus kontaktus ar ārzemēm; 3) pievērst politiķu un sabiedrības uzmanību; 4) lai kongress kļūtu par zinātnes svētkiem. Visu informāciju par kongresā paredzētajām sekcijām u.c. jautājumiem var atrast internetā www.plzk.lv. Kongresa pirmajā dienā paredzēta atklāšana, svinīgas uzrunas, tostarp arī Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas prezidenta Feliksa Ungena apsveikums, 3–4 plenārziņojumi: V. Vīķes–Freibergas uzstāšanās, J. Stradiņa referāts par latviešu zinātni Latvijā un ārzemēs, E. Levits runās par nacionālās identitātes jēdzienu sabiedrības skatījumā. Zinātņu akadēmijas trešajā stāvā tiks atklāta izstāde par svarīgākajām trimdas zinātnieku aktivitātēm ārzemēs. Pēcpusdienā Rundāles pilī LZA goda locekļa I.Lancmaņa vadībā notiks ekskursija un pārrunas par latviešu kultūru un mijiedarbību ar citām kultūrām. Otrā diena būs veltīta sekciju sēdēm. Šobrīd reģistrētas 45 sekcijas. Vakarā diskusiju klubu vadīs LZA goda loceklis kinorežisors J. Streičs. Plenārzēdē “Zinātne un politika” uzaicināti piedalīties politiķi, ziņojumu sniegs Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, izglītības un zinātnes ministrs. LZA otrajā stāvā izstādē būs iespējams iepazīties ar valsts pētījumu programmām. Dienas beigās LZA goda loceklis diriģents M. Sirmais aicina uz kora “Kamēr” koncertu LU aulā. Kongresa ceturtajā dienā diskutēs par zinātni un nacionālo identitāti, globālo un nacionālo zinātnē. Diskusiju vadīt un apkopot apņēmies J. Zaķis. Kongresa noslēgums – pie kafijas tases un vīna glāzes. Pieteikšanās dalībai kongresā elektroniskā veidā līdz 15. septembrim.

LZS kongresā pamatreferātiem sekoja DEBATES. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis A.ATVARS iepazīstināja ar apvienības aktualitātēm. Tajā darbojas 300 biedru, tiek rīkoti pasākumi doktorantiem, plānota vasaras nometne. Apvienībai ir laba sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, tās pāstāvji tiek pieaicināti vērtēt zinātniskos projektus. Izveidota datubāze par Latvijas zinātniekiem nolūkā iepazīstināt uzņēmējus ar zinātnes potenciālu. Jaunie zinātnieki būtu gatavi vadīt talantīgo skolēnu zinātniskos projektus matemātikā un dabaszinātnēs. Notiek semināri par zinātnisko domāšanu. (Jāatgādina, ka Jauno zinātnieku apvienība ir Latvijas Zinātnieku savienības kolektīvais biedrs.)

J.R.KALNIŅŠ atzinīgi vērtēja Jauno zinātnieku apvienību, jo tikai abas organizācijas – LJZA un LZS – kopā var sasniegt kritisko masu un izdarīt spiedienu uz valsts institūcijām. Jāsaskaņo viedokļi, par ko šobrīd cīnāmies. Jāklauvē pie deputātiem Saeimā, jāaicina viņi uz diskusijām, kuras tiktu atspoguļotas “Zinātnes Vēstnesī”, galu galā, deputāti ir mūsu pašu cilvēki, no zinātnes nākuši, bet tagad darbojas pretēji tai. Ļoti labi, ka I. Kalviņš 43 reizes uzstājies radio un televīzijā, bet apkārt Kalviņam ir nepieciešama jaunaudze, kas viņa idejas reprodukcē.

S.HIĻĶEVIČS (Ventspils Augstskola) ar nožēlu runāja par to, kas zinātnē neatgriezeniski zaudēts, piem. Salaspils kodolreaktors. To kompensēt var, tikai radot kaut ko tik pat spēcīgu. Ventspilī tā ir signālapstrāde ar 32 m diametra antenu.Ventspils Augstskolā ir radītas jaunas struktūrvienības, darba vietas, 50 cilvēki saņem algu par pētījumiem. Ar Banku augstskolu tiek veidotas kopīgas doktoru programmas. Tā ir Augstskolas jaunās vadības stratēģija – veidot līdzīgus attīstības centrus, kas būtu daļēji formāla, daļēji neformāla struktūra, arī starptautiskā. Iesaistīties Eiropas struktūrās. Nākotnes stratēģija ir ne tikai veidot atsevišķu struktūrvienību kā tādu, bet kopīgus attīstības centrus.

I.KALVIŅŠ aicina izstrādāt kongresa rezolūciju, kurā būtu ietverts jautājums par zinātnisko informāciju. Akadēmiskā bibliotēka ir pievienota Latvijas Universitātei un viss bagātīgais zinātniskās literatūras un periodikas krājums Lielvārdes ielā Teikas rajona zinātniekiem nav pieejams. “Prasti sakot, tas ir aizklapēts ciet,” teica I. Kalviņš. Ja grib saņemt kādu grāmatu vai žurnālu, jābrauc uz Rūpniecības ielu, jāsniedz pieprasījums un jāgaida vairākas dienas, kad to atvedīs. Turklāt sliktās apkures un vēdināšanas dēļ bojājas arī speciāli projektētās grāmatu krātuves telpas, parkets kā jūra met viļņus, smird pēc pelējuma, grāmatas un žurnāli iet bojā. Kongresa rezolūcijā jāvēršas pie Izglītības un zinātnes ministrijas ar prasību pārskatīt jautājumu par zinātnes apgādi ar literatūru. Cīnāmies par dažu zinātnisko datubāžu iepirkšanu, bet tā ir nākotne. Savukārt tam, kas mums ir, netiekam klāt. Latvijas Universitātei tas nerūp. I. Kalviņa personīgā sāpe ir – kas notiek ar zinātnisko projektu konkursiem? Īstenībā tie ir projektu vadītāju CV konkursi. Kalviņam kā akadēmiķim problēmu nav, bet prasītais veikumu uzskaitījums padara piedalīšanos konkursā par izsmieklu. Jāvērtē ir pēc projektu satura, nevis pēc uzplečiem. Kalviņam principā nav iebildumu pret vērtēšanu, bet, ja jaunos projektus ekspertē ārpasaulē, tad tā ir lielākā muļķība. Pesrsonīgi viņš iesniedz proektu par rezultātiem, kas jau ir iegūti, tos viņam neviens vairs nenozags. Ir jāsaprot, ka labas idejas nedzimst katru dienu un pēc tām ir daudz kārotāju. I. Kalviņa priekšlikums ir vērtēt principiālos virzienus, nevis konkrētus projektus. Ideāli būtu, ja 200–300–400 tūkstošus latu lieli projekti nāktu klāt pie granta, bet mums jau nav tā pamata, tās maizītes...

Pēc debatēm notika jaunās Latvijas Zinātnieku savienības Padomes vēlēšanas. Savukārt jaunievēlētā Padome ievēlēja priekšēdētāju un Valdi.

Z.Kipere

Powered by Elxis - Open Source CMS