16. jūnijā notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Tās priekšsēdētājs Uldis Grāvītis iepazīstināja ar darba kārtību, kuras pirmo jautājumu ierosinājis LZS Padomes loceklis Arturs Puga un kas skar iespēju pieteikt projektus konkursam uz ES struktūrfondu līdzekļiem, kas paredzēti kapacitātes veicināšanai. A. Puga tuvāk skaidroja konkursa noteikumus. Tajā var piedalīties tikai biedrības vai nodibinājumi. Konkursa uzdevums ir celt kapacitāti, piedaloties ES projektos, konferencēs u.c. 82 % no projekta dod ES, līdzfinansējums ir 8 %, turklāt tas ir jāparedz projekta beigu stadijā. Iespējamais projekta finansējums ir no 1 000 līdz 25 000 Ls, no kuriem 18 % ir atļauts tērēt administratīvajām izmaksām – projekta vadīšanai, grāmatvedībai u.c. Projekta ilgums – no viena mēneša līdz gadam. Šī ir projektu otrā kārta. Pirmajā kārtā bija pieteikti 170 projekti, no kuriem atbalstīti vairāk nekā 40. Ir iespējams piedalīties vairākos projektos, teiksim, pieteikt vienu projektu kā vadošā organizācija, bet citā projektā būt līdzdalībniece.

U. Grāvītis izteica bažas par to, ka zinātnieki var būt labi ideju ģenerētāji, bet bieži vien nav projektu rakstītāji, kam vajadzīgas īpašas iemaņas. Ir vajadzīgs cilvēks, kurš projektu uzrakstītu. Turklāt vispirms jābūt skaidrībā par to, kas ir domāts ar vārdu “kapacitāte”. Rita Bebre atzina, ka šajos projektos pati sarežģītākā ir budžeta daļa, proti, noteiktas formas atskaites par katru iztērēto latu, nodokļiem u.t.t. A. Puga bija ar mieru uzņemties projekta rakstīšanu, ja palīgos ir vēl kāds.

Aivars Āboltiņš ieteica projektu rakstīt kopā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, kur savstarpējā kapacitātes celšana būtu loģiski pamatota – ilgtspējība, pieredzes pārņemšana u.t.t.

Ivars Šmelds (viņš Valdes sēdē piedalījās ar interneta skaipa palīdzību no Ventspils) ierosināja vispirms tomēr domāt par projekta ideju un tikai pēc tam par to, kas projektu rakstīs. Savukārt U. Grāvītis uzskatīja, ka vispirms tomēr jābūt skaidrībā, vai vispār to kāds uzņemas administrēt.

Pēc ilgākas domu apmaiņas tika nolemts par vadmotīvu izvēlēties līdzdalību prasmīgākā zinātnes politikas veidošanā. LJZA Valdes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš informēja, ka LJZA raksta savu projekta pieteikumu par vienota zinātnes interneta portāla izveidošanu, kur katrs uzņēmējs vai kā citādi ieinteresēta persona varētu iegūt vispusīgu informāciju par to, ar ko konkrēti katrs zinātnieks nodarbojas. Tāpat LJZA palīdzēs zinātniekiem veidot elektroniskās atskaites. Aigars Atvars (LJZS) ierosināja kopīgi LZS un LJZA izstrādāt savus priekšlikumus birokrātisma samazināšanai zinātnes administrēšanā. R. Bebre gan šaubījās, vai ir kaut kādā mērā iespējams ietekmēt ES prasības, G. Krūmiņš atbildēja, ka, redzot, kā notiek projektu vērtēšana, nākas konstatēt, ka zinātniskumam ir pakārtota loma. Galvenais, vai visi skaitļi ir vietā, un komati arī. Tā galvenokārt ir “pašmāju iniciatīva”.

Aivars Āboltiņš interesējās, vai šādā projektā būtu iespējams ietvert arī LZS interneta mājaslapu, kura “buksē” tādēļ, ka nav līdzekļu tās administrēšanai. Atbilde bija – domājams, ka jā, jo interneta mājaslapas figurē daudzos projektos un tās ir viens no līdzekļiem kapacitātes veicināšanai.

R. Bebre atgādināja akadēmiķa Jāņa Stradiņa ierosinājumu, ko viņš izteica LZS VIII kongres noslēgumā, proti, ka uz LZS 25 gadu jubileju vajadzētu izdot rakstu krājumu, kas atspoguļotu gan LZS tapšanu līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, gan vēlākās gaitas. I.Šmeldam gan šķita, ka šodien mājaslapa ir populārāka par grāmatu, bet U. Grāvītis viņam oponēja, teikdams, ka mājaslapa šodien ir, bet rīt tās var nebūt, toties grāmata ir paliekoša vērtība. Viņš arī ierosināja, projektus pieteikt kopā ar LJZA, kur divos projektos viens būtu pieteicējs un otrs – partneris un otrādi. G. Krūmiņš piebilda, ka vairāku sadarbības partneru esamība dod projektu vērtēšanā papildus punktus.

Vienojās, ka projekts varētu saukties “Kapacitātes paaugstināšana birokrātisko šķēršļu samazināšanai zinātnes vadības politikā”, tajā ietverot izpēti, apspriešanu un rekomendācijas. Mājaslapa projektā tiktu ietverta kā līdzeklis aptauju veikšanai un viedokļu apmaiņai. Projektu vajadzētu pieteikt uz vienu gadu un 20 000 Ls apjomā.

Tā kā LZS VIII kongresa Rezolūcija jau ir apspriesta elektroniski un publicēta “Zinātnes Vēstnesī” (Nr.8, 2011. gada 20. jūnijā), tad Valde šo darba kārtības jautājumu varēja apiet un ķerties pie darba plāna no septembra līdz decembrim. Tā kā gaidāma jauna Saeima un valdība un nav nekādas nojausmas, ar kādām personālijām būs darīšana, turklāt jaunais budžets prasīs jaunas “konsolidācijas”, kas diez vai ies secen Izglītības un zinātnes ministrijai, tad darba plānā var paredzēt tikai galvenos, tā teikt, globālos jautājumus un par aktuāliem jautājumiem lemt tad, kad tie pienāks. (Kā teica Skārleta O’Hara: “Par to es domāšu rīt”. Red.} Pēc dažādu viedokļu apmaiņas Valde nonāca pie šādas sēžu tematikas:

Septembrī – birokrātijas samazināšanas iespējas zinātnes politikas vadīšanā (kopā ar LJZA).

Oktobrī – ar bāzes finansējumu saistītās problēmas.

Novembrī – promocijas darbu kvalitāte.

Decembrī – stāvoklis augstskolu zinātniskajos institūtos.

Lūgums Zinātnieku savienības biedriem aktīvi iesaistīties šo jautājumu apspriešanā, sūtot elektroniski savus viedokļus un priekšlikumus.