Četri Jāņi ar Jāņu kroņiem: Jānis Kristapsons, Jānis Stradiņš, Jānis Bērziņš un Jānis Endzelīns A.Edžiņas foto

21. jūnijā notika LZA Senāta sēde. Tajā LZA korespondētājloceklis Ēriks Kupče uzstājās ar ziņojumu “Hiperdimensijas, paralēlie uztvērēji, kompresīvā detektēšana un pēcspīdēšanas (afterglow) novērošana KMR spektroskopijā”. Ēriks Kupče ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureāts (2008), dzimtajā Organiskās sintēzes institūtā atrodas ilgstošā “bezalgas atvaļinājumā”, jo strādā Oksfordā, Lielbritānijā, firmas Agilent Technologies nodaļā. Pati firma atrodas Silicija ielejā, ASV, un viens no tās darbības virzieniem ir arvien jaunu kodolmagnētiskās rezonanses (KMR) aparātu, kā arī pētniecības un pielietošanas metožu izstrādāšana. Plašāku interviju ar Ēriku Kupči lasiet kādā no turpmākajiem “Zinātnes Vēstneša” numuriem Šoreiz – īsa ziņojuma anotācija.

LZA korespondētājloceklis Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis Senāta sēdē prezentēja ziņojumu “20. gadsimta Latvijas vēstures pētniecībā paveiktais, problēmas un perspektīvas”, savukārt nodaļas vadītāja Dr. hist. Irēna Šneidere informēja par grūtībām, ar kādām saskaras 20. gs. vēstures pētnieki Krievijas arhīvos un nepamatoti augsto maksu par materiālu kopijām Latvijas Valsts arhīvā, kā dēļ pētniekiem jāstrādā ar tēvutēvu metodēm, pārrakstot vajadzīgos materiālus ar roku. Viņai tika uzdoti jautājumi par Latvijas vēstures trešā sējuma iznākšanu.

Latvijas vēstures institūta pētniece Dr. hist. Ineta Lipše uzstājās ar interesantu ziņojumu “20. gadsimta starpkaru Latvijas sociālās vēstures izpēte: seksualitātes un morāles aspekti”, no kura uzzinām, kā prese, kas gan atspoguļo, gan veido sabiedrības domu, reaģē un jaunajām realitātēm, kas ienāk mūsu sadzīvē Pirmā pasaules kara laikā (“virsnieku brūtes”) un starpkaru periodā (krogu un lokālu kultūra, ārzemju kinofilmas, jaunmodes dejas, mīlestības pašnāvnieki u.c.). Kā teica Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš, te nu mēs redzam, kā Latvijas patriarhālā sabiedrība tuvojās Eiropai. Pazīstot I. Lipši arī kā teicamu žurnālisti, ar nepacietību gaidīsim viņas jaunās grāmatas.

Pēc Senāta sēdes LZA izstāžu zālē notika īpatnējā gleznotāja Jāņa Kalnmaļa izstādes atklāšana.

Nākošajā dienā, 22. jūnijā, suminājām trīs Akadēmijas Jāņus: Jāni Stradiņu, Jāni Bērziņu un Jāni Kristapsonu.

Hiperdimensijas, paralēlie uztvērēji, kompresīvā detektēšana
un pēcspīdēšanas (‘afterglow’) novērošana KMR spektroskopijā

Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR) joprojām ir viena no vis­informatīvākajām spektroskopijas nozarēm, kura turpina strauji un dinamiski attīstīties. Pastāvīga jaunu koncepciju un metožu izstrāde ne tikai nemitīgi palielina informācijas saturu KMR eksperimentos, bet arī paātrina šādas informācijas reģistrāciju. Ziņojumā apskatīsim jaunākās koncepcijas un metodes, kuras nesen ieviestas sadarbībā ar pasaules vadošajiem zinātniekiem šajā nozarē.

Daudzdimensiju spektroskopijas metodes KMR tika ieviestas 80. gados, Diemžēl šādu spektru reģistrācija vairāk nekā četrās dimensijās ir ļoti laikietilpīga un šī iemesla dēļ arī nepraktiska. Tādēļ daudzdimensiju spektroskopija vairāk nekā četrās dimensijās nekad agrāk faktiski arī netika pielietota, Taču hiperdimensionālu KMR spektru projekcijas iespējams uzņemt ievērojami atrāk, un tas dod iespēju ērti reģistrēt, rekonstruēt un pētīt šādus hiperdimensiju spektrus. Daudzdimensiju spektru kompresīvā detektēšana ļauj vēl jo vairāk paātrināt šo spektru uzņemšanu.

Paralēlā daudzdimensiju spektru reģistrēšana pirmo reizi tika pielietota visai nesen (Kupce et al 2006). Mūsdienu KMR tehnoloģija atļauj vienlaicīgi reģistrēt signālus no vairākiem (patreiz līdz pat 5) dažādiem kodolu tipiem (frekvencēm). Tas atļauj ievērojami palielināt informācijas saturu KMR eksperimentos un tādā veidā arī saīsināt nepieciešamās informācijas iegūšanas laiku. Tas savukārt paver iespējas principiāli jaunu KMR eksperimentu izstrādei. Piemēram, nesen mēs ieviesām jaunu impulsu secību (Kupce et al, 2008), kura ļauj noteikt nelielu molekulu trīsdimensionālo struktūru viena mērījuma ietvaros. Līdz šim šādas informācijas iegūšanai bija nepieciešams uzņemt vairākus spektrus.

Paralēlā daudzdimensiju spektroskopija paver ipaši interesantas iespējas bioloģiski svarīgu molekulu (peptidu, proteinu, DNS un RNS) pētījumos. Šādas molekulas parasti tiek pētītas, izmantojot paraugus, kas bagātināti ar magnētiski aktīviem izo­topiem – parasti ar C–13 un N–15. Tas nozīmē, ka metodes kas pielietojamas mazu molekulu KMR spektroskopijā (parasti ar dabisko izotopu saturu), ne vienmēr var tikt izmantotas bioloģisko molekulu pētīšanai. Nesen mēs demonstrējām (Kupce et al 2010), ka paralelā detektēšana ļauj novērot kodolu pēcspīdēšanu (‘afterglow’). C–13 kodolu koherenci, kuri ir jau pārāk “atdzisuši” to tiešai novērošanai, iespējams pārnest uz H–1 kodoliem, kuru jūtība ir ievērojami augstāka. Tādā veidā informāciju, kura parastos novērojumos tiktu zaudēta, iespējams atgūt un reģistrēt izmantojot paralēlo detektēšanu.

Literatūra:

1.Ē. Kupče, R. Freeman and B. K. John, J. Am. Chem. Soc., 128, 9606–9607 (2006).

2.Ē. Kupče and R. Freeman, J. Am. Chem. Soc., 130, 10788–10789 (2008).

3.Ē. Kupče, L. E. Kay and R. Freeman, J. Am. Chem. Soc., 132, 18008–18011 (2010).