Zinātnes Vēstnesis
- 2011.g. 5.septembris
Vasaras nogalē, 25. – 26. augustā, kad dārzos briest āboli un zied košas puķes, Alūksnē, novada Domes lielajā zālē konferencē “Alūksnes novada kultūrvēstures jautājumi” pulcējās kupls klausītāju pulks. To rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un Alūksnes novada pašvaldība.
Klausītājus sveica Alūksnes novada Domes priekšsēdētājs Aivars Fomins. LZA prezidents Juris Ekmanis uzsvēra, ka novada ļaudis raksturo gadsimtiem ilgi centieni iegūt izglītību un kopt savu kultūru. Sirsnīgi un izjusti skanēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektores Daces Markus vēlējums novadam.
Konference izvērsās par saturā bagātu, aizraujošu diskusiju par Latvijas ziemeļu daļas novada bagātīgo vēsturi no senajiem laikiem līdz 20.gs. “karstajiem punktiem” un mūsdienām, skarot visdažādākās problēmas, t.sk. personālijas. Novitāti nodrošināja referentu pieeja pētniecībai – pamatojot savus pētījumus uz arhīvu materiāliem, papildinot tos ar vietu apsekojumiem un respondentu aptaujām. Iepriecināja pētnieku paaudžu pēctecība, jauno ieinteresētība un aizrautība. Un nevairīšanās no diskusijām. Dalībnieki vienojās, ka lasītāji saņems grāmatu – velti novadam un tā ļaudīm.
Vispilnīgāko ieskatu par tēmu daudzpusību sniedz konference pieteiktie ziņojumi:
Ieskats Alūksnes novada kultūrvēstures izzināšanas avotos. Saulvedis Cimermanis.
Alūksne un pārnovadi. Sanita Eglīte.
Alūksnes senvēstures jautājumi. Māris Atgāzis.
Novadpētnieka skatījums uz Alūksnes senāko vēsturi. Jānis Polis.
Alūksnieši 18.gs. vidū draudzes baznīcu grāmatu atainojumā. Jānis Līcis.
Alūksnes novada arhitektūras un mākslas vērtības un to radītāji. Imants Lancmanis.
Ernsts Gliks – dzejnieks! Māra Grudule.
Alūksnes novada skolu vēstures senākās lappuses. Ilga Lazdiņa, Sandra Magaziņa, Ruta Zvaigzne.
Skola Romeškalnā. Ēvalds Vanags.
Jaunlaicenes muižas muzejs un vietējā sabiedrība. Sandra Jankovska.
Malēniskās izloksnes (ar filmas demonstrējumu). Dace Markus.
Amatierteātris Alūksnes pilsētā un novadā. Ieva Ķīse, Una Sedleniece.
Garjuru igauņi laiku lokos. Kristīne Ducmane .
Malēnieša Jāņa Krēsliņa – daiļkrāsotāja, etnogrāfa personības veidošanās. Linda Safranoviča, Gunta Tuča, Iveta Mikijanska.
Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālās kultūras vērtību izzinātājs. Sanita Stinkule.
Malēnieši citzemju mācību iestādēs. Jēkabs Raipulis.
Aresta nams un mazpilsētas cietums Alūksnē 1920. – 1940.g. Maija Semjonova.
Latvijā nepazīstamais alūksnietis arhitekts Jūlijs Caune. Venta Kocere.
Klotiņu dzimta un tās raduraksti kopš 1862. gada. Aivars Kehris.
Mīti un realitāte par Liepnas kauju 1941. gada 4. jūlijā. Skaidrīte Kļaviņa.
Pretošanās kustība Malēnijā 1944. – 1950.g. Ainārs Bambals.
Kopš skolas gadiem mums katram zināma malēniešu labsirdīgi ironiskā attieksme pret sevi, tēze par gaismas nešanu ar maisu istabā. Stipra tēze, kas liek darboties, strādāt, mācīties un pilnveidoties, paust pasaulē savu vārdu un darbu. Konference ir vēl viens liecinieks tam, kā ar pamatīgu sava novada, savu novadnieku darbu izzināšanu aug mīlestība pret dzimteni.