Tas ir noticis!

4-11-2011
zv/zv424-1a.jpg
Valsts prezidents Andris Bērziņš
un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga
ar akadēmiķiem Baibu Rivžu
un Juri Ekmani
J.Brenča foto
 

zv/zv420-2.jpg

“Tas ir noticis”, apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa noslēguma plenārsēdē teica kongresa organizācijas komitejas priekšsēdētājs akadēmiķis Tālavs Jundzis. Ir noticis tas, par ko, esmu pārliecināta, runās vēl ilgi un atcerēsies līdz pat nākamajam kongresam. Vairāk nekā 1200 reģistrētu dalībnieku, neskaitot interesentus un iepriekš nereģestrētus klausītājus astoņu sadaļu (Kultūra un nacionālā identitāte, Valodniecība un literatūrzinātne, Vēsture, Politika un tiesības, Pedagoģija un psiholoģija, Tehniskās zinātnes, Lauksaimniecība, vides zinātne, Medicīna un sporta zinātne) 45 sekcijās.  

Var tikai nožēlot to, ka cilvēks nevar vienlaicīgi atrasties vairākās vietās, kā ne reizi vien dzirdēja sūkstāmies 25. oktobrī, kad darbs noritēja sekcijās, un 27. oktobra paralelajās diskusijās. Ko darīt, ja interesē gan zinātnes politika Latvijā, gan vides jautājumi, gan novecošana un jaunatnes iesaiste zinātnē, gan visdažādākie nacionālās identitātes aspekti? Jo kongresa vadmotīvs bija “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”.

zv/zv424-2b.jpg

Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas prezidents
Felikss Ungers Rundālē pasniedz Feliksa balvu
māksliniekam Ilmāram Blumbergam 

zv/zv424-3a.jpg

Tosts kongresam. No kreisās – J.Stradiņš, F.Ungers, J.Lancmanis, T.Jundzis, J.Ekmanis
J.Brenča foto 

Kongresa goda patronese eksprezidente akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga emocionāli aicināja zinātniekus līdz nākamajam kongresam izpētīt, kā tas varēja notikt, ka Latvija, kura pirms divdesmit gadiem, atgūstot neatkarību, bija ekonomiski stiprākā no trijām Baltijas valstīm, priekšgalā arī zinātnē un izglītībā, ir nolaidusies līdz Eiropas Savienības pašai apakšai. Nākamais ziņotājs uzteica eksprezidentes runu tās kritiskuma un paškritiskuma dēļ, jo astoņus no 20 gadiem viņa bija Valsts prezidente, tiesa, ar galveno politisko mērķi ievest Latviju NATO un Eiropas Savienības saimē, taču diez vai tās pašā dibenā, nabadzīgajā priekšpēdējā vietā.

Kongresa pirmajā dienā Rundāles pilsmuzejā notika Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas izbraukuma sēde, kurā pēc akadēmijas prezidenta Feliksa Ungera un Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankēviča uzrunām tika pasniegts Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas diploms jaunuzņemtajam loceklim Imantam Lancmanim. Turpmākajā sēdes gaitā Felikss Ungers jau kopā ar mājas saimnieku Imantu Lancmani pasniedza Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas Feliksa balvas. “Lielo Feliksu” saņēma mākslinieks Ilmārs Blumbergs, “mazos Feliksus” – mākslas zinātniece Kristiāna Ābele par monogrāfiju “Johans Valters” un arheologs Roberts Spirģis par grāmatu “Bruņurupuču saktas ar krūšu važiņrotām un lībiešu kultūras attīstība Daugavas lejtecē 10.–13.gs.” Imants Lancmanis arī nolasīja lekciju “Kultūru mijiedarbība un latviskā identitāte”.

Kongresa laikā tika atklātas vairākas izstādes, no kurām īpaši jāmin izstāde “Četras svarīgākās latviešu trimdas politiskās akcijas ārzemēs padomju okupācijas laikā”. Tās ir: “Pirmais Vispasaules latviešu jaunatnes kongress Berlīnē 1968. gadā” (dienu pirms kongresa sākuma Rietumberlīni pārvaldošie ASV, Francijas un Anglijas komandanti paziņoja par kongresa aizliegšanu, aizbildinoties ar Rietumberlīnes sarežģīto politisko situāciju; kongresa norises vieta tika pārcelta uz Hannoveri, kas izsauca sabiedrības nosodījumu un plašu rezonansi publiskajā telpā); “Politiskās akcijas pret Austrālijas valdības 1974. gada lēmumu atzīt Baltijas valstu iekļaušanu PSRS” (trimdas ierosinātais sabiedrības nosodījums bija viens no svarīgiem iemesliem, kādēļ 1975. gadā šis lēmums tika atcelts); “Latviešu trimdas akcijas EDSA kontekstā (1972–1985)” (dažādās Eiropas drošības un sadarbības apspriedes norišu vietās Pasaules Brīvo latviešu apvienība ar savām akcijām atgādināja par Latvijas inkorporācijas nelikumību un disidentu vajāšanu Latvijā); “Baltijas brīvības un miera kuģis 1985. gadā” (Baltijas miera kuģā kruīzā pa Baltijas jūru apmēram trīs simti trimdas pārstāvju izteica savu atbalstu Baltijas disidentiem un vides aktīvistiem un pieprasīja iespēju Baltijas iedzīvotājiem pašiem lemt par savu pārvaldi, kā to paredzēja 1975. gada Helsinku konferences noslēguma akts).

Otra izstāde, kura israisīja ne mazāku sabiedrības interesi, bija Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas dārgumu izstāde – “... ar ķēdi, slēdžiem un apkalumiem... : piecu gadsimtu (15.–19.gs.) vēsturiskie iesējumi no Bibliotheca Rigensis kolekcijas”. Svarīga bija ne tikai šo nenovērtējamo dārgumu parādīšana sabiedrībai, bet arī konteksts, kādā tā notika. Akadēmiķis Jānis Stradiņš, nodēvējot unikālo izstādi par visuzskatāmāko zinātnes un mākslas mijiedarbības liecību, izteica bažas par Bibliotheca Rigensis turpmāko likteni – kur tai jāpaliek turpmāk un kā to saglabāt, ja savulaik Partijas vēstures institūta vajadzībām celto ēku Universitāte vēlēsies pārdot, lai celtu savu ēku kompleksu Torņkalnā. Vai šī 1524. gadā dibinātā bibliotēka, kurā ir sējumi no Rīgas klosteru bibliotēkām un Rīgas Domkapitula bibliotēkas atliekas, kura izdzīvoja 1941. gada ugunsgrēkā, arī turpmāk saglabās savu nedalāmību un identitāti, pastāvot kā Rīgas, pilsētas bibliotēka, kā jau tas norādīts tās nosaukumā – Bibliotheca Rigensis? Tai jāatrod cienīga vieta vai nu topošajā Gaismas pilī, vai, kā sola LU vadība, skaistajā, arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa 1874. gadā projektētajā neogotikas stila namā Kalpaka bulvārī 4, kur atrodas Latvijas Universitātes bibliotēka, lai 2024. gadā, bibliotēkas 500 gadu jubilejā, “būtu, uz kurieni aiziet, kurš no mums to vēl spēs”. Galvenokārt domājot par tiem, kuri arī pēc 13 gadiem un vēl ilgi pēc tam būs aktīvi un zinātkāri, pratīs novērtēt ne tikai materiālās, bet arī nemateriālās vērtības (vai grāmata ir materiāla vai nemateriāla vērtība?) un kultūras bagātības, Bibliotheca Rigensis liktenis nedrīkst būt vienaldzīgs jau šodien.

Kongresa atklāšanas un noslēguma plenārsēdes bija iespējams skatīties internetā. Noslēguma plenārsēdi 27. oktobrī, kurā par paveikto ziņoja sekciju vadītāji, tobrīd kongresa mājaslapā vēroja 460 interesenti, kā arī vairāki desmiti tviterī. Sekciju referāti daļēji jau ir izdoti un tos turpinās izdot, plenārsēžu referātus atsevišķā sējumā varēs saņemt nākamā gada pirmajā pusgadā. Tā kā teikt, ka kongress ir beidzies, var tikai nosacīti. Svarīgi, lai tiktu iedzīvinātas tajā paustās domas, lai zinātnes un sabiedrības kontakts kļūtu aktīvāks un atvērtāks.

Z. Kipere

Pēdējā atjaunošana 7-11-2011
Powered by Elxis - Open Source CMS