Reiz bija skola, kur mācījās centra bērni – Rīgas 7–gadīgā pamatskola. Pēc tam, kad telpas ievajadzējās citai mācību iestādei, skolēnus pārvietoja uz 1. vidusskolu Raiņa bulvārī. Klasē mācījās dvīņu brāļi Andrejs un Juris Ģērmaņi, pasargāti no puiku attiecību skaidrošanas. Jo – viņi bija divi! Tik līdzīgi, ka sākumā bija grūti atšķirt vienu no otra! Varbūt jau tad, pa logu vērojot pulksteni Latvijas Mākslas akadēmijas fasādē, brāļiem radās doma par to, ko māca šajā ēkā. Bet tas pulkstenis tik lēni skaitīja minūtes! – atmiņās kavējās LZA prezidents Juris Ekmanis. Šodien mēs dzīvē darām katrs savu, brāļi ir pazīstami mākslinieki, atklājot Jura Ģērmaņa gleznu izstādi, sacīja LZA prezidents, šī māksla ir tik vitāla, tajā jūt profesionālu roku!

Akadēmiķis Jānis Stradiņš: Brāļu Ģērmaņu mākslā saista optimisms. ZA Vēstures institūtā es bieži diskutēju ar jūsu tēvu – bibliogrāfu, grāmatnieku Arturu Ģērmani. Viņa portrets izstādē ir ļoti patiess un izteiksmīgs! Ir jauki, ka LZA atgriežas nākamā paaudze, ka šajā telpā māksla, optimistiska māksla, savietojas ar Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa plakātiem. Akadēmiķe Maija Kūle: Es skatos no latviskuma viedokļa. Globalizācijas laikmetā mēs meklējam savu identitāti. Jūs esat tīrs latvietis, jūs mākat (skatītāju) saistīt.

Akadēmiķe Vija Zaiga Kluša atzina – tā ir bauda – redzēt talantus. LZA goda loceklis Jānis Streičs uzsvēra, ka daiļrades izpausmes gan Ģērmaņiem ir atšķirīgas. LZA korespondētājlocekle Pārsla Eglīte, ZA Fundamentālās bibliotēkas direktora Artūra Eglītes meita, saskatīja līdzību lielo grāmatnieku audzināšanas principos.  LZA goda loceklis Jāzeps Pīgoznis: Identitātes jautājumi – tā ir atblāzma no kongresā runātā. Kur ir “atslēga”, lai šo jēdzienu definētu? Iespējams, tā ir piederības sajūta Latvijai. Kā mūsu slavenajiem dziedātājiem. Viņi paplašina robežas, viņi sajūt piederību Latvijai, tautai, pasaulei. Juris Ģērmanis ir sabiedriski aktīvs mākslinieks, vada studiju, pārzina “sulīgo” mākslas vēsturi. Interjeriste un gleznotāja Ligita Caune vēlēja māksliniekam veselību un daudz skaistu vasaras plenēru. LZA goda loceklis Jānis Strupulis uzteica meistarību. Juris Ģērmanis: Kopš bērnības esam saistīti ar Vēstures institūtu, ir foto, kur kopā ar tēvu esam Oktobra vai Maija svētku demonstrācijās. Es uzaugu bibliotēkā, tēvam bija 20 000 grāmatu, visas kataloģizētas. Runājot par glezniecību – es gleznoju impulsīvi, dabā, visu – ainavas, arī portretus. Ligita Caune organizē plenērus, šogad būs jau 13. Sēlijas plenērs. Gleznā pilsētiņa ar saulainajiem jumtiem ir Viesīte, par godu Stradiņa kungam, tālāk Liepājas ostas krastmala ar mazo kuģīti. Tālāk – skats no Sauleskalna, Daugava. Jūs runājāt par latviskumu, par identitāti. Ja uz lietām skatās pareizi, tā parādās.

Piebildīsim, ka klātesošo kungu skatieni kavējās pie skaistu sieviešu attēliem. Vai šādam skaistumam arī piemīt latviskā identitāte? Lai nu spriež skatītāji!