Rīgas balva zinātnē – Andrim Šternbergam

8-12-2011

zv/zv426-5.jpg
Balvu pasniedz Rīgas domes priekšsēdētājs
N.Ušakovs        S.Ņegrejevas foto
 
Šis nav gadījums, kad var teikt: “Karalis ir miris. Lai dzīvo karalis!” 2001. gadā iedibinātā prestižā “Rīgas balva”, pie kuras šūpuļa stāvēja Latvijas Zinātņu akadēmija un SIA “Biznesa augstskola Turība” un kuru deviņu gadu (sākot no 2002. gada) laikā saņēmuši daudzi izcili zinātnieki par saviem Rīgas tematikai veltītajiem pētījumiem, ir beigusi pastāvēt. Tās vietā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šī gada 5. septembrī parakstīja sadarbības līgumu par Rīgas pašvaldības apbalvojuma Gada rīdzinieks piešķiršanu nominācijā par nozīmīgu zinātnisku pētījumu humanitārajās un eksaktās zinātņu nozarēs. 

Atgādināsim “Rīgas balvas” pastāvēšanas vēsturi. 2001. gada 5. decembrī LZA un SIA “Biznesa augstskola Turība” valdes priekšsēdētāja Jura Birznieka personā vienojās kopīgi organizēt ikgadēju pasākumu “Rīgas balva”, kura ietvaros 2002. gada novembra beigās tiks pasniegta balva par nozīmīgāko zinātnisko pētījumu Rīgas vēsturē un kultūrvēsturē, arhitektūras un mākslas vēsturē, etnogrāfijā, demogrāfijā un etnisko attiecību izpētē, ģeogrāfijā, ekoloģijā un citās nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību. Šī līguma ietvaros “Turība” apņemas finansēt balvu 1000 latu apmērā, kā arī veikt visus ar balvas izsludināšanu un pasniegšanu saistītos pasākumus, bet Akadēmija apņemas nodrošināt balvas kandidātu atlasi un izvērtēšanu, respektīvi – ekspertu komisijas funkcijas.

2002. gada 22. novembrī Rīgā, Vāgnera zālē pirmo reizi tika pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas domes (te pirmo reizi parādās Rīgas dome) un “Biznesa augstskolas Turība” iedibinātā “Rīgas balva”. To saņēma LZA īstenais loceklis RTU profesors Jānis Krastiņš par Rīgas arhitektūras mantojuma pētīšanu un popularizēšanu, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ilggadīgā direktore Klāra Radziņa un muzeja arheoloģijas nodaļas vadītājs Andris Celmiņš. Veicināšanas balva, sadalot to divās daļās, tika pasniegta Viktorijai Bebrei – par pētījumiem Rīgas sadzīves vēsturē un Robertam Spirģim – par Rīgas Rātslaukuma arheoloģisko izpēti. Balvu pasniegšanu kuplināja balvas devēju organizāciju pirmo personu uzrunas, laureātu izvērsti ziņojumi, koncerts un goda mielasts. Par šī un visu turpmāko ar balvu saistīto pasākumu “dvēseli” kļuva Helēna Grīnberga. Tā tika iedibināta tradīcija piešķirt ikgadējam pasākumam atbilstošu sabiedrisko nozīmīgumu un svinīgumu.

2003. gadā Vāgnera zālē “Rīgas balvu” pasniedza jau otro gadu. Laureāti – akadēmiķis Andris Caune, toreizējais LZA korespondētājloceklis, tagad akadēmiķis Ojārs Spārītis un LZA goda doktors Ojārs Zanders. Parādās arī citas nozares – par ieguldījumu jauno finanšu speciālistu sagatavošanā un nozares attīstības veicināšanā Latvijā “Rīgas balvu” saņēma Rīgas Banku augstskolas rektora v.i. Uģis Zālītis.

2004. gadā suminām akadēmiķi Jāni Stradiņu, arheologu Māri Zundi, fotogrāfu Leonu Balodi un LU ekonomikas profesori Lūciju Kavali, kurai balvu kopš pagājušā gada par devumu Rīgas ekonomikas attīstībā piešķir Hansabank (tagad – Swedbank). Jauninājums – “Rīgas balvas” Zelta diploms, kurš piešķirts aizsaulē aizgājušajam LZA ārzemju loceklim un mecenātam Dītriham Andrejam Lēberam. Kā jau parasts – skaists koncerts un tencinājuma vārdi “Rīgas balvas” fonda direktorei Helēnai Grīnbergai.

2005. gadā ļoti prominents laureātu saraksts – Valsts prezidente akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga jaunā nominācijā par īpašiem nopelniem Rīgas prestiža celšanā ārpus Latvijas, visā pasaulē, uzņēmējs Juris Savickis par zinātnes un pilsētas mecenātismu. Pārstāvētas arī tradicionālās zinātnes nozares. Andrejs Holcmanis – par Rīgas arhitektūras un pilsētbūvniecības pētījumiem, LZA korespondētājloceklis Andris Vīksna – par kaijveidīgo putnu koloniju pētījumiem Rīgā, akadēmiķis Jānis Bērziņš – par pētījumiem Rīgas strādniecības vēsturē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Pasniedz arī Hansabank speciālbalvu.

2006. gadā “Rīgas balvu” pasniedz arhitekturas vecmeisteram LZA goda loceklim Vaidelotim Apsītim, akadēmiķim Jurim Ekmanim – par devumu fizikas un enerģētikas zinātnē un Rīgas siltumapgādes sistēmas attīstībā, akadēmiķim Ivaram Knētam – par devumu biomehānikas zinātnē un inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā, LZA goda loceklim Valdim Jākobsonam – par devumu zinātnes mecenātismā un farmācijas tradīciju kopšanā. Parādās nominācija par inovatīvu darbību. Te balva tiek SIA BIOSAN. Pie balvas tiek arī tēlnieks Genādijs Stepanovs – “Rīgas balvas” statuetes “Rīgas kaija” un tās palielinātā varianta Rīgas Kanālmalas apstādījumos autors. Šī nominācija nosaukta – par devumu Rīgas kultūrvides veidošanā restaurācijas un tēlniecības nozarē. Ceremonija notika Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē.

2007. gadā balvas pasniegšanas ceremonija pārvietojās uz Latvijas Akadēmisko bibliotēku. “Turība” nu jau krietnu laiku kā transformējusies par Rīgas balvas biedrību. Tās vārdā laureātus sveic valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Rīgas domi pārstāv priekšsēdētājs Jānis Birks. Laureāti – akadēmiķe arheoloģe Ieva Ose – par pētījumiem Rīgas arheoloģijā un, it īpaši, Daugavgrīvas cietoksnī, LZA goda loceklis tēlnieks Andrejs Vārpa, daudzu Rīgā uzstādītu pieminekļu autors, fotogrāfs Vilhelms Mihailovskis – par Rīgas radošo personu portretēšanu. Par inovācijām pasniegtas pat divas balvas – Rīgas Tehnoloģiskā centra vadītājam Jānim Stabulniekam un arhitektei Zaigai Gailei – par inovatīvu pieeju Rīgas kultūrvides atjaunošanā un arhitektūras renovācijā

2008. gadā “Rīgas balvas” pasniegšana atgriežas Rīgas Latviešu biedrībā. 31. oktobrī to saņem akadēmiķis Elmārs Grēns – starptautiski atzīta autoritāte, Rīgas skolas izveidotājs gēnu pētniecībā, Juris Indāns – ilggadējs Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas skansena direktors, AS Sidrabe – augsto tehnoloģiju centrs ar nopelniem eksportprodukcijas ražošanā, uzņēmējs mecenāts Jevgenijs Gombergs – par sabiedrībā visai pretrunīgi vērtētu Krievijas impērijas laika pieminekļu restaurāciju (piemineklis Barklajam de Tolli Esplanādē, Pētera I pieminekļa kopija, uzstādīta paša īpašumā “Teikas nami”, marķīza Pauluči piemiņas akmens Vērmaņdārzā), kā arī par mazāk zināmo faktu – Lāčplēša skulptūras atjaunošanu Saeimas nama fasādē. Swedbank pasniedz savu balvu starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrībai BT1. Pirmo reizi tiek piešķirta balva Gada rīdzinieks, un to saņem pasaules klases kordiriģents Māris Sirmais. Balvu pasniegšanas ceremoniju kuplina Raimonds Pauls, dziedātāja Ance Krauze un kamerkoris “Ave Sol”.

2009. gada 27. novembrī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē Rīgas pilsētas galva Nils Ušakovs “Rīgas balvu” pasniedza LZA goda loceklim tēlniekam Indulim Rankam, vēsturniekam un publicistam Arturam Heniņam. Balvas par inovatīvo darbību tika fizikas doktoram Atim Kapeniekam, RTU tālmācības centra izveidotājam un vadītājam, un sabiedrībā plaši pazīstamajam “Lido” Ķirsonam. (Diemžēl, “Rīgas balva” neglāba Ķirsona kungu no vēlākajām krīzes nepatikšanām.) Rīgas balvas biedrības priekšēdētāja godā – Dr. sc. ing. Jānis Stabulnieks, 2007. gada laureāts.

2010. gadā devīto (un pēdējo) reizi “Rīgas balvu” pasniedza Mazajā ģildē. Tā tika piešķirta latviešu prozas grandam Zigmundam Skujiņam, kurš uz pasniegšanas ceremoniju nebija ieradies. Inovatora balvu saņēma akadēmiķis Ivars Kalviņš ar visiem viņa daudzskaitlīgajiem nopelniem jaunu zāļu, tostarp mildronāta, radīšanā, OSI vadīšanā un donkihotiskajā cīņā par zinātnes finansēšanu un atbalstu inovatīvai darbībai. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs tika apbalvots kolektīvi. Nominācijā “Attīstība” balva tika “Biznesa augstskolai Turība”.

Pēdējo gadu balvu laureātu nominācijas jau signalizēja par to, ka “Rīgas balva” tuvojas savam norietam. Tai, gribot negribot, bija jāmainās. Un, lūk, šī gada 5. septembrī šīs pārmaiņas notika. Balvu Gada rīdzinieks zinātnē 18. novembrī pasniedza akadēmiķim Andrim Šternbergam.

Z.K.

Pēdējā atjaunošana 8-12-2011
Powered by Elxis - Open Source CMS