Zinātnes Vēstnesis
- 2011.g. 12.decembris
LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi 2011.g. 24.novembra Rudens pilnsapulcē
Cienījamie un godājamie akadēmijas locekļi un viesi, dāmas un kungi!
Atbilstoši sekretariāta informācijai, mūsu pilnsapulcē piedalās pietiekams daudzums akadēmijas locekļu – proti, kvorums ir.
Savus uzrunu gribētu sākt ar ļoti patīkamām un svarīgām ziņām. 17. novembrī LR Ministru kabineta balvas saņēma mūsu akadēmijas goda locekļi Imants Lancmanis un Jānis Streičs, akadēmiķis Edvards Liepiņš, mūsu akadēmijas ārzemju loceklis Valters Nollendorfs un mūsu akadēmijas goda doktors Jānis Rukšāns.
18. novembrī Rīgas balvu zinātnē saņēma akadēmiķis Andris Šternbergs.
18. novembrī Valsts prezidents par nopelniem Latvijas labā pasniedza Valsts apbalvojumus mūsu akadēmijas korespondētājloceklei Ausmai Cimdiņai un mūsu akadēmijas goda loceklim Jāzepam Pīgoznim – Triju Zvaigžņu ordeņus, akadēmiķim Jānim Krastiņam – Atzinības Krustu .
APSVEICAM !!!
Saskaņā ar Zinātņu akadēmijas statūtiem Rudens pilnsapulce galvenokārt ir jaunu locekļu vēlēšanu pilnsapulce. Bet saskaņā ar labu tradīciju šajā pilnsapulcē mēs godinām kādu no Latvijas izcilākajiem zinātniekiem – gada LZA Lielās medaļas laureātu un noklausāmies viņa akadēmisko lekciju. Šoreiz tas būs izcilais vēsturnieks un arheologs, akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs. Tā ir mūsu Akadēmijas tradīcija, ka LZA Lielo medaļu mēs esam piešķīruši ne tikai par mūža devumu, bet arī par konkrētiem zinātniskiem sasniegumiem. Ir vēl viena Akadēmijas tradīcija – mums ir īpaša interese par savu vēsturi, par savām saknēm. Esmu pārliecināts, ka šodien, klausoties akadēmiķa E. Mugurēviča lekciju par baltu tautu vēsturi, mēs būsim gandarīti.
Uz tradicionālo Rudens pilnsapulci mēs esam sapulcējušies sarežģītā brīdī – sarežģītā Latvijai, sarežģītā Eiropai... Kārtējā budžeta konsolidācija Latvijai... Cilvēku un zinātnieku aizbraukšana no Latvijas. Ļoti nopietna eirozonas krīze. Banku problēmas. Ekonomisti un finansisti saka, ka otrā (vai – kārtējā) pasaules ekonomikas krīze jau ir sākusies. Vienlaicīgi jāatzīst, ka Latvijas un Latvijas zinātnes organizatoriskās un finansiālās situācijas prognozes mainās ne tikai pa gadiem, bet jau pa mēnešiem. Tradicionāli šajā ZA Rudens pilnsapulcē man jāsaka, ka mums atkal ir jauna Saeima un jauna Valdība. Tradicionāli tādēļ, ka tieši šādus vārdus par jaunu valsts vadību teicu jau pirms gada no šīs tribīnes.
Tieši pirms mēneša, oktobra beigās, ar vērienu aizvadījām Pasaules Latviešu zinātnieku 3. kongresu un Letonikas 4. kongresu – Latvijas zinātnes sasniegumu un problēmu skati. Šeit gribētu vēlreiz pateikties visiem, kuri piedalījās šī Kongresa organizēšanā un norisē. Daudzi no tiem šodien atrodas šajā zālē. Interesi par zinātnes problēmām izrādīja gan Valsts prezidents, gan vairāki ministri, gan Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti. Kopumā vairāk kā 1200 dalībnieki no 15 valstīm 4 dienas apsprieda Latvijas zinātnes iespējas. Virkne dalībnieku priekšlikumu kongresa deklarācijas veidā publicēti presē, redzami videoierakstā Kongresa mājaslapā un tagad var apspriest tikai priekšlikumu izpildes gaitu.
Vairākos Kongresa referātos un diskusijās tika izvirzītas idejas, kuras jāattīsta un tuvākā laikā jārealizē. Vispirms tā ir valsts politika par zinātnes lomu un līdz ar to zinātnes attīstību Latvijā. Politiķu aprindās operē ar argumentāciju, ka mazo valsts zinātnes finansējumu aizstāj ES struktūrfondu piesaiste. Aritmētiski tas tiešām tā ir. Bet ES pašreizējā līdzfinansēšanas stratēģija paredz naudas plūsmas proporcionāli dalībvalsts ieguldījumam. Tātad, ja Latvijas ieguldījums zinātnē būs viszemākais un lēnāk augošais ES, tad ES finansēšana draud vispār izsīkt. Tad jau tā būs pilnīga Latvijas zinātnes pašlikvidācija.
Tagad par tēmu “KĀDA BŪS LATVIJAS UN ZINĀTNES SITUĀCIJA PĒC 2013.GADA”. Šo tēmu gribu piedāvāt pilnsapulces diskusijai. Nākamais, 2012. gads, mums nesola satricinājumus, jo vēl dzīvosim ar būtisku ES finansējuma atbalstu, kurš ir lielāks par valsts budžeta atbalstu zinātnei. Pirms gada no šīs tribīnes aizrādīju, ka ar plānoto valsts zinātnes finansējumu 2020. gadā nevar cerēt sasniegt 2% no Latvijas IKP. Laikam jau mēs tikām “saklausīti” un šajā gadā Nacionālā reformu programmā ciparu samazināja uz 1,5% . Protams pārējās ES valstis 2020. gadā tad būs jau mums tālu priekšā, jo ES valstīs vidēji 2% no IKP jau ir šobrīd.
Šie apsvērumi ir jo svarīgāki, jo 2013 . gadā Latvijā draud traģisks ES finansējuma pārrāvums. Piemēram, ES SF 1.1.1.2. aktivitātei “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” tagad tiek realizēti pirmie posmi, un pēdējais etaps beidzas nākamgad. Aktivitātē iesaistīti vairāk kā 600 Latvijas jaunie zinātnieki, ar kuriem darba attiecības 2012. gada decembrī beigsies. Ja mēs nemācēsim bez pārrāvuma finansēt nākošo aktivitātes posmu 2013. – 2015. gadam, tad neatgriezeniski uz ilgiem gadiem zaudēsim lielāko daļu aktīvākos jaunos zinātniekus. Jaunie cilvēki negaidīs gadu vai ilgāk, kamēr tiks sakārtota likumdošanas bāze nākošam ES struktūrfondu periodam. Šeit mums radikāli jāmaina mūsu domāšana: nedrīkst domāt tikai īstermiņā un uzskatīt, ka pašreizējās 1 – 3 gadu programmas ir pietiekoši tāls skats nākotnē. “Cilvēkresursu piesaistei zinātnei” programmai jākļūst par programmu turpinājumos – pirmais norit pašlaik, otrais: 2013.–15., trešais: 2016.–2020.gadā.
Šajā gadā bijuši vairāki mēģinājumi analizēt un uzsākt jaunu valsts attīstības plānu izstrādi. Bez šiem plāniem, bez Latvijas attīstības vīzijas nav iespējama Latvijas virzība uz priekšu. Bez tam atšķirībā no agrākām vīzijām, tagad ļoti nopietni jārēķinās ar pasaules un ES krīzēm, ar cilvēku aizbraukšanas no Latvijas.
Ar IZM un LZA iniciatīvu Latvijā uzsākta zinātnes potenciāla izvērtēšana ar starptautisku ekspertu piesaisti. Ļoti ceru, ka iegūtais vērtējums tiks ņemts vērā arī veidojot jauno valsts attīstības plānu.
Arvien nepiedodami lēni virzās zinātnei un uzņēmējdarbības nepieciešamie likumdošanas papildinājumi. Turpat 3 gadus virzās grozījumi “Zinātniskās darbības likumā’’ par intelektuālā īpašuma komercializāciju. Septembrī tikām līdz pirmajam lasījumam, bet uz otro jāgaida vismaz līdz janvāra vidum.
Nobeigumā gribu atgādināt, ka nākamgad 2012. gada pavasara pilnsapulcē mums jāpārvēl LZA vadību. Man nav morālas tiesības norādīt, kas būtu jāievēl, bet pašreiz ir brīdis, kad jādomā, kā atjaunot LZA Senāta un nodaļu vadības sastāvu. Nodaļu sēdēs jāapspriež un jāvirza kandidatūras. LZA nav politiskas priekšvēlēšanu kampaņas, bet kandidātu apspriešana un virzīšana var būt aktīvs, nepārtraukts process.
Līdz ar to 2011. gada LZA Rudens pilnsapulci pasludinu par atklātu.