IN MEMORIAM

Dr.h.c. Ivars TUROVSKIS
(1945.7.01. –2011.27.11.)

Ļauna, nedziedināma kaite spēka gados mūžībā aizrāvusi Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošo pētnieku, LZA goda doktoru (2005) Ivaru Turovski, izcilu speciālistu fizikāli organiskajā ķīmijā, kura darbu, zināšanas un padomus plaši izmantoja gan institūtā, gan Latvijas universitātēs un ķīmiski farmaceitiskajās firmās.

Dzimis Rīgā, Ivars darbu sāka kā laborants Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē, līdztekus studējot šajā augstskolā. Kopš 1967.gada 1.Turovskis strādāja J.Stradiņa vadītajā OSI Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijā, kas kļuva par viņa darba vietu 44 gadu ilgumā; fakultāti viņš beidza kā vakarnieks 1969.gadā, bet 1979.gadā aizstāvēja disertāciju par lādiņu pārnesi molekulārajos autokompleksos.

Gan pirmo pētījumu cikls par ciklisko ß–diketonu un heterociklu tautomēriju un protolīzi, gan īpaši J.Freimaņa un J.Drēgera sintezēto molekulāro autokompleksu protolīzes un kompleksveidošanas likumsakarību izpēte guva plašu ievērību. Tika izmērītas kompleksu entalpijas un entropijas saistība ar kompleksu struktūru, izvirzīti jauni vienādojumi. Pēc disertācijas aizstāvēšanas I. Turovskis sāka strādāt KMR grupā E.Liepiņa vadībā. Par prostaglandīnu struktūras pētījumiem viņš 1987.gadā saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju.

Institūts, laboratorija kļuva Ivaram par otrajām mājām, viņš bija laboratorijas dvēsele, kas savu roku pielika visam – uzņēma KMR spektrus, cilāja smagos djuārus, konsultēja ķīmiķus–organiķus, rosināja laboratorijas iekšējo dzīvi. Ivars izvirzījās par vadošo pētnieku un 1999. – 2006.g. faktiski vadīja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, līdz to pēc atgriešanās no Zviedrijas pārņēma akadēmiķis E.Liepiņš.

Smalkums, delikātums, īpaša inteliģence, izpalīdzība izcēla Ivaru kolēģu starpā. 1987.gadā viņš bija piedalījies pētnieciskajā ekspedīcijā pa Indijas un Kluso okeānu kuģī “Akadēmiķis Oparins“, vēlāk veica virtuālus ceļojumus grāmatās un enciklopēdijās. Tas pievērsa Ivaru “prāta spēlēm“, ļaujot viņam kļūt par vairākkārtēju Latvijas Erudītu līgas čempionu. Ivaram piemita savs īpatnējs stils darbā un domāšanā, šķietami viegls un rotaļīgs, taču dziļās zināšanās un grūtā darbā dibināts.

Atvadoties no īsta goda doktora, goda vīra, izsakām dziļu līdzjūtību Dr.Baibai Turovskai, mūža līdzgaitniecei, kuru Ivars bija atradis savā laboratorijā.

I.Turovska aiziešana ir zaudējums ķīmijai Latvijā, taču daudzie kolēģi paturēs Ivaru gaišā piemiņā vēl ilgus gadus.