Zinātnes Vēstnesis
- 2012.g. 30.janvāris
| 20.janvārī LU Akadēmiskajā bibliotēkā publiski atvēra respektablu zinātniskās konferences referātu krājumu – sava veida monogrāfiju “Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava”. Grāmatu izdevis apgāds “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” sērijā “Letonikas bibliotēka”. Projekts īstenots ar valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra, cilvēkdrošība)” finansiālu atbalstu. Krājumu sastādījis, autoru tekstus rediģējis un papildinājis Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Saulvedis Cimermanis pēc attiecīgās zinātniskās konferences. |
Prestižs, autoritatīvs ir kuplais (divdesmit) autoru kolektīvs: akadēmijas īstenie locekļi Ojārs Spārītis, Juris Urtāns, goda loceklis Imants Lancmanis, zinātņu doktori Aija Melluma, Anna Seile, Ilze Loze, Anna Stafecka, pētnieki Ilze Janelis, Sandis Laime, Mārtiņš Lūkins, Uģis Niedre un citi. Bagātīgs tēmu aptvērums – no Latvijas agrārajām (divdesmito un deviņdesmito gadu) reformām līdz ainavu fotogrāfijām kā dokumentiem.
“LV” informācija
LZA prezidenta Jura Ekmaņa uzruna
Godātie kolēģi!
Šodien atveram apgāda „Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” decembrī izdoto rakstu krājumu „Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava”. Tā ir apgāda 1998. gadā iedibinātās sērijas „Letonikas bibliotēka” piektā grāmata. Īstenībā gan sestā, jo pirmajai – valodnieka Rūdolfa Grabja „ Savai valodai” šis motīvs netika uzlikts. Tātad šī sērija ir tikai divus gadus jaunāka par 1995. gada maiju, kad Zinātņu akadēmija rosināja Letonikas pētījumu sākšanu.
Ainavas pētījumu pamatā ir izdevēju rīkotajā konferencē 2010. gada 15. – 16. jūnijā nolasītie referāti, kurus autori ir papildinājuši. Grāmata ir starpnozaru pētījums, vienojot deviņu jomu speciālistus, lai katrs no viņiem ar savu skatījumu risinātu šobrīd visai sasāpējušos kultūrainavas vēstures, mūsdienu un nākotnes jautājumus. Tie ir arheologi, arhitekti, dabas zinātnieki, etnogrāfi, folkloristi, ģeogrāfi, mākslas zinātnieki, valodnieki, vēsturnieki.
Apcerējumu pamatā ir galvenokārt nepublicēti arhīvu studijās, laikabiedru atmiņās, zinātniskajās ekspedīcijās iegūti dati. Pirmoreiz tik detalizēti un plaši izmantoti dažādu vēstures periodu likumdošanas un administratīvās pārvaldīšanas dokumenti. Trešā iezīme – autoru kolektīvā parādījušies jauni, cerams, zinātnē perspektīvu pētnieku vārdi. Šīs iezīmes ataino Zinātņu akadēmijas Vēstu kolektīva darba principus.
Tematiski grāmatas saturs sasaucas ar Eiropas ainavu konvencijas tēzi par dabas un cilvēku darbības saikni ainavas struktūru veidošanā. Te ir raksti par zemnieku tiesību un agrārās likumdošanas ietekmi apdzīvoto vietu veidošanā un zemes izmantošanā, par daudzu paaudžu praksē radītu tradicionālās kultūras vērtību pārmantošanu, par dabas stihiju radīto problēmu ainavisko un sociālo seku likvidēšanu, par ainavu estētisko vērtību saglabāšanu un jaunu radīšanu, par ainavas kultūrvēstures nozīmi mūsdienu teritoriālajā plānošanā un par daudz ko citu. Pateicoties autoru kolektīvam un akadēmiķim Saulvedim Cimermanim kā idejas „dzinējspēkam”, Zinātņu akadēmija gaida pētījumu turpināšanu un atbalstīs to publicēšanu.