Akadēmiķis VITAUTS TAMUŽS

Akadēmiķa Vitauta Tamuža pētnieciskais darbs, veltīts vienai no cietvielu mehānikas fundamentālākām problēmām – materiālu sabrukšanas procesu izpētei, plīsumu prognozēšanai un izturīgu materiālu izveidei. Neraugoties uz acīm redzamo svarīgumu, problēma joprojām nav pilnībā atrisināta, kaut arī 20. gadsimtā tika iegūti nozīmīgi rezultāti problēmas izpratnei un veidojās zinātniskās skolas. Ar pagājušā gs. 60. gadiem saistāma arī Rīgas zinātniskās skolas izveidošanās sabrukšanas mehānikā, kurā nozīmīga loma bija un joprojām ir prof. V.Tamuža zinātniskajām idejām un rezultātiem. V.Tamužs ir jaunas stiprības un sabrukuma teorijas koncepcijas autors, kas tālāk attīstīta daudzos līdzautoru un skolnieku darbos. Viņa izstrādātā sabrukuma teorija ievēro materiāla defektu orientāciju telpā atkarībā no slogošanas veida un materiāla struktūras, kas ir būtisks solis problēmas labākas izpratnes virzienā. Tālāk attīstot teoriju, ievērtēta defektu rašanās statistiska, veikti pētījumi par plaisu un bojājumu mehānikas sintēzi, risinātas praktiski aktuālas problēmas – atslāņošanās plaisu pētījumi slāņainos kompozītos, noguruma procesu analīze, betona konstrukciju stiprināšana ar kompozītiem.

Par V.Tamuža zinātniskā devuma nozīmīgumu un starptautisko atzīšanu liecina tas, ka Pasaules Mehānikas kongresā Japānā 1997.gadā viņam tika uzdots nolasīt pārskata referātu par tēmu ”Fracture and damage of nonhomogeneous solids” (Nehomogeno cieto vielu plīsuma un bojājumu mehānika). V.Tamužs ir 203 zinātnisku darbu autors, starp tiem ir 11 monogrāfijas. Par devumu cietvielu mehānikas attīstībā Latvijā V.Tamužs ir saņēmis A/S “Grindeks” gada balvu.

Prof. V.Tamužs daudz darījis mehānikas skolas nostiprināšanā Latvijā, gatavojot jaunos speciālistus LU Fizikas un matemātikas fakultātē kā profesors, vadot starptautiski citēto (SCI u.c. datu bāzēs) zinātnisko žurnālu “Mechanics of Composite Materials” kā galvenais redaktors un vadot Latvijas Nacionālo mehānikas komiteju, būdams tās prezidents.

Ēriks Kupče (dz. 1955. g.), beidzis LU Ķīmijas fakultāti (1978), kopš 1980. gada strādājis Organiskās sintēzes institūtā. 1984. gadā LOSI aizstāvējis ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju, 1994. gadā – ķīmijas zinātņu doktora disertāciju. 1992. ievēlēts par LZA korespondētājlocekli. 1990. gadā saņēmis A.Humbolta stipendiju un tās ietvaros strādājis zinātnisko darbu Baireitas universitātē. 1991. gadā E.Kupče strādājis profesora R. Frīmena (R. Freeman) grupā Kembridžas universitātē, 1993. gadā – profesora I. Kembela (I. Campbell, FRS) grupā kā postdoks, vienlaicīgi turpinot pētījumus kopā ar profesoru R.Frīmenu un sadarbojoties ar vienu no pasaules lielākajām medicīnisko un zinātnisko iekārtu ražotājfirmām Varian. 1995. gadā strādājis kā vieszinātnieks izcilā proteīnu ķīmijas speciālista G.Vāgnera

(G. Wagner) grupā Hārvarda universitātē. Ē. Kupče 2006. gadā saņēmis prestižo Gintera Laukiena prēmiju.To piešķir par jaunu eksperimentālo kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas (KMR) metožu izstrādi.

Izvirzīts ievēlēšanai par Anglijas Karaliskās biedrības (Fellow of Royal Society) locekli. Pašreiz strādā kā pielietojumu eksperts Varian firmas Eiropas nodaļā Lielbritānijā.

Ē. Kupče izstrādājis daudzas jaunas efektīvas metodes, kas ļauj ievērojami paātrināt multidimensionālo KMR spektru iegūšanu sarežģītas struktūras biomakromolekulām, galvenokārt proteīniem. Ievērību speciālistu vidū guvuši Ē. Kupčes atklātie jauna tipa adiabātiskie impulsi, kā arī projekciju–rekonstrukcijas metode, kas ļauj par veselu kārtu paātrināt daudzdimensionālo KMR spektru iegūšanu. Pēdējo metodi plaši izmanto proteīnu pētnieku grupas visā pasaulē, ieskaitot Nobela prēmijas laureātu K.Vītrihu (K.Wuthrich). Ē. Kupčes izstrādātās metodes ir iekļautas daudzu komerciālo spektrometru darba programmu nodrošinājumā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas 4.marta Senāta sēdē tika piešķirta LZA Lielā medaļa – augstākais apbalvojums izciliem zinātniekiem. 2008.gada laureāti nu ir nosaucami: LZA īstenais loceklis Vitauts Tamužs par materiālmehānikas zinātniskās skolas izveidi Latvijā un LZA korespondētājloceklis Ēriks Kupče par principiāli jaunu kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas metodoloģiju izstrādāšanu.

Senāta sēdes otrā daļa “Inovatīvas zinātnes attīstība Latvijā” notika Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI) kopsēdē ar institūta padomi. Kopsēdi pagodināja Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. OSI direktora akadēmiķa Ivara Kalviņa pavadībā Valsts prezidents iepazinās ar institūta attīstības lieciniecēm – Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratoriju, Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju un Zāļu stabilitātes pētījumu laboratoriju.

Sēdes vadītājs akadēmiķis Jānis Stradiņš atgādināja, ka OSI ir skaitliski lielākais un arī kvalitātes ziņā ievērojamākais zinātniski pētnieciskais institūts, kura kreatīvā inovāciju politika strādā Latvijas attīstībai.

Inovāciju aktualitāte kā būtība dominēja LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdos un tēzēs. Proti, Latvijas cilvēkresurss, kura izglītības līmenis ļauj darboties pētniecībā un inovācijā (34,8% no kopējā darbaspēka), tikai nedaudz atpaliek no ES vidējā – 38,3%.

Taču inovatīvo uzņēmumu daudzums ir mazs – tikai 17% no kopskaita. Arī iegūto patentu skaits neapmierinošs – seši Eiropas Patentu biroja patenti uz miljonu iedzīvotāju, kamēr ES vidējais – 120 patenti. Latvijā augsto tehnoloģiju daļa eksportā – 3,2%, bet ES – 18,4%.

Latvijā vēl ir pārāk maz doktorantūras studentu – 0,13% no 20 līdz 29 gadus veciem iedzīvotājiem (Somijā – 1,33%), arī augošais doktoru skaits – 158 pagājušajā – gadā ir nepietiekams. Inovatīvās specialitātes – dabas zinātnes, matemātiku, informātiku – izvēlējušies tikai 14% no visiem doktorantiem.

Pozitīvs ir valsts finansējuma pieaugums, tā apjoms pieaug kopš 2001.gada, kopš 2004.gada pieaug arī intensitāte – 2006.gadā sasniedzot 0,69% no IKP (ES rādītājs ir 1,84% IKP). Biznesa finansējums – 34,5% no kopējā zinātnes finansējuma – Latvijā redzami atšķiras no ES rādītāja – 54,5%.