16. februārī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde.

Kā pirmo darba kārtības jautājumu izskatīja Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Bioloģiski aktīvo vielu laboratorijas pētnieka GUNTA VĪTOLA iesniegumu uzņemt viņu Latvijas Zinātnieku savienībā. G. Vītols ir nopietns pētnieks, vairāku patentu autors un nebija nekādu šaubu par viņa uzņemšanu LZS biedru rindās. Apsveicam! 

Šajā sakarībā U. Grāvītis ierosināja veikt LZS biedru saraksta rūpīgu revīziju, jo iespējami tādi, kuri gadiem nav maksājuši biedru naudas vai citādi izbeiguši savu līdzdalību LZS. Tas ļautu strādāt pie biedru sastāva nostiprināšanas un mērķtiecīgas paplašināšanas, vairāk iesaistot augstskolas, kā arī zinātniskos institūtus. Mērķis būtu izveidot LZS atbalsta punktus katrā zinātniskajā institūcijā.

Plānojot nākošās LZS Valdes un Padomes sēdes, J.R. Kalniņš ierosināja kādu no tām veltīt ekonomikai, iekams nav sākts darbs pie 2013. gada valsts budžeta, un uzaicināt ekonomikas speciālistus, Saeimas Ekonomikas komisiju un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju pilnā sastāvā.

Valdes locekļi sprieda par to, ka LZS pasākumiem būtu vajadzīga plašāka publicitāte, arī sociālajos tīklos. Starp jautājumiem, kuri būtu jāapspriež tuvākajā laikā, tika minēta arī arodbiedrības rīcībā esošā informācija, šobrīd notiekošā augstākās izglītības programmu un virzienu izvērtēšana un LZP ierosinātā zinātnes starptautiskā ekspertīze.

J.R.Kalniņš ir nobažījies par LZS reitingu un iesaka mērķtiecīgi strādāt pie agrākā statusa atkarošanas, kad LZS bija viena no vadošajām Atmodas organizācijām ar tūkstošiem biedru, jo vairāk tādēļ, ka LZS Statutos ir paredzēts, ka biedrība risina vispārnozīmīgus plašākām zinātniskām aprindām būtiskus jautājumus.

I.Bondare, tikko atgriezusies no Latvijas Zinātnes padomes sēdes, ziņoja, ka šobrīd nekādas būtiskas problēmas netiek risinātas un iejaukties budžeta sadalīšanā nav iespējams, jo “sadalīt var tikai to, ko mums iedod”, jo Zinātnes padomei ir praktiki atņemtas tiesības reāli piedalīties zinātnes budžeta veidošanā. Tai pat nav tiesību piedalīties diskusijās par zinātnes finansējumu. Tad kāda šai Padomei vispār ir jēga? Steidzīgi jārisina jautājums par LZP statusa maiņu (Skat. interviju ar LZP priekšsēdētāju akad. A. Siliņu “Zinātnes politika – uz papīra un dzīvē” “ZV” Nr. 14 (425) .2011. g. 21. nov.)

Arī nostādne, par kuru LZP sēdē runāja E. Grēns, proti, ka zinātnes budžetam bez valsts daļas vēl 1 % jāpiesaista no privātā sektora, šobrīd nedarbojas, jo privātais sektors praktiski nepiedalās. Zinātniskās infrastruktūras izveidošanai bija paredzēti kompetences centri, bet nepietiek tikai ar to radīšanu. Kādam tie ir arī jāuztur, bet tādas naudas nav. Tiek prasīts palielināt zinātnisko publikāciju skaitu par 25 %, bet piedalīšanās zinātniskos kongresos vai konferencēs tepat Eiropā vien maksā 700 – 1000 Ls, un zinātniekam tas bieži vien nav pa kabatai. Valdība prasa izstrādāt vairāk jaunu projektu, kurus tūdaļ varētu ieviest ražošanā, kopskaitā ap 420, bet vai būs, kas tos ievieš? Zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtēšana lielā mērā ir saistīta ar to, ka zinātnes bāzes finansējums ir daudz par mazu, lai varētu nodrošināt daudzo mazo institūtu pastāvēšanu.

Rezumējot Valdes sēdē runāto, tika nolemts 22. martā uz LZS Valdes sēdi uzaicināt LIZDA pārstāves. Aprīlī plānot LZS Padomes sēdi, uz kuru aicināt izglītības un zinātnes ministru R. Ķīli un runāt par izglītības un zinātnes jautājumiem, jo zinātniekiem nav viena alga, kā /vai top jaunā zinātnieku maiņa. Maijā darba kārtībā varētu būt ekonomikas jautājumi, bet jūnijā ir plānota LZS Valdes izbraukuma sēdē un iepazīšanās ar Kurzemes zinātnes centriem.