LZA prezidenta Jura Ekmaņa uzruna LZA Senāta svinīgajā sēdē 2012.gada 14.februārī

Vispirms apsveicu visus klātesošos 20 gadu jubilejā, kopš spēkā stājušies mūsu jaunās Zinātņu akadēmijas Statūti un Harta. Nav ilgs laiks, raugoties no vēstures viedokļa, bet tomēr bijām 20 gadus jaunāki! Domājot par šīsdienas sēdi un caurskatot akadēmijas vēsturi, konstatēju, ka ieejam jubileju atzīmēšanas joslā. Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibināšanai 1815.gadā tuvojas 200 gadu jubileja, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas dibināšana 1869.gadā – pēc diviem gadiem 145 gadi; 1936. gads – ZA pirmsākumam Latvijas vēstures institūtam pēc četriem gadiem – 80 gadu, 1946. gads – Zinātņu akadēmijai pēc četriem gadiem – 70. Visbeidzot 1992.gads – šodien 20 gadi. Vēsturiski iegājies, ka 14.februāris kļūst par atzīmējamu datumu kopš 1946.gada, tas ir viens no nozīmīgākajiem pārskatāmajiem posmiem, stingri noteikta diena, kad dibināta Zinātņu akadēmija. Šobrīd nacionālā zinātņu akadēmija, pateicoties locekļu kontingentam, aptver visas Latvijā aktīvās zinātnes nozares, tās pamatvērtība ir tās locekļu sastāvs – īstenie locekļi, korespondētājlocekļi, goda locekļi, ārzemju locekļi un goda doktori.

1992.gada 14.februārī akadēmija pārtapa par personālo akadēmiju. Vai izdarījām pareizi? Viennozīmīgas atbildes nav. Vai likumdošanā esam Akadēmijas statusu pietiekami nostiprinājuši, lai mēs varētu pildīt tās funkcijas, ko mēs vēlētos pildīt un kas ir mūsu misija? Pagājušonedēļ tikāmies ar Lietuvas Zinātņu akadēmijas un Igaunijas Zinātņu akadēmijas pārstāvjiem. Runājām arī par to, kā katrā no mūsu valstīm Akadēmijas darbojās, kādas ir to iespējas. Lietuvas Zinātņu akadēmija pagājušā gadā ir izgājusi reorganizācijas ciklu, ko mēs izdarījām pēc 1992.gada. Lietuvas Zinātņu akadēmija, manuprāt, lielā mērā ir palaidusi garām iespēju sevi nostiprināt valsts likumdošanā. Lietuvas Zinātņu akadēmija nav minēta Lietuvas Izglītības un zinātnes likumā, tā nav valsts zinātnisko institūciju sistēmā. Tas būtiski atšķiras no mūsu Zinātņu akadēmijas statusa. Mūsu Zinātniskās darbības likumā Zinātņu akadēmija ir fiksēta un tai ir savas funkcijas un uzdevumi - konsultēt Valdību un Saeimu par valstij svarīgiem jautājumiem, un valstij ir tiesības uzdot mums zināmas valstiskas funkcijas. Mēs 90.gadu sākumā izveidojām divpakāpju sistēmu – mums ir Harta, kas ir apstiprināta Saeimā un kurā ir noteikti galvenie Akadēmijas uzbūves principi, un Statūti, kurus pieņem akadēmijas pilnsapulce un kurus varam mainīt, ja rodas nepieciešamība. Mums nav atkārtoti jāgriežas pie Saeimas. Lietuvas ZA Statūtus apstiprina Seims, tātad visas izmaiņas, kas nepieciešamas Statūtos, var apstiprināt tikai Seims. Formāli arī akadēmijas prezidentu apstiprina Seims. (Gandrīz kā Baltkrievijā, kur gan ZA prezidentu nevis apstiprina, bet ieceļ valsts prezidents.) Lietuviešu kolēģi pārdzīvo. Lietuvas un Igaunijas ZA ir valsts finansētas, Lietuvas Zinātņu akadēmijas locekļi saņem nelielas piemaksas (~70 EUR), Igaunijas Zinātņu akadēmijas locekļi ~ 300 EUR, bet akadēmijas darbība ir pilnībā atkarīga no budžeta. Mūsu Zinātņu akadēmija formāli no budžeta nesaņem neko, mūsu attiecības ar ministrijām, kas mums deleģē noteiktas funkcijas, ir uz savstarpēju līgumu pamata. Līgumi ir ar Izglītības un zinātnes ministriju, ar Zemkopības ministriju, ir bijis līgums ar Aizsardzības ministriju. Mūsu ZA statuss ir savdabīgs – esam valsts dibināta zinātniska institūcija, esam attiecīgā reģistrā, bet, tā kā nesaņemam tiešas dotācijas, līdz ar to esam nevalstiska organizācija. Pēdējo divdesmit gadu laikā šīs ZA mājas uzturēšanai valsts nav maksājusi ne santīma. Šī neatkarība ir ļoti izdevīga, jo ar dažādām iniciatīvām varam startēt gan kā valstiska, gan kā nevalstiska organizācija. Esam ekspertīzes sniedzoša organizācija. Akadēmija ir spējusi nodrošināt savu prestižu, no tās pieprasa pārstāvniecību visa līmeņa likumdošanas un stratēģijas izstrāžu komisijās un darba grupās. ZA ir iekļauta sistēmā, no kuras pieprasa dažādu likumdošanas un stratēģisko dokumentu saskaņošanu.

Viens no svarīgākajiem mūsu akadēmijas uzdevumiem ir turpināt vadīt Valsts pētījumu programmu par nacionālo identitāti. Lielā mērā šī programma nosaka, ka šodien mēs aicinām pieņemt LZA Aicinājumus par latviešu valodu un demogrāfiju. ZA piedalās Nacionālā plāna (2014 - 2020) izstrādē, tā ir iekļāvusies augstākās izglītības programmu izvērtēšanā un zinātnisko institūciju izvērtēšanā. Tā ir viena no Zinātņu akadēmijas misijām. No Zinātnes ministrijas, kāda Zinātņu akadēmija bija agrāk, esam kļuvuši par koordinējošu organizāciju gan zinātnes, gan augstākās izglītības jautājumos. Latvijas Zinātnes padomē ir visu LZA zinātņu nodaļu pārstāvji, to vada LZA pārstāvis, tas ir ierakstīts Zinātnes likumā. Augstākās izglītības padomē arī ir paredzēta LZA pārstāvniecība, to ilgus gadus ir vadījuši mūsu akadēmijas pārstāvji.

Par tuvākā laika lielākiem notikumiem. Šogad atzīmējam Latvijas tehniskās izglītības 150 gadus, RTU rīko plašu pasākumu sēriju. 2013.gadā lauksaimniecības izglītības 150 gadus atzīmēs LLU. 2014.gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Akadēmija nevar un nedrīkst palikt nomaļus. 2015.gads – Latvija būs ES prezidējošā valsts. Šie pasākumi prasa arī aktīvu mūsu ZA līdzdalību.

Novēlu visiem spēt realizēt tās iespējas, kas ir mūsu rokās, un saprast, ka mūsu misija ir sekmēt Latvijas zinātnes un Latvijas augstākās izglītības attīstību.