LZA prezidenta kandidāti

14-04-2012


Ko Ivars Lācis vēlējās pateikt LZA pilnsapulcei 12.04.2012.

zv/zv431-3.jpg    Augsti godātais LZA prezident, akadēmiķi, cienītās dāmas un godātie kungi – labdien! Pateicos Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas kolēģiem un citiem akadēmijas locekļiem, kuru rīcība radīja man iespēju Jūs uzrunāt no šīs tribīnes un dalīties pārdomās par LZA pienākumu nekavējoši rīkoties Latvijas talantīgo zinātnieku labā! Kāpēc “pienākumu” un kāpēc tieši pret talantīgākajiem Latvijas zinātniekiem?

Manuprāt, atbildes ir vienkāršas. Vispirms par pienākumu. Pirmkārt, šajā auditorijā ir vairāk nekā 200 (šeit kļūdījos, jo kopā ar korespondējošajiem balsotājiem bija tikai 199) Latvijas dižāko prātu, kas katrs savā nozarē ar talantu un darbu ir atstājis pēdas pasaules zinātnes telpā. Tātad 200 izglītotu profesionāļu, kuru izglītību papildinot ar austrumniecisko gudrības otru komponentu – viltību, ir jāvar radīt tādu kolektīvu gudrību, kam būtu pa spēkam atrisināt arī nopietnas sociālas un politiskas problēmas. Otrkārt, par Latvijas talantīgāko zinātnieku galvu iegūšanu norisinās visīstākais karš. Par karu liecības var atrast ik uz soļa, piemēram CFI lifta kabīnē Bairetas UNI profesore Kolere bezkaislīgi medī doktorantu un postdoku (pat bez pārlieku lielas augstprātības jāatzīst, ka Bairetas UNI un Bairetas opermūzikas festivāli nav viens un tas pats). Par karu liecina Latvijas mediķu masveida emigrācija, karu apstiprina Horizonta 2020 pamatnostādnes, kas bezkaislīgi grasās finansēt tikai ekselento zinātni lielas darbīgās masas (lasi Rietumeiropas zinātnes) centros. Tad, ja mēs reāli vēlamies nodemonstrēt arī Latvijas institūtu tiesības uz talantīgiem zinātniekiem, manuprāt, drusku jānokrata pašapmierinātības jaukais apmāns un jārīkojas kā karā – jāziedojas, jākonsolidē spēkus, jādara darbus, bez kuriem ikdienā var arī iztikt!

Par vienu no pirmajiem šādiem mūsu darbiem varētu kļūt LZA stratēģijas izstrāde Latvijas talantīgo zinātnieku atbalstam. Tas noteikti ir lielam kolektīvam paredzēts darbs (visām LZA nodaļām). Stratēģija atšķirībā no statūtiem un likumiem varētu uzrādīt pienākumus, rīcības formas un, galvenais, iezīmēt plānojamos sasniedzamos rezultātus laika atskaites sistēmā, proti, stratēģijas izpildi var kontrolēt un pašu stratēģiju laika gaitā koriģēt. Atļaušos tikai ieskicēt dažus potenciālās stratēģijas elementus. Pirmkārt, LZA nodaļām līdz šī gada novembrim (neatkarīgi no zinātnes starptautiskās vērtēšanas) ir jāizpēta Latvijas vadošo Institūtu produkcija. Vadošos institūtus no pārējiem varētu atšķirt pēc zinātnieku skaita, par kritisko robežmasu pieņemot trīs dučus aktīvu pētnieku. Otrkārt, sadarbībā ar EM, IZM, VARAM un citām ministrijām un to aģentūrām, piemēram, LIAA jāizpēta nozaru attīstības veiksmes stāsti un jāizveido tādu uzņēmumu sarakstus, kuru kolektīvos sekmīgi darbojas zinātnieki un izgudrotāji. Iespējams, ka ir vēl kaut kādi darbi, kas paveicami treškārt, taču galu galā vajadzētu nonākt pie savstarpējas nodaļu sarakstu mērogošanas, kalibrēšanas, vētīšanas un svētīšanas, ko pabeidzot mēs iegūtu Latvijas talantīgāko zinātnieku trīs dučus garu sarakstu. Pēc tam ir jānoskaidro šo atlasīto zinātnieku vajadzības un jāuzsāk veidot stratēģiju LZA sadarbībai ar pašvaldībām, Saeimu, MK, zinātniskajiem institūtiem un universitātēm. Šādi rīkojoties, arī ierobežotas rocības apstākļos, mums vajadzētu palielināt talantīgo zinātnieku vēlmi veikt pētījumus Latvijā.

LZA nodaļu stratēģiskajos plānos vajadzētu atrast vietu darbības uzdevumiem 2013.–2014. gada finansiālās bedres pārvarēšanai. Mēs zinām, ka aktīvi nerīkojoties, pieminētajos gados mēs varam zaudēt gandrīz simts sekmīgu jauno zinātnieku. Vai to LZA drīkst pieļaut? Domāju, ka nē. Bez tam LZA salīdzinājumā ar citiem spēlētājiem ir vairākas priekšrocības: tās struktūra ir viengabalaināka nekā lielajās UNI, un LZA tieši neveic naudas sadali.

LZA nodaļām ir jāiepazīstas ar dabaszinātņu izglītības problemātiku Latvijas vispārizglītojošajās skolās un jāizstrādā programma dabas zinātniskās izglītības veicināšanai Latvijā. Kopējā stratēģijā tā varētu kļūt par otro svarīgāko LZA pienākumu. Iespējams, ka viens no dabaszinātņu izglītības veicināšanas pasākumiem varētu būt misionāru došanās uz vidusskolām (mums ir labs piemērs – Iespējamā misija, mums ir kolēģi, kas vairs nav pilnībā iesaistīti ikdienas zinātniskajā darbā, mums ir skolas bez jēdzīgiem fizikas, bioloģijas, ķīmijas skolotājiem).

LZA ir jāuzņemas iniciatīva un jāveic valsts politikas dokumentu, attīstības plānu un likumdošanas aktu ekspertīze. Tas nepieciešams, lai pakāpeniski mēs kļūtu par ekspertu komandu, kam valsts institūcijas uzticēsies kā profesionāliem ekspertiem. Man šķiet apkaunojoši, ka valsts attīstības prioritāro vajadzību sarakstu FM veido pēc SIA nevis LZA ekspertu atzinumiem. Mēs noteikti varam kļūt par plaša profila ekspertiem. Mums šo varēšanu jānodemonstrē plaši sabiedrībai, pie tam nevis avārijas glābšanas bet ikdienas režīmā. Iespējams, ka šis stratēģijas lauciņš varētu kļūt par Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas nopietnu izaicinājumu.

Stratēģijai vajadzētu atspoguļot arī zinātnes iekšpolitikas un ārējās komunikācijas elementus. Zinātnes politikas jomā LZA vajag uzņemties “lielo spēlētāju” rīcības saskaņošanu un prognozēšanu. Mums vajag paplašināt Latvijas zinātnes “runasvīru” spektru, maksimāli piesaistot talantīgos jaunos zinātniekus. Mums jāveido labi izplānota saruna (komunikācija) ar dažādiem sabiedrības slāņiem un politikas veidotājiem. Mēs esam vareni, taču cik no mums ir ievērojuši, ka LU Botāniskā dārza dīķi pētnieki ir atraduši Pusgrimušo raglapi vai ka pēc dažām nedēļām CFI pagalmā startēs Saules kauss, vai ... Ir jābūt izplānotai rīcībai, kā nodemonstrēt, ka Latvijā zinātnieku ir daudz par maz, ka Latvijai vajag zinātniekus, ka mēs mīlam Latviju.

Stratēģija nedrīkst ignorēt LZA pienākumu pret Valsts emeritētajiem zinātniekiem. Ir jārada rīcības plāns gan “0,15% lietā”, gan citiem sāpīgiem zinātnes jautājumu risinājumiem. Tas ir LZA spēkos.

Nobeigumā vēlos izteikt pateicību tiem, kas ar savu pozīciju vai rīcību veicināja pēdējo divu nedēļu diskusijas medijos par zinātni un LZA vietu tās attīstībā.


Plašākus LZA Pavasara pilnsapulces materiālus, prezidenta kandidāta Ojāra Spārīša uzstāšanos ieskaitot, skat. “ZV” Nr. 6 2012.gada 14.maijā.

Pēdējā atjaunošana 14-04-2012
Powered by Elxis - Open Source CMS