LZA Pilnsapulces debates

11-05-2012


R.Valters, akadēmiķis

Godātais prezident! Godātie kolēģi!

Promocijas darbu skaita augšupejošo līkni parādīja akadēmiķis V. Kampars savā referātā. Pagājušā gadā Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija izskatīja 263 disertācijas, līdz gada beigām akceptēja 259, ir cerības sagaidīt, ka šogad iesniegto promocijas darbu skaits sasniegs 300. Disertāciju skaita pieau­gums pret 2010.gadu ir ~ 10%, bet 2010.gadā pret 2009.gadu pieaugums bija par 100% jeb divas reizes! Pieauguma pamatā ir Eiropas sociālie fondi, no kuriem tiek maksātas stipendijas, un ir doktoranti, kas pie šāda līmeņa stipendijām grib izstrādāt promocijas darbus. Bet katrai labai lietai, par ko mēs priecājamies, līdzi nāk arī ne tik labas lietas.

Kā pirmo gribētu minēt – Eiropas sociālo fondu stipendija uzliek arī stingrus laika limitus – disertācijai jātiek iesniegtai noteiktā termiņā. Līdz ar to komisijā nonāk arī steigā noformēti darbi. Pagājušā gadā no minētajiem 260 promocijas darbiem 40 tika atgriezti padomēm atpakaļ kopā ar recenzenta recenziju, kurā lūgts vai nu pilnveidot secinājumus, precizēt darba mērķus un uzdevumus vai dabūt redakcijas apstiprinājumu, ka pievienotā publikācija ir pieņemta publicēšanai žurnālā. Tā varbūt nebūtu pārāk liela nelaime, arī recenzenti ir dažādi, ja recenzents ir jauns un ne pārāk sen aizstāvējis savu promocijas darbu, tad viņam ir ļoti stingras prasības. Ja recenzents ir akadēmiķis gados, viņa attieksme pret jauno zinātnieku ir labvēlīgāka. Recenzents iegulda darbu, un komisijas mērķis ir promocijas darbu kvalitāti uzlabot.

Otra problēma ir saistīta ar Latvijas Universitāti, kurā parādās jauni doktora grādu nosaukumi. 1994.gadā, jau stipri sen, Latvijas Zinātnes padome pieņēma lēmumu par zinātnisko grādu nomenklatūru pa nozarēm un apakšnozarēm, bet tagad LU ir ieviesusi tādu doktora nosaukumu, kas saīsināti skan Dr. man., tas ir saīsinājums no menedžmenta, tātad menedžmenta doktors, tagad tas ir pārvērsts par Dr.sc.administr. – administrācijas doktors, ir arī Dr. kom. – komunikācijas doktors. Šo doktoru nosaukumus nav apstiprinājusi LZP un līdz ar to arī Ministru kabinets. Man ir bijušas diezgan neauglīgas sarunas ar LU prorektoru Indriķi Muižnieku, kurš uzskata, ka tā ir LU iekšēja lieta. Manuprāt, šajā jautājumā būtu jāizdara divas lietas – katrs reglamentējošs akts laika gaitā noveco, rodas jaunas zinātņu nozares un apakšnozares, tagad ļoti moderna ir vadībzinātne, ja LU grib šo Dr. man., tad LZP, kurā darbojas universitāšu pārstāvji , var pieņemt attiecīgu lēmumu. Mans personīgais viedoklis gan būtu, ka vajadzētu visus zinātniskos grādus reducēt uz diviem vai četriem – Dr. sc., Dr. ing., vēl varbūt Dr. med. un Dr. agr. un izveidot specialitāšu sarakstu katram no šiem grādu nosaukumiem, kā tas ir daudzās Rietumeiropas valstīs. Citur ir filozofijas doktors PhD, un maziem burtiņiem apakšā ir konkrētā specialitāte – ķīmija vai fizika u.t.t. Man ir lūgums LZP kopā ar vadošajām universitātēm šo jautājumu sakārtot.

2011.gadā Latvijas Universitāte VZKK iesniedza 103 promocijas darbus, tātad tai ir vadošā loma, Rīgas Tehniskā universitāte – 66 darbus, Latvijas Lauksaimniecības universitāte – 29 darbus, Rīgas Stradiņa universitāte – 25 darbus, Daugavpils Universitāte – 18 darbus. Pārējām augstskolām to ir mazāk par 10 darbiem. Domāju, ka šo piecu vadošo universitāšu pārstāvji Zinātnes padomē varētu izstrādāt jaunu nolikumu un vienoties par tāda vai citāda grāda nosaukumu sistēmu. Citādi var iznākt, kā vienā vēstulē raksta kāds interesents: “zinot mūsu cieņu pret birokrātiju, var rasties situācija, ka jaunajam censonim stājoties darbā likuma burtu strikti ievērojošā institūcijā, viņa zinātniskais grāds var tikt apšaubīts kā LR Zinātnisko grādu nomenklatūrā neeksistējošs”.

Pēc pēdējiem MK noteikumiem Nr.1001 ir prasība, ka promocijas darba galvenajiem rezultātiem ir jābūt publicētiem, bet vairs netiek prasīts, kur publicētiem. Eiropas sociālā fonda stipendija ir liela dotācija zinātnei, un arī zinātnisko darbu vadītājiem būtu jācīnās par to, lai vismaz viens zinātnisks raksts par promocijas darba rezultātiem tiktu publicēts kādā labā žurnālā, vienalga, vai darbs ir fizikā, ķīmijā vai molekulārajā bioloģijā, kur to izdarīt ir vieglāk, vai tas ir kādā no sociālo zinātņu jomām. Ja disertācijai vadībzinātnē ir 4–6 konferenču referātu pilni raksti un labākajā gadījumā viens raksts universitātes zinātniskajos rakstos, kļūst bēdīgi (faktiski to pašu es runāju arī pirms gada), jo jaunajam zinātniekam zinātniskais ceļš tikai sākas ar doktora grāda iegūšanu un, rakstot CV, kandidējot uz kādu vakanci, ir jāraksta arī svarīgākās zinātniskās publikācijas. Bieži vien tieši uz šo ailīti skatās attiecīgie kadru speciālisti.

Pēdējais, ko gribu sacīt – lūdzu neatteikt recenzēt darbus, jo, darbu skaitam pieaugot, kad mēnesī reizēm ir komisijas divas sēdes, ir grūti atrast promocijas darbu recenzentus.

Powered by Elxis - Open Source CMS