LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi LZA Pavasara pilnsapulcē 2012.gada 12.aprīlī

11-05-2012


Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce 2012.gada 12.aprīlī

LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi

Godātais ministra kungs!

Ļoti cienītie LZA locekļi ! Kolēģi! Dāmas un kungi!

Atbilstoši sekretariāta informācijai kvorums ir un Gada pilnsapulces darbu varam sākt.

Mūsu pirmais un skumjais pienākums ir atcerēties mūžībā aizgājušos LZA locekļus. 2011. gadā no mums šķīrās:

goda doktors Jānis Polis, ķīmiķis;

ārzemju loceklis Zenonas Rokus Rudzikas, lietuviešu fiziķis, Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents laikā no 2003.gada līdz 2009.gadam, mūsu draugs, Baltijas zinātņu akadēmiju sadarbības veicinātājs. Mēs labi atceramies viņa vizītes Latvijā, tai skaitā viņa lekciju mūsu pilnsapulcē šajā zālē;

goda doktore Melita Stengrevica, valodniece;

ārzemju loceklis Aleksis Dreimanis, ģeologs;

akadēmiķis Vilis Samsons, vēsturnieks, 31 gadu viņš bija mūsu akadēmijas galvenais zinātniskais sekretārs, Enciklopēdijas galvenais redaktors, Raiņa kopoto rakstu akadēmiskā izdevuma galvenais redaktors;

goda loceklis Jānis Dūmiņš, kordiriģents;

goda doktors Osvalds Plepis, medicīnas zinātnieks;

goda loceklis Imants Kokars, kordiriģents;

goda doktors Ivars Turovskis, ķīmiķis;

akadēmiķis Valentīns Šteinbergs, filozofs, Filozofijas institūta izveidotājs.

Jau šajā 2012.gadā mūžībā aizgājuši:

akadēmiķe Inta Muzikante, fiziķe, akadēmiķa Edgara Siliņa skolniece, izcila zinātniece organiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas jomās;

goda doktore Velta Bramberga, onkoloģe;

korespondētājloceklis Andrejs Cālītis, lauksaimniecības zinātnieks.

Godināsim aizgājēju piemiņu ar klusuma brīdi... Paldies

LZA Pavasara pilnsapulcei šodien ir vismaz divi Statūtos paredzēti uzdevumi:

– labāko zinātnieku apbalvošana, kuri ieguvuši atzinību LZA vārdbalvu konkursos;

– LZA amatpersonu vēlēšanas, t.sk. 10. LZA prezidenta vēlēšanas.

Šodien man aizvadot 9. LZA prezidenta pilnvaru laiku, būtu jāatskatās uz aizvadītiem astoņiem gadiem (2004. – 2012.) prezidenta amatā.

Tomēr pēdējo nedēļu pastiprinātā preses uzmanība, plaši atspoguļojusi LZA darbību un iespējas. Piemēram, pat šajā nedēļā intervijas ar prezidenta amata kandidātiem Dienas Biznesā un Latvijas Avīzē , mana vakardienas intervija Neatkarīgai Rīta avīzei, kā arī daudzkārtējās intervijas radio programmās. Patīkami, ka tas vairo LZA prestižu un atpazīstamību. Tāpēc tālāk tikai daži spilgtākie momenti, kas, manuprāt, raksturo pēdējā gada Latvijas zinātni un Zinātņu akadēmijas darbību.

Pēdējais no tiem bija pavisam nesen, š.g. 3.aprīlī, kad svinīgajā akadēmijas sēdē mēs godinājām zinātniekus, kuru pētījumu rezultāti bija nosaukti par Latvijas zinātnes 2011.gada nozīmīgākajiem sasniegumiem. Šoreiz tādu bija 12 (seši teorētiskie un seši praktiskie pielietojumi).

Ar lepnumu par mūsu zinātni mēs klausījāmies autoru stāstījumus par iegūto rezultātu būtību. Vairākus no šo sasniegumu autoriem viennozīmīgi var nosaukt par nākamajiem akadēmijas locekļiem – akadēmiķiem un korespondētājlocekļiem, nākamajiem akadēmijas balvu laureātiem. Desmit gadu laikā, kad akadēmija veic šo vērtēšanu, šādu izcilu zinātnes sasniegumu pārsniedz 100. Šādu saviļņojošu momentu, piedaloties zinātnieku apbalvošanā prezidentūras laikā, man ir bijis daudz. Tas dod man pamatu teikt: Latvijā ir zinātne, un tā ir laba zinātne.

Otrs, ko es gribu uzsvērt, ir valsts un zinātnieku aktivitātes, kuras pievērstas mūsu valsts turpmākai attīstībai. Tāds ir Nacionālās attīstības plāns 2014. – 2020.gadiem, tā akcents uz inovatīvas rūpniecības īpatsvara palielināšanu. Tāda ir Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas izveide.

Viens no svarīgākajiem 2011.gada zinātnes notikumiem bija Apvienotais 3. Pasaules latviešu zinātnieku kongress un 4. Letonikas kongress. Reizi 10 gados Latvijas zinātne svin darba svētkus. Šādu kongresu organizācijas stafeti mēs esam pārņēmuši no rietumu trimdas latviešu zinātniekiem – Andra Padega, Andra Palēja, Imanta Freiberga. 2011.gada kongresa galvenie organizatori bija akadēmiķi Tālavs Jundzis un Ilga Jansone. Paldies viņiem!

Domāju, ka daudzi man piekritīs, ka pēdējo gadu Latvijas zinātnes organizācijas viens no būtiskākiem notikumiem bija Zinātniskās darbības likuma pieņemšana 2005.gadā. Šis likums iedibināja vairākas normas, kuras ir pieminēšanas vērtas:

• nosacījums, ka zinātnes valsts finansējumam katru gadu jāpalielinās par 0.15% no IKP, līdz tas sasniedz 1% no IKP. Valdība kopš 2009.gada šo normu gan vairs neievēro, bet es ceru, ka to atkal atjaunos, jo bez zinātnes nav iedomājama valsts attīstība.

• Ar Zinātniskās darbības likumu saistās vēl viens jauninājums Latvijas zinātnes organizācijā: zinātnes prioritāšu noteikšana katrus četrus gadus un attiecīgu valsts pētījumu programmu izstrāde . Par vienu no valsts programmām Zinātņu akadēmija ir tieši atbildīga: tā ir sākotnējā Letonikas programma, tagad –Nacionālās identitātes valsts pētījumu programma. Butiski, ka visas Valsts pētījumu programmas vada LZA akadēmiķi.

• Vēl es gribētu nosaukt valsts nozīmes zinātnisko centru izveidi un kompetences centru darbības atjaunošanu šomēness.

Latvijas Zinātņu akadēmija ir ņēmusi dalību un turpina aktīvi piedalīties visos šajos procesos. Tā ir akadēmijas sūtība un mūsu pienesums šo procesu panākumos. Un arī mūsu līdzatbildība.

Kādi būtu mani ieteikumi nākamajam Zinātņu akadēmijas prezidentam? Pareizāk sakot, kādas ir problēmas, kuru risināšanā aktīvi jāpiedalās mūsu akadēmijai:

– LZA prestiža tālāka nostiprināšana sabiedrības un politiķu vidē,

– izmantojot LZA potenciālu, aktīvi jāsekmē zinātnieku iesaiste Latvijas attīstības ekonomiskos, sociālos un tehnoloģiskos procesos,

– īpašu uzmanību vajadzētu veltīt divu veidu zinātniskai sadarbībai:

• Sadarbība ar Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu zinātņu akadēmijām,

• Sadarbība ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem citās valstīs, viņu potenciāla izmantošana Latvijas labā.

– ja runājam par pašu akadēmiju, domāju, ka vispirms tas ir akadēmijas locekļu vecuma struktūru padarīt būtiski jaunāku. Mēs zinām, ka ir daudzi labi gados jauni zinātnieki, un tie ir jāiesaista akadēmijā.

– vajadzīgas arī dažas izmaiņas mūsu statūtos – vajadzētu precizēt un vienkāršot vēlēšanu procedūras. Kad gatavojāmies šodienas pilnsapulcei, sapratām, ka dažas lietas ir pārāk sarežģītas.

Gribu izteikt pateicību visiem akadēmijas locekļiem, akadēmijas struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem par labo sadarbību, risinot kopīgos akadēmijas uzdevumus un problēmas. Pateicos arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Latvijas Zinātnes padomei, universitātēm, augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un, protams, visiem akadēmijas locekļiem .

Pilnsapulces darba kārtība ir ielūgumos. Iebildumi vai citi priekšlikumi nav? Atgādināšu, ka šodien balsošanā piedalās visi akadēmijas locekļi – īstenie, goda, ārzemju, korespondētājlocekļi. Atbilstoši statūtiem vispirms ir jāievēl akadēmijas prezidents, pēc tam – amatpersonas, Senāta un Uzraudzības padomes locekļi. Tātad mums ir divas balsošanas reizes. Lūdzu to ņemt vērā.

Pasludinu pilnsapulci par atklātu.

Pēdējā atjaunošana 11-05-2012
Powered by Elxis - Open Source CMS