LZA Lielā medaļa

11-05-2012


Piešķirt LZA Lielo medaļu LZA īstenajam loceklim Paulam Pumpēnam par nozīmīgu ieguldījumu molekulārajā virusoloģijā un jaunas pētnieku paaudzes audzināšanā.

Piešķirt LZA Lielo medaļu LZA ārzemju loceklim Andrievam Ezergailim par būtisku devumu Latvijas 20.gadsimta vēstures izpētē. (LZA Senāta lēmums 2012.gada 24.aprīli.)


Akadēmiķis Pauls Pumpēns

Akadēmiķis Pauls Pumpēns ir viens no redzamākajiem un produktīvākajiem Latvijas zinātniekiem ar lielu starptautisku autoritāti un atpazīstamību. Daudzu zinātnisku publikāciju un izgudrojumu autors molekulārajā virusoloģijā, gēnu un proteīnu inženierijā. Vada lielu zinātnieku kolektīvu Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, ir Latvijas Universitātes profesors un kopā ar saviem tuvākajiem līdzstrādniekiem izaudzinājis jaunu molekulārās virusoloģijas pētnieku paaudzi.

Pauls Pumpēns faktiski ir celmlauzis gēnu inženierijā un rekombinantu biotehnoloģijā Latvijā. Viņa un līdzstrādnieku pētījumi par vīrusu apvalku struktūru, tās mērķtiecīgu modifikāciju nolūkā iegūt jaunus vakcīnu preparātus un gēnu terapijas līdzekļus guvuši augstu atpazīstamību speciālistu vidū visā pasaulē.

Paula Pumpēna vadītā zinātnieku grupa bija viena no pirmajiem pasaulē, kas klonēja un sekvencēja hepatīta B vīrusa (HBV) pilnu genomu, kas ir kļuvis par daudzu teorētisku darbu un vairāku ieviestu prethepatīta vakcīnu pamatu dažādās pasaules valstīs. Pirmā tiešā HBV virsmas antigēna (HBsAg) gēna ekspresija un viena no pirmajām HBV iekšējā antigēna (HBcAg) gēna ekspresijām rekombinantās baktērijās un HBcAg superproducenta radīšana ieņem stabilu vietu molekulārās virusoloģijas vēsturē.

Hepatīta B vīrusa replikācijas modeļa izveidošana ar alfavīrusu vektoru palīdzību un iegūto atziņu izmantošana šūnu terapijas mērķiem ir viens no jaunākajiem molekulārās virusoloģijas pētījumu virzieniem Paula Pumpēna vadītajā zinātnieku kolektīvā. Atzīstami sasniegumi gūti arī HBcAg telpiskās struktūras pētījumos, kā arī HBcAg pakojošo īpašību atšifrēšanā un izmantošanā.

Vīrusveidīgo daļiņu, jeb t.s. VLP (virus–like particles) proteīnu inženierijas idejas pieteikšana un tās pamatu izveidošana, proteīnu inženierijas VLP vektoru jeb nesēju radīšana un himēro VLP konstruēšana uz to pamata ir varbūt pats nozīmīgākais devums Paula Pumpēna sekmīgajā zinātniskā darbībā ar lielu rezonansi starptautiskā mērogā. HBcAg tika izveidots par universālu VLP vektoru himēro VLP struktūru konstruēšanā, ievadot svešus epitopus HBcAg struktūrā – no HIV, HBV, HCV, FMDV un daudziem citiem vīrusu un nevīrusu izcelsmes proteīniem. Paula Pumpēna zinātnisko interešu lokā bija un ir arī citu vīrusu apvalku struktūra un iespējas izmantot tos kā VLP vektorus.

Ne mazāk nozīmīgi ir Paula Pumpēna sasniegumi lietišķajos pētījumos un tehnoloģiskajās izstrādēs, īstenojot plašu sadarbību ar rietumvalstu zinātniekiem un biotehnoloģiskajām firmām. Vakcīnu un gēnu terapijas preparātu prototipu konstruēšana – pret hepatītu B un C, kā arī citām infekciju un neinfekciju slimībām ir pamatvirziens Paula Pumpēna lietišķajos pētījumos, kuri tiek veikti vairāku divpusējās sadarbības un Eiropas Savienības projektu ietvaros. Pauls Pumpēns ir atzīts Eiropas Savienības zinātnisko projektu izvērtēšanas eksperts un daudzu starptautisku konferenču dalībnieks. Viņa kā Latvijas Zinātnes padomes locekļa un eksperta darbība un aktīva dalība jauno zinātnieku paaudzes sagatavošanā ir augsti vērtējama.


 

LZA ārzemju loceklis
PhD. Andrievs Ezergailis

Vēsturnieks A. Ezergailis dzimis 1930. gadā Rites pagastā Jēkabpils apriņķī. 1944. g. kopā ar ģimeni devies trimdā uz Vāciju, 1949. g. nonācis ASV. Absolvēji Mičiganas valsts universitāti, 1961. g, ieguvis maģistra grādu Ņujorkas universitātē, 1968. g. – doktora grādu par tēmu “1917. gada revolūcija Latvijā”. Kopš 1964. gada A. Ezergailis ir Ņujorkas Itakas koledžas mācībspēks, kopš 1971. g. – profesors. Viņa tēma – Krievijas un modernās Eiropas vēsture.

Latvijas vēstures problēmām 20. gs. sākumā veltīts viņa darbs “Die baltische Provinzen Russlands zwishen den Revolitionen von 1905 un 1917 = The Russian Baltic Provincen between the 1905/1917 Revolutions. – Köln. Wien, 1982.

1971. gadā izdevniecība “Zinātne” izdeva A. Ezergaiļa grāmatu “Esejas par 1917. gadu”, kas iezīmēja jaunu pieeju Latvijas historiogrāfijā – viņš aplūko visu partiju darbību, kas ņēma dalību 1917. g. politiskajā dzīvē, visu līmeņu vēlēšanas, tādejādi iegūstot pārliecinošu ainu par demokrātijas sākumu Latvijā.

1917. gada notikumiem Latvijā, Krievijas revolūcijas kontekstā, A. Ezergailis veltījis vairākus rakstus angļu, vācu un latviešu valodā.

Seko vēl divas monogrāfijas par ebreju likteni okupētajā Latvijā – The Holocaust in Latvia, 1941 – 1944. – Rīga; Washington, DC, 1996. – p. 465. un Holokausts vācu okupētajā Latvijā: 1941 – 1944. – Rīga, 1999. – 591. lpp.

1997. un 1998, g. izdoti A. Ezergaiļa sastādītie dokumentu krājumi The Latvian Legion: Heroes, Nazis or Victims? – Rīga, 1997. – p. 100. un Latviešu leģionas: Varoņi, nacisti vai upuri. – Rīga, 1998. – 124. lpp.

Viens no lielākajiem A. Ezergaiļa nopelniem ir spēja uzturēt Latvijas vēstures problemātiku Rietumos, galvenokārt angliski runājošajā sabiedrībā, jau laikā kad Latvija bija nodzēsta no pasaules politiskās kartes. Šī aktualitāte nav zudusi arī pēc ne Latvijas neatkarības atgūšanas. A. Ezergailis bija ieguvis pietiekošu autoritāti ASV – ir Amerikas vēsturnieku asociācijas biedrs (American Historical Association), Amerikas apvienības slāvu studiju veicināšanas (American Historical Association for the Advancement of Slavic Studies) biedrs. Profesors A. Ezergailis piedalījies vairākās nozīmīgās starptautiskās konferencēs par 20. gs. problemātiku ASV, Kanādā, Zviedrijā, Vācijā, Latvijā. Šobrīd A. Ezergaili neapšaubāmi var uzskatīt par vienu no atpazīstamākajiem un ietekmīgākajiem Latvijas vēsturniekiem pasaulē.

A. Ezergailis daudz darījis vēstures atziņu popularizēšanā Latvijā, darījis to profesionāli augstā līmenī, nekad nav vairījies no aktuāliem, neviennozīmīgi vērtējamiem vēstures jautājumiem.

Ilgus gadus profesors A. Ezergailis bijis “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla” redkolēģijas loceklis.

Pēdējā atjaunošana 11-05-2012
Powered by Elxis - Open Source CMS