LZA goda doktors,
ilggadējs Fizikālās enerģētikas institūta
vadošais pētnieks, profesors

Voldemārs Dāle dzimis 1922. gada 10. oktobrī Rīgā. Beidzis Rīgas Valsts tehnikumu (kā tehniķis elektriķis). Paralēli studijām Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē strādāja Latvijas energosistēmā un pie atsevišķiem darbiem arī Latvijas ZA Mašīnbūves institūtā. 1950. gadā beidza LU kā inženieris elektriķis. Praktisku darba pieredzi ieguvis rūpnīcā VEF, firmā “Siemens” (1942.–1944. gadā viņš vadīja firmas Rīgas nodaļas projekta grupu), Enerģētikas un mašīnbūves institūtā un Latvijas energosistēmā. 1951. gadā V.Dāle iestājās Latvijas ZA Enerģētikas un elektrotehnikas institūta aspirantūrā. 1954. gadā viņš kā zinātniskais līdzstrādnieks sāka strādāt Fizikālās enerģētikas institūta Vispārējās enerģētikas sektorā, kur nodarbojās ar lauku rajonu elektrisko tīklu optimālo parametru noteikšanu un dinamisko projektēšanas metožu izstrādi. 1965. gadā V.Dālem tika piešķirts tehnisko zinātņu kandidāta grāds, 1992. gadā – Dr.sc.ing. grāds. 1965. gadā V.Dāle (kopā ar kolēģiem Z.Krišānu un O.Paegli) par monogrāfiju “Elektrisko tīklu optimizācija, slodzēm pieaugot” saņēma Latvijas Valsts prēmiju zinātnē. 1993. gadā V.Dāle tika ievēlēts par profesoru, bet 1994. gadā, novērtējot viņa nopelnus zinātnē, – par Latvijas ZA goda doktoru (Dr.hon.c.). Viņš ir vairāk kā 65 zinātnisko publikāciju, tai skaitā arī 4 grāmatu, autors. Nozīmīgākā Dr.hon.c. V.Dāles pētījumu joma bija matemātisko metožu un datortehnikas izmantošana elektroenerģētikas attīstības dinamiskā optimizācijā.

20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gados enerģētika un īpaši elektroenerģētika ļoti strauji attīstījās. Šis laika posms bija raksturīgs arī ar jaunās zinātnes nozares – kibernētikas – atzīšanu un apgūšanu. Strauji attīstījās skaitļošanas tehnika. Tādēļ 60. gados bija nepieciešams un arī iespējams vispārējās enerģētikas zinātni pacelt kvalitatīvi jaunā līmenī – uz moderno matemātisko metožu un skaitļošanas tehnikas bāzes. 1969. gadā arī Rīgā sākās plaša ESM lietošana Latvijas enerģētikas praksē.

Šādos apstākļos 1969. gadā Latvijas ZA Prezidijs nolēma Fizikālās enerģētikas institūtā dibināt Energosistēmu matemātiskās modelēšanas laboratoriju. Jaunās laboratorijas zinātnisko kodolu 1969. gadā veidoja V.Dāle, Z.Krišāns un O.Paegle, un tieši šo trīs zinātnieku lieliski saskaņotais kopējais darbs, kurā būtiska nozīme bija Dr.hon.c. V.Dālem, deva vērtīgus zinātniskus un praktiskus rezultātus. 60. gadu sākumā viņi deva nozīmīgu ieguldījumu 20 kV tīkla izveidošanā Latvijā. 1969. gadā V.Dāle izstrādāja datorprogrammu ORS–12 (ESM–M220), ar kuras palīdzību pirmo reizi varēja optimizēt attīstību dinamikā jebkuras konfigurācijas 330 kV tīklam. Šim modelim tika izstrādāts oriģināla optimizācijas (izejas stāvokļu) metode, kura radīja priekšnoteikumus stāvokļu skaita problēmas pārvarēšanai. Kā zināms, dinamiskās programmēšanas tēvs R.Belmanis tieši šo problēmu tika nosaucis par dinamiskās programmēšanas “lāstu”. 1969. gadā laboratorijas zinātniekiem jau bija labi zinātniskie sakari ar daudzām pētnieciskām organizācijām.

80. gados bija izstrādāti dinamiskās projektēšanas pamatprincipi. Tomēr šajā laikā elektroenerģētiskie objekti bija kļuvuši daudz sarežģītāki, un līdz ar to izmainījās arī attīstības uzdevumi, tāpēc V.Dāle strādāja, lai radītu tādas metodes, ar kuru palīdzību varētu risināt šos jaunos uzdevumus. Paplašinājās un nostiprinājās zinātniskā sadarbība un sakari ar pētnieciskām organizācijām, energosistēmām un projektēšanas organizācijām. Laboratorija kļuva par autoritāti zinātnē un praksē.

1990. gados Latvijā notika pilnīga datortehnikas pāreja no lielajiem trešās paaudzes datoriem uz personālajiem datoriem. Paplašinājās datoru pielietošana saimnieciskajā dzīvē, ļoti ātri mainījās datoru tehniskie parametri un to matemātiskais nodrošinājums. 1990. gadu otrajā pusē izveidojās Latvenergo sadarbība ar rietumvalstu energosistēmām, radās līdzekļi Latvijas energosistēmas atjaunošanai un modernizācijai, kļuva redzamas tās vājās vietas – pirmām kārtām tie bija zemsprieguma tīkli un lielāko pilsētu vidējā un augstākā sprieguma sadales tīkli. Tāpēc laboratorijas zinātniskais pamatvirziens šajā laikposmā bija elektrisko tīklu attīstības optimizācijas automatizētās sistēmas uzbūves tehnoloģiskās problēmas. Pētījumu mērķis – izstrādāt automatizētajām sistēmām datu bāzes un interfeisus, kas nodrošinātu ērtu dialogu inženieris–datorprogrammu sistēma, risinot kā stratēģiskos, tā arī operatīvos uzdevumus. Pētījumu centrā bija zemsprieguma tīkli, ar kuriem agrāk laboratorijā nebija strādāts. Pētījumi tika veikti sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Zviedrijas Karalisko tehnoloģisko institūtu, Latvijas energosistēmu, Igaunijas Zinātņu akadēmiju un Lietuvas Zinātņu akadēmiju.

Dr.hon.c. V.Dāle no aktīva zinātniskā darba aizgāja 1999. gadā – pēc 30 laboratorijā nostrādātiem gadiem. Viņa iesākto darbu turpina gados jauni, bet jau pasaulē pazīstami zinātnieki, kas izauguši, balstoties uz zinātniskās bāzes, kuru radījis laboratorijas sākotnējais zinātniskais kodols – V.Dāle, Z.Krišāns un O.Paegle.

Fizikālās enerģētikas institūts ar skumjām atvadās no aizgājēja. Taču nezūd viņa lielais ieguldījums zinātnē. Kā zinātnieks V.Dāle bija ļoti erudīts pētnieks ar vispusīgām un dziļām zināšanām, kurš prata līdz pat saknei iedziļināties jautājuma būtībā un vienmēr atrast izvirzīto zinātnisko hipotēžu vājās vietas. Kā cilvēks viņš bija ļoti taktisks un iecietīgs, tāpēc allaž mācēja atrast kopēju valodu ar kolēģiem, kas palīdzēja radīt ļoti rosinošu gaisotni kopējam zinātniskam darbam. Un tieši tāds arī V.Dāle paliks atmiņā visiem, kas viņu pazina.