LZA sēde

29-09-2012


2012.gada 20.septembrī notika Ķīmijas, bioloģijas iun medicīnas zinātņu nodaļas organizēta LZA sēde, kas bija veltīta medicīnas jautājumiem. Pēc LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdiem sēdes dalībnieki noklausījās akadēmiķa Georga Andrejeva priekšlasījumu “Eiropas veselības problēmu risināšana Eiropas parlamentā”, kurā viņš sniedza pārskatu par savu deputāta darbību Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā, aktīvi piedaloties ar veselības aprūpi un medicīnas zinātni saistīto problēmu risināšanā kā Eiropas Savienības, tā vietējā mērogā. Iespēju personīgi ietekmēt vairāku Eiropai (Latviju ieskaitot) svarīgu lēmumu izstrādi un pieņemšanu ir veicinājusi deputātam uzticētā vairāku ar veselības nozari saistītu darba grupu vadība – viņš ir bijis minētās komitejas priekšsēdētāja vietnieks, šīs komitejas Veselības darba grupas līdzpriekšsēdētājs, EP deputātu sirds un asinsvadu slimību darba grupas līdzpriekšsēdētājs un līdzpriekšsēdētājs darba grupai cīņā ar diabētu. Referents sīkāk informēja par paveikto jautājumā par ES struktūrfondu izmantošanas iespējām veselības nozares attīstībai jaunajās dalībvalstīs, par sabiedrības veselības rādītāju atšķirībām vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs, par gripas pandēmijas draudu apzināšanu un pretpasākumiem, kā arī ieguldījumu cīņā ar HIV/AIDS. Ievērojama vieta ziņojumā tika veltīta Eiropas Parlamenta iesaistīšanai cīņā ar vēzi, kad tika dibināta parlamentāriešu interešu grupa “Eiropas Parlamenta deputāti pret vēzi”. Tika sniegta informācija par galvenajām aktivitātēm cīņā ar sirds un asinsvadu slimībām, par darbu EP Diabēta darba grupā, par pacientu tiesībām Eiropas Savienībā, u.c. Nobeigumā referents uzsvēra, ka, viņaprāt, lielākais sasniegums un EP deputātu galvenais nopelns ir fakts, ka neatlaidīgi, sperot soli pa solim, ir izdevies panākt ES Padomes un Eiropas Komisijas bieži deklaratīvā manierē pasniegto problēmu realizēšanu sabiedrības veselības interesēs.

Plašu un interesantu referātu “Arteriālās hipertensijas izpratnes vēsturiskā attīstība” prezentēja LZA korespondētājloceklis profesors Aivars Lejnieks.

Šodien ir pārliecinoši zināms, ka paaugstināts arteriālais spiediens ir saistīts ar ļoti daudzām un dažādām sirds, smadzeņu, nieru slimībām un mirstības paaugstināšanos.

Referātā tika sniegts izvērsts atskats arteriālās hipertensijas (AH) atklāšanas vēsturē, sākot no antīkās Grieķijas un beidzot ar mūsdienām. Detalizēti tika atspoguļoti AH zinātniskās izpētes etapi kopš 20.gs. sākuma, kas pierādīja AH ciešo saistību ar SM, insultu un nieru slimībām un ar koronāro sirds slimību. Nozīmīga vieta ziņojumā bija ierādīta AH ārstēšanas metožu attīstībai, sākot ar 20.gs. sākumā pausto uzskatu, ka uzskatu, ka AH nemaz nav jāārstē, turpinot ar nefarmakoloģisko ārstēšanu – vārāmās sāls lietošanas ierobežošanu uzturā, dārzeņu diētu, liekā svara samazināšanu. Vēlākos gados parādījās AH ķirurģiska ārstēšanas metode – simpatektomija (simpātisko gangliju izgriešana gar mugurkaulāju), lai mazinātu perifēro pretestību. Mūsdienīga arteriālās hipertensijas ārstēšana sākās XX g. s. 40.–50. gados, īpaši strauji tieši pēc II Pasaules kara. Nozīmīgu vietu ieņēmusi kombinātā terapija.

Uzmanība tika pievērsta arī Krievijas skolai AH izzināšanā, prof. G.F. Langa un prof. A.Mjasņikova atzinumam, ka AH ir patstāvīga slimība un nav saistīta ar primāru nieru saslimšanu, un viņu izveidotajai AH klasifikācijai. Tika sniegts pārskats par Latvijā veiktajiem prof. Kr. Rudzīša pirmajiem pētījumi par AH, viņa izveidoto tam laikam ļoti progresīvu AH patoģenētisko klasifikāciju, kā arī par vēlākajiem Latvijas mediķu N.Andrejeva, I.Lazovska, O.Kovšas u.c. pētījumiem..

Plaša referāta sadaļa bija veltīta AH medikamentu attīstības vēsturei, norādot, ka pēc 1950. gada sākusies strauja dažādu antihipertensīvo medikamentu grupu attīstības ēra: rezerpīni, diurētiķi, beta blokatori, kalcija kanālu antagonisti un daudzas citas medikamentu grupas. Šodienas medikamenti ir balstīti uz ilgu zinātniskās izpētes vēsturi, pamatota ar fizioloģiju, epidemioloģiju, klīniskajiem pētījumiem un apmācību.

Par AH pētījumiem ir piešķirtas daudzas dažāda ranga balvas, trīs no tām ir Nobela prēmijas.

AH izziņas aksioma : 1) paaugstināts asinsspiediens ir tiešs sirds asinsvadu slimību riska faktors, kas, protams, ir jāārstē: 2) AH veiksmīga ārstēšana samazina saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.

Šajā laikā AH norma ir mainījusies no 150/100 mmHg staba 1915.g. līdz <120/80 mmHg staba 2003. gadā. Visas atziņas, atradnes un praktiskā pielietošana ir devusi reālus rezultātus: sešu gadu izdzīvošana 1959. gadā bija ap 25%, bet 2009. gadā ap 80%. Tomēr, diemžēl, pat 2012. gadā, kad ir izcili medikamenti AH ārstēšanai, 12 gadu izdzīvošana ir tikai 70%, tāpēc mums visiem ir rūpīgi jāseko savam asinsspiedienam.

Atreferēja zin.sekr. B.Ādamsone

Pēdējā atjaunošana 29-09-2012
Powered by Elxis - Open Source CMS