LZA prezidenta Jura Ekmaņa uzruna
A.god. ZA locekļi! Kolēģi! Dāmas un kungi!
2007. gads bija bagāts ar Latvijas zinātnei būtiskiem pozitīviem notikumiem, par kuriem mēs runāsim arī šajā tradicionālajā LZA Pavasara pilnsapulcē.
Gribētu novēlēt mums visiem šodien pavasarīgu optimistisku noskaņojumu gan apsveicot mūsu balvu ieguvējus, gan apspriežot padarīto un nākotnē darāmo.
Šodien mūsu pirmais pienākums ir godināt pagājušajā gadā mūžībā aizgājušo akadēmijas locekļu piemiņu. Pērn no mums šķīrās:
- akadēmijas goda loceklis arhitekts Vaidelotis Apsītis. Viens no mūsu akadēmijas augstceltnes ēkas projektētājiem, gaiša lielas kultūras personība. Šogad ZA pasākumu plānā ir paredzēts atzīmēt šis ēkas 50 gadus;
- akadēmijas korespondētājloceklis hidroinženieris, ģeologs Ansis Zīverts. Intelektuāli ļoti bagātu cilvēku, ar ļoti dziļu Latvijas dabas procesu izpratni;
- akadēmijas īstenais loceklis infekcionists hepatologs Anatolijs Bļugers. Izcilu ārstu klīnicistu, zinātnieku un pedagogu, kas izaudzinājis un iedvesmojis milzīgu ārstu un medicīnas zinātnieku plejādi, savulaik Veselības aizsardzības ministrijas Medicīnas zinātņu padomes priekšsēdētājs;
- akadēmijas īstenā locekle kardioloģe Vera Rudzīte. Izcila zinātniece, atsaucīga un izpalīdzīga, principiāla, atklāta un patiesa;
- akadēmijas goda loceklis ģeologs Igors Danilāns. Erudēts un mērķtiecīgs zinātnieks, ar lielām darba spējām. Zinātnisko darbu uzsāka mūsu akadēmijas kādreizējā Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūtā, 55 gadus veltīja ģeoloģijas zinātnei, Latvijas ģeoloģijai;
- akadēmijas īstenais loceklis, vēlāk – ārzemju loceklis, fiziķis un agnetohidrodinamikas zinātniskā virziena iedibinātājs Latvijā Igors Kirko. Mūsdienu Fizikas institūta izveidotājs un ilggadējs – 20 gadus – direktors. 1972. gadā I.Kirko aizbrauca uz Permu un strādāja Urālu zinātniskajā centrā;
- LZA goda doktors Voldemārs Dāle, profesors, enerģētiķis, ilggadējs FEI darbinieks.
Godināsim viņu piemiņu ar klusuma brīdi.
Man šodien ir divas uzstāšanās. Tāpēc īsākā daļa būs tradicionālie ievadvārdi Pavasara pilnsapulcei. Otra būs tā, kas man jāsaka par mūsu nākotni, kā akadēmijas prezidenta amata kandidātam. Bet dažus momentus es gribētu akcentēt jau šobrīd.
Īsumā raksturojot 2007.gadu, jāatzīst, ka kopumā tas bija labs gads Latvijas zinātnei. Latvijas zinātne ir nostiprinājusies, ir cēlusies tās autoritāte Latvijas sabiedrības un valsts institūciju skatījumā. Protams, visi panākumi ir stingri savstarpēji saistīti. Neaizmirsīsim, ka būtiski ir palielinājies zinātnes finansējums.
Tas savukārt atspoguļojas tādējādi, ka Latvija zinātnes indikatoru ziņā vairāk nav pēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm, bet oficiālajā Eiropas statistikā ir 21.vietā (no 27 vietām), un ir pārliecība, ka šī Latvijas pārbīde uz augšu turpināsies.
Zinātnes finansējums pieaug, bet pieaug arī sabiedrības un valdības prasības pēc rezultātiem un jo sevišķi tiem, kas saistīti ar apstiprinātām zinātnes prioritātēm. Internetā ir pieejams Valsts pētījumu programmu uzraudzības padomes slēdziens par 2007.gada rezultātiem. Lielākai daļai izpildītāju šis slēdziens ir pozitīvs. Bet daļa ir saņēmusi arī kritiku. Arī Latvijas Zinātnes padome ir uzsākusi grantu piešķiršanas sistēmas reorganizāciju, kuras galvenais mērķis palielināt devumu fundamentālo pētījumu jomā, nostiprināt Latvijas zinātnes starptautiskās pozīcijas.
Vistuvākā laikā Latvijas zinātnei būs jārisina principiāli jauni uzdevumi, kuri saistīti ar zinātniskā darba kvalitātes uzlabošanu, starptautiski atpazīstamu publikāciju skaita palielināšanu, jo ieguldītiem līdzekļiem jādod taustāmus, mērāmus rezultātus.
Te liels darbs darāms LZA visa līmeņa locekļiem, jo mēs pārstāvam visas Latvijas zinātnes nozares.
Kā man teica kāds no kolēģiem, Latvijas Zinātņu akadēmija atgādinot intelektuālu olimpisko izlasi, kurai ir visas zinātņu un kultūras nozaru izcilības, kas “ieskaitītas kopējā komandā” konkursa ceļā. Mums kopā ir 353 akadēmijas locekļi 37 specialitātēs. Un 76 LZA goda doktori. Tas ir unikāls, stiprs intelektuālais un emocionālais spēks, kurš spēj daudz paveikt. Līdzšinējā LZA darbība tam ir pierādījums.
Pilnīgi skaidrs, ka Latvijas Zinātņu akadēmijai arī turpmāk tiks deleģēti lieli uzdevumi zinātnes attīstības un Latvijas progresa vārdā. Mēs tos varam veikt, mēs to spējam, kā teica kāda mūsu akadēmiķe. To garantē arī mūsu potenciāls.
Izmantojot izdevību, gribu pateikties visu paaudžu akadēmiķiem, goda locekļiem, ārzemju locekļiem, korespondētājlocekļiem un goda doktoriem, kuri savu piederību Latvijas Zinātņu akadēmijai ir uztvēruši ne tikai kā goda parādīšanu no zinātnes sabiedrības puses, ievēlot viņus, bet gan kā savu radošo spēku pielikšanas punktu. Paldies jums un labas sekmes mums visiem kopā arī turpmāk!
LZA Pavasara pilnsapulci pasludinu par atklātu.
* * *
LR izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes apsveikums
Augsti godātais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezident Juri Ekmaņa kungs!
Augsti godātie Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulces dalībnieki!
Objektīvu iemeslu dēļ nevarēdama piedalīties Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulcē, vēlos visus uzrunāt neklātienē.
Ar lepnumu varu teikt, ka zinātne ir Latvijas konkurētspējīgas identitātes nesēja un stiprina mūsu valsts pozitīvu atpazīstamību. Daudziem Latvijas zinātnes izcilības paraugiem ir starptautisks skanējums.
Būtiski pieaugot zinātnes finansējumam – divu gadu laikā vairāk par 7 miljoniem latu no valsts budžeta vien, ir palielinājušās zinātnes iespējas dot ieguldījumu valsts tautsaimniecībā.
Aizvadītajā Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanas periodā ievērojami modernizēta pētniecības iestāžu infrastruktūra, ieguldot tajā vairāk nekā 12 miljonus latu. Minēšu tikai dažus uzskatāmākos piemērus – Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, LU Cietvielu fizikas institūtu u.c.
Man ir pārliecība, ka nākamajā struktūrfondu apguves periodā zinātnes infrastruktūras modernizācijas process strauji turpināsies un nodrošinās no Latvijas aizbraukušo zinātnieku aizvien aktīvāku reemigrāciju, kā arī jaunu zinātnieku sagatavošanu un piesaisti inovatīvam darbam izcili aprīkotajās laboratorijās, kopumā sekmējot zinātnes ekselences centru veidošanos, aizvien lielāku zinātnes ieguldījumu sabiedrības labumam. Tajā skaitā arī zinātņu doktoru koncentrēšanos ražošanas sektorā un uz zināšanām balstītas ekonomikas un sabiedrības attīstību. Ļoti atbalstāma ir zinātnieku iesaistīšanās darbā industrijā, savukārt industrijā strādājošo pieredzes apgūšana pētniecības institūtos un universitātēs.
Manu pārliecību par vēl straujākām pozitīvām pārmaiņām zinātnē stiprina arī tas, ka esam spējuši uzņemties virssaistības struktūrfondu apguvē – 2008. gada martā ir noslēgti līgumi ar 16 zinātniskajām iestādēm par 11 miljonu latu apguvi, kas jāveic ļoti īsā laikā, līdz augusta beigām.
Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka valstiski atbildīgi ir panākt līdzekļu maksimāli efektīvu izlietojumu, sadarbojoties izglītības un zinātnes institūcijām un uzņēmējiem, nodrošinot efektīvu zināšanu apmaiņu starp pētniecības un industrijas sektoriem; kā arī izvērtēt zinātnes produktivitāti un panākto progresu – noteiktā termiņā sasniegtos un tautsaimniecībā pielietojamos un ieviešamos pētniecības rezultātus. Aicinu šajā izvērtēšanas procesā aktīvi iesaistīties pašus zinātniekus.
Atsaucoties uz zinātnieku raizēm par pieaugošo birokrātiju līdz ar struktūrfondu apguvi, vēlos pievērst uzmanību tādas iespējas apsvēršanai kā zinātnieku atbrīvošanai no birokrātiskā “papīru darba” projektos, attīstot profesionālu projektu vadītāju (menedžeru) pakalpojumus pētniecības iestādēs un nostiprinot izpratni par projektu vadīšanu kā profesiju.
Pieaugot pētniecības un tehnoloģiju globalizēšanās tempam, Latvijas zinātnes integrācija pasaules un Eiropas pētniecības telpā iegūst aizvien jaunas formas.
Rosinu izmantot visas iespējas – arī iesaistīšanos šobrīd vēl regulu izstrādes stadijā esošajās Eiropas kopējās tehnoloģiju iniciatīvās, kas ir Eiropas lielo ražotāju stratēģiski izvirzītas un dos zinātniekiem iespēju pieteikties uz Eiropas Komisijas finansiāli atbalstītu projektu konkursiem vairākās jomās – inovatīvie medikamenti, nanotehnoloģijas, datorsistēmu pielietojums, kurināmā elementi un ūdeņradis, ar gaisa transportu un tā drošību saistīta joma – tīrās debesis.
Vēlos vērst uzmanību uz to, ka 9 valsts pētījumu programmu īstenošana valdības noteiktajos zinātnes prioritārajos virzienos ir paredzēta līdz 2009. gadam. Tātad laiks domāt par jaunām prioritātēm, gādājot par visu zinātņu nozaru līdzsvarotu attīstību – gan turpinot dabaszinātņu un inženierzinātņu jomu attīstīšanu, gan stiprinot sociālās un humanitārās zinātnes.
Visbeidzot pievērsīšos zinātnes publicitātes un popularizēšanas pasākumiem – pozitīva sabiedrības attieksme pret zinātni un pētniecību lielā mērā ir arī pašu zinātnieku rokās. Paužu atzinību par jau izrādītajām iniciatīvām, piemēram, Zinātnes kafejnīcu organizēšanu, Zinātnieku nakts pasākumiem, Daugavpils Universitātes organizēto Zinātnes festivālu, Inovāciju cirka telts atraktīvajām aktivitātēm.
Izsaku cerību, ka Rīgā tiks izveidots Zinātnes piedzīvojumu centrs, kas vēl vairāk izglītos sabiedrību par norisēm zinātnē un ieinteresēs bērnus un jauniešus ar zinātni saistīt savu profesionālo karjeru.
Paužu pārliecību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas sociālā partnerība ar abpusēju atbildību turpināsies kā aktīvs kopīgs ikdienas darbs jau izvirzīto zinātnes attīstības mērķu sasniegšanai un jaunu plānu īstenošanai.
LZA pavasara pilnsapulcē pasniegto balvu laureātus sirsnīgi sveicot un sekmīgu pilnsapulces norisi vēlot,
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe