LZA korespondētājloceklis, Dr.arch.

Jānis Zilgalvis

Jānis Zilgalvis dzimis Rīgā, 1955. gadā. 1979. gadā beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti. No 1985. gada līdz 1990. gadam mācījies neklātienes aspirantūrā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, 1990. gadā Maskavas Arhitektūras institūtā aizstāvēta disertācija Muižu arhitektūra Latvijā 19. gs. otrajā pusē – 20. gs. sākumā (darba vad. Dr. habil. arch. prof. J. Krastiņš). No 1994. gada J. Zilgalvis vada Arhitektūras daļu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, no 1989. gada līdz 2009. gadam bija Latvijas mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošais pētnieks, Latvijas zinātnes padomes finansēto fundamentālo pētījumu projektu vadītājs. No 2001. gada uzsākta pedagoģiskā darbība RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, kā docents vada arhitektūras projektēšanas nodarbības un citas tēmas, kas saistītas ar arhitektūras mantojuma izpēti un aizsardzību.

Arhitekta zinātniskajā darbībā dominē divi virzieni – muižu arhitektūra un kultūrvēsture un sakrālā arhitektūra un māksla. Tām pakārtotas citas tēmas – atsevišķu arhitektu daiļrades izpēte, ēku būvvēstures apzināšana, stilistisko virzienu raksturojums citzemju būvmākslas kontekstā u. c.

J. Zilgalvis ir vairāk kā 170 zinātnisku un populāri zinātnisku publikāciju autors, no tām 68 zinātniskas publikācijas Latvijā, Vācijā, Polijā, Igaunijā, Lietuvā un citur, publicētas 17 monogrāfijas. Pazīstamākās no tām ir sekojošas: Daugavas muižas. 18. gs. – 20. gs. sākums. – Rīga, 1998. – 170. lpp., Latvijas pērles. Kultūrvēsturisks ceļvedis pa 40 Latvijas pilīm un muižām. – Rīga, 2000. – 281. lpp., Mācītājmuižas Latvijā. Arhitektūra un kultūrvēsturiskās norises. – Rīga, 2002. – 222. lpp., Neogotika Latvijas arhitektūrā. – Rīga, 2005. – 359. lpp., Vēsturisko interjeru saglabāšana un restaurācija. Eiropas kultūras mantojuma dienas 2006. – Rīga, 2006. – 127. lpp. (līdzautors), Dikļu muiža Vidzemē. Vēsture. Arhitektūra. Mūsdienas. – Rīga, 2006. – 112. lpp., Duntes muiža un barons Minhauzens. – Rīga, 2006. – 112. lpp. (līdzautors), Pilis un muižas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā. – Rīga, 2007. – 407. lpp. (līdzautors), Vēsturiskie dārzi un parki. Eiropas kultūras mantojuma dienas 2007. – Rīga, 2007. – 143. lpp. (līdzautors), Rīgas dievnami. Arhitektūra un māksla. – Rīga, 2007. – 747. lpp. (līdzautors), Sakrālas arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā. – Rīga, 2010. – 471. lpp. (līdzautors), Vecgulbenes muiža. Viens no fon Volfu dzimtas īpašumiem Vidzemē. – Rīga, 2010. – 96. lpp.

J. Zilgalvis no 1989. gada ir Latvijas Arhitektu savienības biedrs, no 1992. gada Latvijas Zinātnieku savienības biedrs, no 2007. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. J. Zilgalvis no 2009. gada ir arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas Promocijas padomes loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Promocijas padomes loceklis.

J. Zilgalvis piedalījies kvalifikācijas kursos un mācību programmās Polijā, Skotijā, Ungārijā, Francijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Beļģijā, Somijā un citās valstīs. Aktīva dalība ar referātiem ņemta arī konferencēs gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, piemēram, Polijā, Lietuvā, Vācijā, Somijā, Beļģijā, Igaunijā, Krievijā un citur.

J. Zilgalvis turpina aktīvu zinātnisko darbību – pabeigts darbs pie apjomīga pētījuma nodaļas par Kuldīgas dievnamiem, kas veltīts Kuldīgas pilsētas vēsturei, arhitektūrai, pilsētbūvniecībai un arheoloģijai. Izdevniecībā nodots manuskripts grāmatai Latvijas sakoptākās pilis, muižas, parki un pastorāti. Sagatavoti raksti žurnālam Latvijas architektūra par Skrundas un Liepupes muižām, žurnālam Mākslas vēsture & teorija par Varakļānu muižu u.c. Nobeigumam tuvojas arī manuskripts par Ķirbižu muižu Vidzemē (kopā ar Limbažu muzeja speciālistu G. Plešu). J. Zilgalvja tālākā zinātniskā darbība saistās ar atsevišķu formāli stilistisko virzienu izpausmju izpēti, pievēršanos vairāku, mazāk zināmu 19. gs. otrās puses arhitektu daiļrades atspoguļojumam, kā arī ar arhitektūras mantojuma enciklopēdijas sagatavošanu (autoru kol.).